Šonedēļ noslēdzas ielu rekonstrukcijas darbi Lielajā ielā, Lietuvas šosejā, Garozas ielā un Čakstes bulvārī, tomēr Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks komunālajos jautājumos Jurijs Strods arī nākamgad raitu pārvietošanos pilsētā nesola, jo pavasarī sāksies rekonstrukcijas darbi tā sauktajā satiksmes termināļa infrastruktūras izbūvē pie dzelzceļa stacijas, kur gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi.
Jānis Kovaļevskis
«Startējot vēlēšanās, mans mērķis bija vairāk strādāt ar investīciju un attīstības jautājumiem, tomēr šobrīd tam laika īsti neatliek. Ielu rekonstrukcija, satiksmes organizācija, namu apsaimniekošana, komunālo pakalpojumu nodrošinājums ir tikai daļa no tā, ar ko ikdienā nākas strādāt. Vajadzību ir tik daudz, ka, pat desmitkāršojot pilsētas budžetu, visam diezin vai pietiktu līdzekļu, tādēļ jābūt pietiekami radošam, lai ar minimāliem resursiem panāktu iespējami labāko rezultātu,» spriež Jurijs Strods, kurš pašvaldības vadībā, kā pats uzsver, uz otro termiņu atgriezies pēc darba ekonomikas ministra amatā Aigara Kalvīša valdībā un «Citadeles» bankas Jelgavas filiāles pārvaldnieka amatā.
Ar 1. decembri par 7,3 procentiem samazināts apkures tarifs, bet Saeima plāno piemērot «Fortum Jelgava» un citiem siltuma ražotājiem papildu subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), kura likme varētu būt 5 – 10 procenti. Kā tas ietekmēs kopējo situāciju?
Precizēšu, ka faktiskais samazinājums atkarībā no gāzes cenas ir no 6,9 līdz 8,4 procentiem, bet pret tarifu, kurš bija spēkā 2012. gada decembrī, samazinājums ir pat 10 procentu ampērā, jo gāzes cena ir kritusies. Pirms jaunās biomasas koģenerācijas stacijas izbūves «Fortum» aprēķini liecināja, ka tarifu būs iespējams samazināt no 10 līdz 15 procentiem, tomēr, kā tas bieži mūsu valstī mēdz notikt, šobrīd valdība ir nolēmusi mainīt «spēles noteikumus», apliekot ar papildu nodokli obligātā iepirkuma elektroenerģiju, kas tiek saražota koģenerācijas procesā. Absurdākais šajā iniciatīvā ir tas, ka biomasas stacijas saražoto elektroenerģiju sākotnēji bija plānots aplikt ar 10 procentu nodokli, iepretim Ganību ielas gāzes koģenerācijas stacijai, kurai aprēķinātais nodoklis būtu tikai pieci procenti. Tas ir pretrunā ar valstiski sludināto zaļās enerģijas principu no atjaunojamiem resursiem, neņemot vērā, ka jaunā biomasas koģenerācijas stacija netieši dod ap 300 darba vietu saistītajās nozarēs un uzlabo mūsu eksporta, importa bilanci par aptuveni septiņiem miljoniem latu. Tā nauda, kuru iepriekš samaksājām Krievijai par gāzi, pašlaik paliek Latvijas tautsaimniecībā. Pret šo aplamību asi iebildām, un mums izdevās pārliecināt gan Latvijas Pašvaldību savienību, gan Lielo pilsētu asociāciju, un Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē no ekonomikas ministra saņēmām solījumu, ka arī biomasas stacijās saražotā elektroenerģija varētu tikt aplikta ar piecu procentu nodokli. Ja tas tā paliks, tad varam prognozēt, ka 2014. gadā tarifs varētu vēl mazliet samazināties.
Valsts līmenī šobrīd tiek strādāts, lai ieviestu tiešos norēķinus par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Ar «Fortum» Jelgavā šī sistēma jau darbojas – vai arī «Jelgavas ūdens» ir sagatavojies pārejai uz tiešajiem norēķiniem?
Šaubos, ka tikai tiešie norēķini varētu būtiski samazināt parādu apjomu, tomēr skaidrs, ka pie tiešo norēķinu modeļa pakalpojuma sniedzējs būs vairāk motivēts vērsties pret parādniekiem, lai saņemtu maksājumus par sniegtajiem pakalpojumiem. Te gan jāņem vērā, ka pakalpojumu sniedzējs šo funkciju varēs deleģēt arī kādam citam. Šajā ziņā «Jelgavas ūdens» veiksmīgi sadarbojas ar Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi (JNĪP), kura uz savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem ir pilnvarota iekasēt arī parādus. Neredzu šķēršļus, kādēļ šī sadarbība nevarētu turpināties arī pēc grozījumiem likumdošanā. Sarežģītāka situācija ir ar siltuma parādiem, jo summas, kuras iedzīvotāji ir parādā par siltumu, proporcionāli pret JNĪP vai cita apsaimniekotāja budžetu ir pārāk lielas, lai uzņemtos šādas saistības.
Kāda pašlaik ir situācija ar parādiem par komunālajiem pakalpojumiem?
Vislielākie parādi, protams, ir par siltumu. Šobrīd iedzīvotāji par piegādāto siltumenerģiju «Fortum» ir parādā ap trijiem miljoniem latu, bet pozitīvā ziņa ir tā, ka pēdējā mēneša laikā parāda apjoms ir samazinājies apmēram par 400 tūkstošiem latu. Aktīvais darbs ar iedzīvotājiem dod rezultātu.
