Šodien, 29. oktobrī, pulksten 15 galerijā «Suņa taka» apmeklētājiem durvis vērs jauna izstāde – jelgavnieka Haralda Smilgas foto izstāde. Daļai jelgavnieku, iespējams, viņš vairāk zināms kā habilitētais inženierzinātņu doktors, vairāku grāmatu par meliorāciju, tostarp «Melioratoru stāstiņu», autors, taču šodien viņš plašākas publikas rādīs savu aizraušanos – foto mākslu. H.Smilga par sevi saka: «Neskatoties uz nopietno gadu nastu, atkal kā diletants noņemos ar fotogrāfiju.»
Ritma Gaidamoviča
Interesants un mazliet bojevika cienīgs ir H.Smilgas stāsts par pirmo fotoaparātu un bildi, taču tas nav viņu atturējis teju 60 gadus līdztekus darbam ķert visdažādākos mirkļus caur fotoaparāta objektīvu. «Savu pirmo aparātu kā trūcīgs students 1950. gados atradu kādā komisijas bodē Rīgā. Tieši tur par diviem rubļiem nopirku mazliet apskādētu «Lubitel» ar 6×6 centimetru filmiņu. Ielādējis pirmo filmiņu, devos Rīgas ielās meklēt sižetu. Uzgāju uz tilta, sāku bildēt. Tajā laikā uz tiltiem stāvēja sardze, un viens no sargiem mani sagrāba un aizveda pie priekšnieka. Neko neprasot un ilgi nedomājot, viņš izvilka manu filmu, bet mani pašu ar «eskortu» nogādāja Stabu ielā, lai nopratinātu, kas mani sūtījis. Izrādās, šāds ļembasts tikai tāpēc, ka netālu poļu zemūdenes ložņājušas, taču es par to neko nezināju,» savu pirmo pieredzi atceras H.Smilga. Taču trīcēšana un taisnošanās Stabu ielā nav viņu atturējusi no domas tomēr sākt šo lietu.
«No tā laika kaut kāds aparāts man vienmēr bijis, taču joprojām sevi saucu tikai par amatieri,» tā H.Smilga. Tieši viņš bijis viens no pirmajiem biedriem un stāvējis klāt Jelgavas fotoamatieru klubiņa dibināšanas šūpulim, ko Jelgavā izveidojis Marģers Martinsons. Klubiņu kungs dēvē par īsto skolu, kurā saprasts, kas ir kompozīcija, kas īsti ir māksla, kas ir svarīgākais fotografēšanā. Te arī veidotas pirmās atskaites izstādes. Tieši tas viņam Jelgavā pietrūkst šodien – nav vietas un laika, kur amatieriem mainīties pieredzēm.
Vecā kaluma amatieris
«Kad pirkstiņš atdots, šķirties no tās pogas vairs nevar,» tā H.Smilga teic šobrīd. Viņš atzīst, ka galvenais fotografēšanā ir gaisma, par kuru šodien fotogrāfi diemžēl esot mazliet piemirsuši, pārāk daudz izmantojot zibspuldzes. «Mūsdienu digitālajiem aparātiem ir tādi objektīvi, kas visu iezīmē pārāk asi, taču esmu vecā kaluma amatieris, kuram gribas iezīmēt un izcelt tikai vienu. Kā teiktu mans skolotājs Roberts Kalniņš, fotoaparāti ir palikuši pārāk pļāpīgi, asi parādot visu,» teic H.Smilga. Arī viņš pats pieturējies pie vecajām vērtībām – blakus modernam digitālajam fotoaparātam skapītī joprojām stāv vecais, ar monokli. «Jaunie fotoaparāti eleganti ir tūristiem, kuri grib un var noklikšķināt uz visām pusēm. Tie ļauj panākt daudz ko tādu, ko agrāk varēja dabūt ar lielām mokām,» noteic fotogrāfs, piebilstot, ka pašam ir savi nosacījumi, kurā mirklī no skapja ķer kuru aparātu, bet vēl kolosālāka esot iespēja uzņemtās bildes vēlāk «krustot». «Vilinoši šķiet savest kopā foto pirmsākuma monokļa objektīva tvertos attēlus ar mūsdienu digitālo tehniku,» tā H.Smilga.
«Jelgava zaudējusi savu noslēpumaino romantismu»
H.Smilga vairāk aizrāvies ar dabas un apkārtnes iemūžināšanu. Lielās aploksnēs plauktos guļ arī vecās Jelgavas fotogrāfijas. Tiesa, tās viņam izdevies savākt no biedriem klubiņā, jo Jelgavā ieradies tikai 1963. gadā.
«Man patīk spēlēties ar gaismu, jo, manuprāt, tā ir skaistākā lieta fotografēšanā,» tā H.Smilga. Par Jelgavu caur objektīvu viņš teic: «Kaut ko jau esmu fotografējis, taču Jelgava ir zaudējusi savu noslēpumaino romantismu, kas tajā bija pirms kara. Ja paskatās vecās Jelgavas bildes, nevar ne salīdzināt.» Runājot par cilvēkiem fotogrāfijās, viņš domīgi teic: «Jā, ir jau atšķirība. Vecajās fotogrāfijās cienīgi ģērbta kundze sēž pie galdiņa un pozē, bet tagad viss notiek dabīgi un uzreiz. Taču ir viena nelaime – cilvēki, ieraugot aparātu, vienmēr grib būt skaistāki, un tad bieži uz fotogrāfu lamājas – kur šis tik nemākulīgu bildi uztaisījis,» nosmej H.Smilga.
Izstādē pārkāpj matemātikas patiesību
Runājot par šodienas skatītāju, viņš spriež, ka tie kļuvuši paviršāki. «Taču pie tā, manuprāt, vainīgs laikmets, jo ir visa kā pārbagātība, kuru cilvēks savā ikdienas steigā nespēj ņemt pretī,» tā H.Smilga, aicinot uz fotoizstādi, kurā šoreiz atrāda montāžas jeb divas bildes, kas savienotas vienā. «Ja nu viens mirklītis jūtas bezgala vientuļš un no tās drūzmas atnāk otrs mirklītis un lūgtin lūdzas savienoties ar to pirmo, vientuļo, tad es lūdzu viņiem tapt par vienu veselu. Pasaulē taču viss patiesi dzīvais rodas divvienībā, pārkāpjot nedzīvo matemātikas patiesību. 1 + 1 = 1. Kā tas ir manās bildēs, spriediet paši.» Fotogrāfs amatieris vien piebilst, ka šī būs neparasta foto izstāde.
Foto: Ivars Veiliņš
5.7 °C,
0.6 m/s,
86.2 % 
5.7 °C,
0.6 m/s,
86.2 %