-2.1 °C, 3.5 m/s, 88.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāStrods: «Nauda, kuru iepriekš maksājām Krievijai par gāzi, tagad paliek Latvijas tautsaimniecībā»
Strods: «Nauda, kuru iepriekš maksājām Krievijai par gāzi, tagad paliek Latvijas tautsaimniecībā»
03/11/2013

Šonedēļ noslēdzas ielu rekonstrukcijas darbi Lielajā ielā, Lietuvas šosejā, Garozas ielā un Čakstes bulvārī, tomēr Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks komunālajos jautājumos Jurijs Strods arī nākamgad raitu pārvietošanos pilsētā nesola, jo pavasarī sāksies rekonstrukcijas darbi tā sauktajā satiksmes termināļa infrastruktūras izbūvē pie dzelzceļa stacijas, kur gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi.

Jānis Kovaļevskis

Šonedēļ noslēdzas ielu rekonstrukcijas
darbi Lielajā ielā, Lietuvas šosejā, Garozas ielā un Čakstes
bulvārī, tomēr Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
komunālajos jautājumos Jurijs Strods arī nākamgad raitu
pārvietošanos pilsētā nesola, jo pavasarī sāksies rekonstrukcijas
darbi tā sauktajā satiksmes termināļa infrastruktūras izbūvē pie
dzelzceļa stacijas, kur gaidāmi būtiski satiksmes
ierobežojumi.

«Startējot vēlēšanās, mans mērķis bija vairāk
strādāt ar investīciju un attīstības jautājumiem, tomēr šobrīd tam
laika īsti neatliek. Ielu rekonstrukcija, satiksmes organizācija,
namu apsaimniekošana, komunālo pakalpojumu nodrošinājums ir tikai
daļa no tā, ar ko ikdienā nākas strādāt. Vajadzību ir tik daudz,
ka, pat desmitkāršojot pilsētas budžetu, visam diezin vai pietiktu
līdzekļu, tādēļ jābūt pietiekami radošam, lai ar minimāliem
resursiem panāktu iespējami labāko rezultātu,» spriež Jurijs
Strods, kurš pašvaldības vadībā, kā pats uzsver, uz otro termiņu
atgriezies pēc darba ekonomikas ministra amatā Aigara Kalvīša
valdībā un «Citadeles» bankas Jelgavas filiāles pārvaldnieka
amatā.

 

Ar 1. decembri par 7,3 procentiem
samazināts apkures tarifs, bet Saeima plāno piemērot «Fortum
Jelgava» un citiem siltuma ražotājiem papildu subsidētās
elektroenerģijas nodokli (SEN), kura likme varētu būt 5 – 10
procenti. Kā tas ietekmēs kopējo situāciju?

Precizēšu, ka faktiskais samazinājums atkarībā
no gāzes cenas ir no 6,9 līdz 8,4 procentiem, bet pret tarifu, kurš
bija spēkā 2012. gada decembrī, samazinājums ir pat 10 procentu
ampērā, jo gāzes cena ir kritusies. Pirms jaunās biomasas
koģenerācijas stacijas izbūves «Fortum» aprēķini liecināja, ka
tarifu būs iespējams samazināt no 10 līdz 15 procentiem, tomēr, kā
tas bieži mūsu valstī mēdz notikt, šobrīd valdība ir nolēmusi
mainīt «spēles noteikumus», apliekot ar papildu nodokli obligātā
iepirkuma elektroenerģiju, kas tiek saražota koģenerācijas procesā.
Absurdākais šajā iniciatīvā ir tas, ka biomasas stacijas saražoto
elektroenerģiju sākotnēji bija plānots aplikt ar 10 procentu
nodokli, iepretim Ganību ielas gāzes koģenerācijas stacijai, kurai
aprēķinātais nodoklis būtu tikai pieci procenti. Tas ir pretrunā ar
valstiski sludināto zaļās enerģijas principu no atjaunojamiem
resursiem, neņemot vērā, ka jaunā biomasas koģenerācijas stacija
netieši dod ap 300 darba vietu saistītajās nozarēs un uzlabo mūsu
eksporta, importa bilanci par aptuveni septiņiem miljoniem latu. Tā
nauda, kuru iepriekš samaksājām Krievijai par gāzi, pašlaik paliek
Latvijas tautsaimniecībā. Pret šo aplamību asi iebildām, un mums
izdevās pārliecināt gan Latvijas Pašvaldību savienību, gan Lielo
pilsētu asociāciju, un Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē no
ekonomikas ministra saņēmām solījumu, ka arī biomasas stacijās
saražotā elektroenerģija varētu tikt aplikta ar piecu procentu
nodokli. Ja tas tā paliks, tad varam prognozēt, ka 2014. gadā
tarifs varētu vēl mazliet samazināties.

