Šodien Jāņa Asara un Krišjāņa Barona ielas krustojumā uzstādīta informatīva plāksne, kas vēsta, ka Jelgavā īstenots Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Porto universitātes Portugālē kopīgais projekts «Jelgavas pilsētas vēsturiskā vaļņa simboliskā atjaunošana». Proti, LLU un Portugāles studenti ar teju 800 simboliskām naglām iezīmējuši pusi no ceļa gabala, kur savulaik atradies pilsētas aizsargvalnis.
Ritma Gaidamoviča
Ideja ar īpaši veidotām naglām iezīmēt pilsētas vēsturisko aizsargvalni radusies Porto universitātes studentiem Luisam Sezojam un Marijai Gujomarai Kortei Realai. «Jelgavā notika praktiskais seminārs, kurā piedalījās arī Portugāles studenti. Viņi iepazinās ar Jelgavas vēsturi, apskatīja dažādas vietas un rezultātā nolēma pievērsties pilsētas identitātes atjaunošanai, jo viņiem interesanta un saistoša šķita vecā Jelgava, kura diemžēl tika nopostīta. Viņiem realizējama šķita ideja par vēsturiskās pilsētas daļas iezīmēšanu, un nu tas daļēji īstenots,» stāsta viena no projekta dalībniecēm, LLU pārstāve, Ieva Kiesnere. Par izejas materiālu ņemta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā esošā 1702. gada pilsētas karte. «Kopā ar muzeja galveno krājuma glabātāju Aldi Barševski izskatījām un izpētījām vairākas kartes, šajā atradām vispilnīgāko informāciju,» tā pārstāve. Vasaras vidū pie Dobeles vārtiem Vecpilsētā iesistas pirmās naglas. Vēlāk naglas pa Ausekļu ielu iesistas arī līdz Ezera vārtiem pie Jelgavas tirgus un no Dobeles vārtiem pa Jāņa Asara ielu līdz Jāņa Asara ielas 9. namam, kuram šobrīd piestiprināta plāksne. Plāksnē redzama Jelgavas kontūra, kurā atzīmēts galvenais pilsētas transporta tīkls un upes, bet ar īpašiem punktiņiem iezīmēts, kur atrodas vēsturiskais aizsargvalnis. Plāksnes autors Artūrs Priede. Šobrīd ar gandrīz 800 zemē iedzītām naglām ir parādīta puse no vaļņa, otru pusi plānots iezīmēt nākotnē. «Ar pilsētas vadību vienojāmies, ka pārējā daļā vēl nav piemērots ceļa segums, lai tajā iedzītu naglas,» stāsta I.Kiesnere, piebilstot, ka, realizējot šo projektu, no pašvaldības izskanējusi arī doma pa ceļam vēl iedzīt kādu naglu ar Jelgavas ģerboni. «Tā nebūt nav slikta doma, tikai jādomā, kā to realizēt. Ja pilsēta vēlēsies, mēs šo ideju atbalstīsim,» tā I.Kiesnere.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka LLU līdz 2011. gadam īsteno projektu «Ainavas mākslinieciskā transformācija», kas ir Eiropas Komisijas programmas «Kultūra» (2007. – 2013.) projekts, ko koordinē Tomāras Politehniskais Institūts (Instituto Politécnico de Tomar) Portugālē. Projekta pamatideja ir mākslas objektu pozicionēšana Eiropas kultūrvēsturiskajās teritorijās. Galvenais mērķis ir aktivizēt un veicināt jauno mākslinieku informētību un sadarbību Eiropas telpā un nodrošināt ciešāku sadarbību starp mākslas, arhitektūras, ainavu arhitektūras, arheoloģijas un tēlniecības nozarēm. Projekta ietvaros tiek iesaistīti iepriekš minēto nozaru jaunie speciālisti un mācībspēki, lai dotu iespēju topošajiem un jaunajiem speciālistiem realizēt savas idejas un veicināt praktiskās un sadarbības iemaņas.
Līdz šim LLU studentes jau izveidojušas baltus mākslas objektus Pasta salā – kubus, kuri lasāmi kā grāmata ar baltajiem dzejoļiem, otrs mākslas objekts tika atklāts septembrī Krišjāņa Barona un Lielās ielas krustojumā – «Cauri gadsimtiem». Šīs idejas pamatā tiek ņemts cilvēka siluets vienā plaknē un atspoguļots divos tēlos, izvadot cauri gadsimtiem kultūrā un ļaujot just laikmetu pieskārienu. Šis objekts, uzspēlētais laika portāls, sagatavo apmeklētāju izdzīvot kādu notikumu. Metāla plāksne ir «gadsimtu tēls», kurš ar laiku noaug ar rūsas kārtu, kam blakus atveidotais tēls ir «jaunrades gars», kas gatavs jauniem meklējumiem caur vēstures prizmu. Bet 1. oktobrī atklāts uz trim mēnešiem Jelgavas pils pagalmā novietotais mākslas objekts – «Sarkanās karalienes skrējiens».
Foto: Ivars Veiliņš