20.9 °C, 1.2 m/s, 92.9 %

Kultūra

«Suņu takai» – 3 gadi
09/07/2011

18. jūlijā apritēs trīs gadi, kopš Jelgavas vecpilsētā durvis vēra pirmā un pagaidām arī vienīgā galerija mūsu pilsētā – «Suņa taka», kas ar savu ienākšanu deva jaunu pavērsienu mākslas vidē un vienlaikus arī atdzīvināja vecpilsētu. Galerijas saimnieki

Ritma Gaidamoviča

18. jūlijā apritēs trīs gadi, kopš Jelgavas vecpilsētā
durvis vēra pirmā un pagaidām arī vienīgā galerija mūsu pilsētā –
«Suņa taka», kas ar savu ienākšanu deva jaunu pavērsienu mākslas
vidē un vienlaikus arī atdzīvināja vecpilsētu. Galerijas
saimnieki

Ilona un Ilmārs Drīliņi šodien par «Suņa takas» vietu pilsētā saka
tā: «Nekāda pieneņu pūka, kuru pūš uz visām pusēm, mēs neesam. Mēs
šeit organiski «ierakstījāmies» un palikām. Bet tagad jau esam
iedzīvojušies un kalpojam par labu stūrakmeni Jelgavas
māksliniekiem un mākslas baudītājiem. Un pie sasniegtā
neapstāsimies!»

Ilona un Ilmārs atzīst, ka maz pievērš uzmanību jubilejām – viņu
vērtība ir sasniegumi un darba process, kas sagādā lielāku
gandarījumu. «Šodien šeit jūtamies tikpat labi kā pirmajā dienā, un
to labo sajūtu rada process – darbs, ko darām. Mums nebija
noteikuma izdzīvot gadu vai desmit, galvenais – dzīvot pilnvērtīgi
katru mirkli. Šķiet, tas mums izdodas,» saka Ilmārs. Galerijas
saimnieki ir dizaineri, un viņiem izveidojusies sava vērtību skala.
Galerija ir viņu domāšanas veids, veids, kā viņi piepilda dzīvi.
«Mēs ar izstāžu un mākslas akciju organizēšanu paužam savu
domāšanas veidu, uzskatus un dzīves filozofiju,» tā Ilona.

«Šeit sanāk labākie jelgavnieki»
Taujāti par to, vai «Suņa taka» ir atradusi savu vietu pilsētā,
saimnieki saka, ka to labāk varētu pateikt citi, ne paši. «Domājam
– esam punkts, kas vieno Jelgavas māksliniekus, un, mūsuprāt, šeit
pulcējas labākā jelgavnieku daļa,» tā Ilona. To, ka viņus zina,
apliecinot arī apkārt notiekošais. «Mēs iztiekam bez lieliem
plakātiem, reklamēšanās. Vai nav jauki, ka cilvēki atnāk uz
vecpilsētu, ieiet frizētavā un jautā: «Kur ir «Suņa taka»?» Bet
frizierīte izskrien ārā un rāda mūsu virzienā. Un par mums uzreiz
zina gan jautātāji, gan frizētavas klienti! Tātad mūs pazīst!
Protams, dažkārt jau mums mēdz teikt, ka «Suņa taku» grūti atrast,
taču tad es saku: bet jūs taču atradāt! Mūsuprāt, galerija domāta
uzmanīgam vērotājam, jo tas, kurš spēs novērtēt mākslas darbu, arī
to pamanīs,» atzīst Ilmārs. Tāpat iecienīta taciņa uz «Suņa taku»
kļuvusi mūsu pilsētas māksliniekiem. 