 

Valsts līmenī šobrīd tiek strādāts,
lai ieviestu tiešos norēķinus par sniegtajiem komunālajiem
pakalpojumiem. Ar «Fortum» Jelgavā šī sistēma jau darbojas – vai
arī «Jelgavas ūdens» ir sagatavojies pārejai uz tiešajiem
norēķiniem?

Šaubos, ka tikai tiešie norēķini varētu
būtiski samazināt parādu apjomu, tomēr skaidrs, ka pie tiešo
norēķinu modeļa pakalpojuma sniedzējs būs vairāk motivēts vērsties
pret parādniekiem, lai saņemtu maksājumus par sniegtajiem
pakalpojumiem. Te gan jāņem vērā, ka pakalpojumu sniedzējs šo
funkciju varēs deleģēt arī kādam citam. Šajā ziņā «Jelgavas ūdens»
veiksmīgi sadarbojas ar Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi (JNĪP),
kura uz savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem ir pilnvarota iekasēt
arī parādus. Neredzu šķēršļus, kādēļ šī sadarbība nevarētu
turpināties arī pēc grozījumiem likumdošanā. Sarežģītāka situācija
ir ar siltuma parādiem, jo summas, kuras iedzīvotāji ir parādā par
siltumu, proporcionāli pret JNĪP vai cita apsaimniekotāja budžetu
ir pārāk lielas, lai uzņemtos šādas saistības.

 

Kāda pašlaik ir situācija ar parādiem
par komunālajiem pakalpojumiem?

Vislielākie parādi, protams, ir par siltumu.
Šobrīd iedzīvotāji par piegādāto siltumenerģiju «Fortum» ir parādā
ap trijiem miljoniem latu, bet pozitīvā ziņa ir tā, ka pēdējā
mēneša laikā parāda apjoms ir samazinājies apmēram par 400
tūkstošiem latu. Aktīvais darbs ar iedzīvotājiem dod rezultātu.

 

Kas ir jūsu prioritātes komunālās
saimniecības jomā?

Pilsētā ir 148 kilometri ielu bez asfalta
seguma, aptuveni 200 kilometri ielu bez ietvēm, daļai pilsētas
iedzīvotāju joprojām nav iespējas pieslēgties centralizētās
ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Tās ir tikai dažas lietas,
kas iezīmē pilsētas vajadzības. Naudas izteiksmē šīs vajadzības
desmitiem reižu pārsniedz pilsētas budžeta iespējas, tādēļ galvenās
prioritātes neapšaubāmi būs saistītas ar tām jomām, kurās būs
iespēja piesaistīt ES līdzfinansējumu, uzsvaru liekot uz
tehnoloģijām, proti, modernu satiksmes organizāciju, pilsētas
izgaismošanu ar ekonomiskajām LED lampām, videonovērošanu, kura jau
šobrīd palīdz operatīvi reaģēt uz dažādām nebūšanām. Vēlamies
attīstīt tā saukto «viedās» pilsētas modeli. Strādājam arī pie
daudzdzīvokļu ēku pagalmu labiekārtošanas programmas.

 

Kādi būs nosacījumi šai programmai, un
kad tā varētu būt pieejama iedzīvotājiem?

