Spēkā stājušās izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas Pašvaldības policijai ļaus daudz stingrāk vērsties pret nepilngadīgo smēķēšanu un alkohola lietošanu.
Ilze Knusle-Jankevica
Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala uzskata, ka grozījumi likumā lietas būtību maina kardināli. Ja līdz šim nepilngadīgos varēja sodīt tikai par smēķēšanu neatļautā vietā, piemēram, skolas teritorijā, kas ir pretrunā ar mācību iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, un nevis par to, ka viņš, būdams nepilngadīgs, smēķē, tad tagad likumā definēts, ka nepilngadīgajiem smēķēt aizliegts. «Tas nozīmē, ka jebkurš nepilngadīgais, tātad bērns vai jaunietis līdz 18 gadu vecumam, par smēķēšanu jebkurā vietā – skolas teritorijā, uz ielas, pat mājās – var tikt sodīts,» skaidro A.Lakstīgala. Par šo pārkāpumu paredzētais sods ir brīdinājums vai naudas sods līdz desmit latiem.
Tāpat likumā iekļauts pants, kas ļauj sodīt nepilngadīgos par alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos to ietekmē. Par šo pārkāpumu var tikt izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods līdz 25 latiem, bet, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, sods ir 25 – 50 lati. A.Lakstīgala piebilst, ka šis pants attiecas arī uz tādiem jauniešu vidū sastopamiem apreibināšanās veidiem kā līmes un benzīna ostīšana. Savukārt cīņa ar narkotiku lietošanu ir Valsts policijas kompetencē.
«Ja pazīmes radīs aizdomas, ka aizturētā nepilngadīgā persona ir lietojusi narkotiskās vielas, informēsim Valsts policiju, kas tālāk pārņems lietas izskatīšanu,» tā Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks.
Pašvaldības policija, konstatējot šādus pārkāpumus, sastādīs administratīvo pārkāpumu protokolu, ko nosūtīs izskatīšanai Jelgavas domes Administratīvajai komisijai. A.Lakstīgala piebilst, ka, sākot ar jauno mācību gadu, tam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, bet līdz tam sabiedrība, tostarp paši nepilngadīgie, tiks informēti par izmaiņām likumdošanā.
Bargāki sodi noteikti arī par cigarešu un alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem. Ja līdz šim par to tika sodīts pārdevējs, tad nu likums paredz, ka sodu var uzlikt arī juridiskai personai, tātad uzņēmuma īpašniekam. Tā kā ar šīm lietām nodarbojas arī Valsts policija, abas institūcijas pārrunājušas turpmāko darbības stratēģiju un vienojušās, ka šajos gadījumos izvērtēs, kam uzlikt sodu – pārdevējam vai juridiskajai personai. «Pieļauju, ka turpmāk lielāka atbildība tiks prasīta tieši no īpašniekiem, jo viņi ir tie, kas nosaka kārtību savā uzņēmumā,» tā A.Lakstīgala.
Jāpiebilst, ka gadījumos, ja personām vecumā no 14 līdz 18 gadiem nav ienākumu, naudas sods tiks piedzīts no vecākiem vai viņu aizstājējiem. Turklāt izmaiņas likumā paredz, ka turpmāk visi naudas sodi, kas iekasēti uz LAPK pamata, tiks ieskaitīti valsts budžetā – līdz šim tā tika sadalīta starp valsti un pašvaldību. Nu pašvaldības budžetā ienāks vien tā soda nauda, kas iekasēta par pašvaldības saistošo noteikumu neievērošanu, piemēram, nenopļautu zāli, līguma par atkritumu izvešanu nenoslēgšanu, ugunskura dedzināšanu un tamlīdzīgi.
15.9 °C,
3.9 m/s,
62.4 % 
15.9 °C,
3.9 m/s,
62.4 %