«1990. gadā, kad dibināja Spīdolas skolu, izlasīju to avīzē un nodomāju – šeit es gribētu strādāt. Pēc laika mani uzaicināja Jelgavas 4. vidusskolā mācīt angļu valodu, tad vienu dienu kaimiņš pačukstēja, ka Spīdolas skolā vajadzīga angļu valodas skolotāja. Nepagāja ilgs laiks, un es biju piepildījusi savu sapni – nu jau 15 gadus strādāju Spīdolas ģimnāzijā. Šīs ir manas otrās mājas, un ar dzīvi tajā esmu ļoti apmierināta,» teic Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Laura Kalniņa.
Ritma Gaidamoviča
Šodien, Spīdolas dienā, vairāki simti Spīdolas ģimnāzijas skolēnu, skolotāju, bijušo darbinieku un ģimnāzijas draugu tikušies Jelgavas kultūras namā. Tur ar dziesmām, dejām, skolas vēstures izklāstu un lielās tortes – pieci reiz 1,5 metri – ēšanu, atzīmēta Spīdolas ģimnāzijas 20 gadu jubileja.
«Skola nav tikai ēka, tā ir ideja, cilvēku domu spēks, cilvēku darba rezultāts. Mani nopelni jau tajā ir maz, es tikai darīju to, kas bija jādara. Ja man blakus nebūtu Gunārs Kurlovičs, daudz kas šai skolā nebūtu. Paldies noteikti arī Silvijai Andersonei, kura skolu ielaida savās telpās, bijušajam domes priekšsēdētājam Jānim Bunkšam, kurš piekrita, ka šai skolai jābūt,» spīdoliešus svētkos sveica skolas pirmais direktors vēsturnieks Andris Tomašūns. Sveicēju vidū bija arī ilggadējie skolas draugi no Vācijas un Igaunijas, kuri atzina, ka šī skola patiesi ir tradīcijām bagāta un draudzīga, tāpat viesi vēlēja turpināt sadarbību, spēku strādāt tālāk un izteica uzaicinājumus skolēniem doties pie viņiem.
«Skola, tā ir viena no pilsētas pamatvērtībām. Toreiz, būdams Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs, kopā ar Andri Tomašūnu un Jāni Bunkšu daudz runājām, kādai vajadzētu būt šai skolai. Tagad varu teikt, ka daudzas idejas un tradīcijas ir īstenotas. Gribu novēlēt, lai mēs visi kopā jūsos, skolēni, ieaudzinātu tēvzemes mīlestību, lai jūs radoši un ar jaunu skatu realizētu savas domas un nestu ieguvumu pilsētai, valstij,» tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, dāvinot jubilāriem albumu, kurā noteikti varēšot iemūžināt nākamos 20 gadus.
Jubilārus sveikt bija ieradušies arī, kā paši spīdolieši saka, lielākie draugi – Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un aģentūras «Kultūra» vadība. Muzejā spīdolieši tiekas katru 1. septembri, kultūras namā – Spīdolas dienā. Muzeja direktore Gita Grase savā apsveikuma runā atzina, ka šis nu ir vecums, kad vajadzētu kādu liecību atstāt arī muzejā, lai pēc gadiem interesentiem nav jāskrien pa pasauli meklēt informāciju. Bet «Kultūras» direktors Mintauts Buškevics pēc apsveikuma saņēma Spīdolas ģimnāzijas īpašo balvu. «Tas par mūsu brīnišķīgo sadarbību, par to, ka mēs varam tikties Jelgavas kultūras namā. Būtiski atzīmēt, ka viņš ir mūsu skolas vecāks,» teic skolas direktore Ilze Vilkārse.
Līdztekus daudzajiem apsveikumiem uzstājās skolas talanti – dziedātāji, dejotāji, skatuves runas runātāji un citi. Bet pulksten 13 jau atklāta skolēnu veidota izstāde, kurā skatāmi dažādi mākslas darbi.
Uz svinīgo pasākumu aicināti arī bijušie skolotāji un darbinieki. Elga un Miķelis Plūksnes šeit par sētniekiem nostrādājuši 12 gadus. «Tikai pagājušajā vasarā līdz ar izmaiņām pensiju likumā darbu pametām. Tagad esam pelnītā atpūtā, taču tie nostrādātie gadi Spīdolas ģimnāzijā bija brīnišķīgs laiks. Saprotoša priekšniecība, saimniecības pārzine. Par mums nekad neaizmirsa, arī bērni šeit pieklājīgi,» stāsta Elga, kura skolā vienmēr ieradās pirmā – jau pulksten 6 no rīta.
Patīkamas atmiņas par darbu Spīdolā ir arī Intai Spārītei, kura šobrīd strādā Jelgavas 1.ģimnāzijā. «Uzaicināja mani kā matemātikas skolotāju, bet vēlāk kļuvu Gunāra Kurloviča vietniece mācību darbā. Tas tik tiešā bija sen, taču visvairāk man atmiņā palicis laiks, kad mēs izgatavojām karogu un to iesvētījām. Tas ir arī mans ieguldījums šajā skolā. Šodien karogs stāv priekšā, un man ir tādas patīkamas sajūtas,» teic I.Spārīte.
Pēc pasākuma visi viesi tiesāja lielo svētku kūku. To veidojusi skolas saimnieciskās daļas vadītāja Ilze Miezīte no «Staburadzes» ziedotajiem «Selgas» cepumiem un «Tukuma piena» piena izstrādājumiem.
Foto: Ivars Veiliņš