Kas ir jūsu prioritātes komunālās saimniecības jomā?
Pilsētā ir 148 kilometri ielu bez asfalta seguma, aptuveni 200 kilometri ielu bez ietvēm, daļai pilsētas iedzīvotāju joprojām nav iespējas pieslēgties centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Tās ir tikai dažas lietas, kas iezīmē pilsētas vajadzības. Naudas izteiksmē šīs vajadzības desmitiem reižu pārsniedz pilsētas budžeta iespējas, tādēļ galvenās prioritātes neapšaubāmi būs saistītas ar tām jomām, kurās būs iespēja piesaistīt ES līdzfinansējumu, uzsvaru liekot uz tehnoloģijām, proti, modernu satiksmes organizāciju, pilsētas izgaismošanu ar ekonomiskajām LED lampām, videonovērošanu, kura jau šobrīd palīdz operatīvi reaģēt uz dažādām nebūšanām. Vēlamies attīstīt tā saukto «viedās» pilsētas modeli. Strādājam arī pie daudzdzīvokļu ēku pagalmu labiekārtošanas programmas.
Kādi būs nosacījumi šai programmai, un kad tā varētu būt pieejama iedzīvotājiem?
Par precīziem nosacījumiem vēl nevaru runāt, jo par gala risinājumu deputātiem jālemj kontekstā ar 2014. gada pilsētas budžetu, tomēr princips varētu būt tāds, ka pilsēta ar dažādu intensitāti līdzfinansē pagalmu labiekārtošanas darbus. Piemēram, projektēšanai, lietus ūdens kanalizācijas un bērnu rotaļu laukuma izbūvei līdzfinansējums varētu būt lielāks, bet brauktuves un automašīnu stāvvietu izbūvei – mazāks. Ņemsim vērā arī to, vai projektā piedalās viena vai vairākas mājas. Ja tās būs vairākas, atbalsts varētu būt lielāks. Plānojam, ka šo programmu varētu uzsākt jau nākamgad.
Dažādu iemeslu dēļ daudzdzīvokļu ēku renovācija norit gausāk nekā sākotnēji cerēts.
Kopš pilsētā parādījušies pirmie pozitīvie piemēri, kaut vai Helmaņa ielas māja, kurā pēc renovācijas izdevies ietaupīt līdz pat 70 procentiem no siltumenerģijas patēriņa, interese par daudzdzīvokļu ēku renovāciju ir būtiski augusi. Diemžēl birokrātiskās procedūras ES līdzfinansējuma piesaistīšanai ir pietiekami smagnējas, arī lēmumus 50 un vairāk dzīvokļu īpašnieki nevar pieņemt tik operatīvi kā būtu nepieciešams, tādēļ process nav tik raits. Bet, domāju, tas turpināsies. Arī valdība nākamā gada budžetā ir paredzējusi papildu līdzekļus, lai turpinātu finansēt energoefektivitātes projektus. Savukārt pie nākamā ES plānošanas periodā paredzētās programmas Ekonomikas ministrija vēl strādā.
Noslēgumam tuvojas arī lielais ūdenssaimniecības attīstības projekts. Kad jelgavnieki varēs baudīt šī projekta augļus?
Daļa tos var baudīt jau šobrīd, jo daudzās ielās saimnieciskās kanalizācijas izbūve ir noslēgusies un iedzīvotāji var pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Projekta sadaļa par atdzelžošanas un ūdens sagatavošanas stacijas izbūvi noslēgsies nākamā gada maijā. Faktiski pēc šī projekta noslēguma pilsētas aglomerācijā, kura gan precīzi neatbilst pilsētas ģeogrāfiskajām robežām, centralizētajam ūdensvadam būs iespēja pieslēgties gandrīz visiem patērētājiem, bet kanalizācijas komunikācijām varēs pieslēgt 95 procentus no visiem aglomerācijā ietilpstošajiem īpašumiem.
Pilsētas attīstības programma līdz 2020. gadam galvenokārt balstīta uz ES līdzfinansēto projektu realizāciju, akcentējot infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, bet Eiropas Komisija vairāk ieguldījumus vēlas redzēt tādās jomās kā cilvēkresursu attīstība un nodarbinātība.
Pilsētas attīstības programma ir veidota saskaņā ar visiem valstī spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem. Darba procesā tika apzinātas visu nozaru vajadzības, aptaujāti iedzīvotāji un dažādu jomu eksperti. Tālredzīgi šajā plānā ir paredzētas visas vajadzības, sākot no Ziemeļu tilta izbūves pār Lielupi un beidzot ar vairākstāvu autostāvvietu pie pilsētas kultūras nama. Protams, šīs vajadzības daudzkārt pārsniedz reālās iespējas, tādēļ prioritāri tiks realizēti tie projekti, kuriem būs iespējas piesaistīt līdzfinansējumu. Neredzu šķēršļus, kādēļ tie nevarētu būt projekti, kuri vairāk orientēti uz cilvēkresursu attīstību un nodarbinātības veicināšanu. Jau šobrīd esam iesaistījušies duālās apmācības programmās, kur profesionālo skolu audzēkņi mācās praksē tieši pie darba devējiem. Tāpat kā iepriekš, arī nākamajā ES plānošanas periodā tiks paredzēti līdzekļi pilsētvides attīstībai deviņām republikas nozīmes pilsētām, un šos līdzekļus atbilstoši apstiprinātajām prioritātēm būs iespēja ieguldīt arī infrastruktūras attīstībā.
Foto: Ivars Veiliņš