Par precīziem nosacījumiem vēl nevaru runāt,
jo par gala risinājumu deputātiem jālemj kontekstā ar 2014. gada
pilsētas budžetu, tomēr princips varētu būt tāds, ka pilsēta ar
dažādu intensitāti līdzfinansē pagalmu labiekārtošanas darbus.
Piemēram, projektēšanai, lietus ūdens kanalizācijas un bērnu rotaļu
laukuma izbūvei līdzfinansējums varētu būt lielāks, bet brauktuves
un automašīnu stāvvietu izbūvei – mazāks. Ņemsim vērā arī to, vai
projektā piedalās viena vai vairākas mājas. Ja tās būs vairākas,
atbalsts varētu būt lielāks. Plānojam, ka šo programmu varētu
uzsākt jau nākamgad.

 

Dažādu iemeslu dēļ daudzdzīvokļu ēku
renovācija norit gausāk nekā sākotnēji cerēts.

Kopš pilsētā parādījušies pirmie pozitīvie
piemēri, kaut vai Helmaņa ielas māja, kurā pēc renovācijas izdevies
ietaupīt līdz pat 70 procentiem no siltumenerģijas patēriņa,
interese par daudzdzīvokļu ēku renovāciju ir būtiski augusi.
Diemžēl birokrātiskās procedūras ES līdzfinansējuma piesaistīšanai
ir pietiekami smagnējas, arī lēmumus 50 un vairāk dzīvokļu
īpašnieki nevar pieņemt tik operatīvi kā būtu nepieciešams, tādēļ
process nav tik raits. Bet, domāju, tas turpināsies. Arī valdība
nākamā gada budžetā ir paredzējusi papildu līdzekļus, lai turpinātu
finansēt energoefektivitātes projektus. Savukārt pie nākamā ES
plānošanas periodā paredzētās programmas Ekonomikas ministrija vēl
strādā.

 

Noslēgumam tuvojas arī lielais
ūdenssaimniecības attīstības projekts. Kad jelgavnieki varēs baudīt
šī projekta augļus?

Daļa tos var baudīt jau šobrīd, jo daudzās
ielās saimnieciskās kanalizācijas izbūve ir noslēgusies un
iedzīvotāji var pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Projekta
sadaļa par atdzelžošanas un ūdens sagatavošanas stacijas izbūvi
noslēgsies nākamā gada maijā. Faktiski pēc šī projekta noslēguma
pilsētas aglomerācijā, kura gan precīzi neatbilst pilsētas
ģeogrāfiskajām robežām, centralizētajam ūdensvadam būs iespēja
pieslēgties gandrīz visiem patērētājiem, bet kanalizācijas
komunikācijām varēs pieslēgt 95 procentus no visiem aglomerācijā
ietilpstošajiem īpašumiem.

 

Pilsētas attīstības programma līdz
2020. gadam galvenokārt balstīta uz ES līdzfinansēto projektu
realizāciju, akcentējot infrastruktūras sakārtošanu un attīstību,
bet Eiropas Komisija vairāk ieguldījumus vēlas redzēt tādās jomās
kā cilvēkresursu attīstība un nodarbinātība.

Pilsētas attīstības programma ir veidota
saskaņā ar visiem valstī spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem.
Darba procesā tika apzinātas visu nozaru vajadzības, aptaujāti
iedzīvotāji un dažādu jomu eksperti. Tālredzīgi šajā plānā ir
paredzētas visas vajadzības, sākot no Ziemeļu tilta izbūves pār
Lielupi un beidzot ar vairākstāvu autostāvvietu pie pilsētas
kultūras nama. Protams, šīs vajadzības daudzkārt pārsniedz reālās
iespējas, tādēļ prioritāri tiks realizēti tie projekti, kuriem būs
iespējas piesaistīt līdzfinansējumu. Neredzu šķēršļus, kādēļ tie
nevarētu būt projekti, kuri vairāk orientēti uz cilvēkresursu
attīstību un nodarbinātības veicināšanu. Jau šobrīd esam
iesaistījušies duālās apmācības programmās, kur profesionālo skolu
audzēkņi mācās praksē tieši pie darba devējiem. Tāpat kā iepriekš,
arī nākamajā ES plānošanas periodā tiks paredzēti līdzekļi
pilsētvides attīstībai deviņām republikas nozīmes pilsētām, un šos
līdzekļus atbilstoši apstiprinātajām prioritātēm būs iespēja
ieguldīt arī infrastruktūras attīstībā.    

Foto: Ivars Veiliņš