«Mēs vēlamies izglītot»
Jāpiebilst, ka galerijā par ieeju nav jāmaksā – tā darbojas,
pateicoties saimnieku entuziasmam un ieguldījumam. «Protams, ik pa
laikam piezogas doma, ka galerija savu darbību varētu beigt, taču
tad atkal prātā nāk Raiņa teiktais, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies,
kaut kur dzirdētais, ka izdzīvos tie, kas piemērosies… Mūsu
gadījumā – nevis piemērosies, bet pretosies, jo mūsu dzīves
filozofija ir pretoties patērētāju kultūrai. Proti, negribam
izdabāt, bet gan izglītot. «Nereti nākas dzirdēt cilvēkus sakām:
«Es no mākslas neko nesaprotu!» Taču es gribu teikt, ka noliegums
sākas ar zināšanu nepietiekamību un nevēlēšanos izzināt. Galerija
ir vieta, kur var ielūkoties mākslinieku vizuālajos stāstos un rast
interesi par mākslu,» uzskata Ilona.

Galerija – veids, kā komunicēt
Par savu būtiskāko ieguvumu Ilona un Ilmārs sauc satiktos
māksliniekus un galerijas apmeklētājus. «Pārsvarā galerijā ienāk
skatītājs, kas ir atvērts, un ar tādiem cilvēkiem ir patīkami
tikties. Piemēram, nesen ienāca kāda kundze, un pirms izstādes
darbu apskates teica: «Man vēl ir 15 minūtes laika un es gribēju
kaut ko skaistu, jo tūlīt man būs jāiet pie zobārsta…». It kā
nieks, bet tas sniedz tādas emocijas! Tā ir lieta, kas piešķir
dzīvei kvalitāti. Mums ir svarīgi, ar kādām sajūtām cilvēks
aiziet,» tā Ilmārs. Saimnieki atzīst – esot dzirdējuši, ka galerija
ir snobiska, jo diktējot savus noteikumus un ir ļoti izvēlīga.
«Pirmajā lielajā pasākumā «Aļņu dārzs vecpilsētā» Jelgavas Pilsētas
svētkos izstādē ļāvām sevi parādīt visiem, kuri vēlas, taču mēs
nolēmām, ka labāk iesim tikai profesionālās mākslas virzienā,» tā
Ilona. Ilmārs bilst – priekšrocība ir tā, ka galerija pieder viņiem
un viņi tajā arī saimnieko. «Mēs domājam, ko rādīt jelgavniekiem, »
tā Ilona.

«Svarīgi ir tvert sajūtas»
Viņi gan saprot, ka šis galerijas formāts šobrīd nav aktuāls, jo
cilvēkiem ir pazemināts uztveres līmenis caur sajūtām. «Cilvēki
vairāk vāc faktus nekā bauda mākslas klātbūtni. Kaut vai sadzīvisks
piemērs – aizbraucam uz jūru, salasām akmentiņus, gliemežvākus,
kociņus, pārvedam tos mājās un nezinām, ko ar tiem darīt, kur likt.
Taču tajā pašā laikā mēs varētu turpat pludmalē paspēlēties un
paņemt tikai to sajūtu. Tāpat tas šobrīd ir ar fotografēšanu – mēs
visu laiku mēģinām visu notvert kadrā, taču svarīgākā ir tā sajūta,
tas mirklis, kurā tu esi. Arī mēs gribam cilvēkos veidot sajūtas
pēc galerijas apmeklējuma,» saka Ilmārs. Saimnieki, domājot par
jaunu formātu, iecerējuši izveidot mākslas telpu. Proti, tajā tiks
apvienots arī mākslas salons, kur iegādāties dažādus mākslas
darbus, rīkot lekcijas, diskusijas ar māksliniekiem un
iedzīvotājiem. Jūlijā tiks «palaista» arī galerijas mājas lapa
www.sunataka.lv, kurā saimnieki vēlas rakstīt savus novērojumus un
pieredzi par mākslas izpausmēm. Tāpat ir iecere galerijā dot
iespēju apmeklētājiem palasīt grāmatas par mākslu. «Lai izveidotu
šādu grāmatu plauktu, aicinām iesaistīties jelgavniekus un ziedot
grāmatas par mākslu un māksliniekiem. Tās droši var nest uz «Suņa
taku», lai veidotu galerijas bibliotēku,» saka
Ilona.    

Jāpiebilst, ka trīs gadu galerijas pastāvēšanas laikā ir rādītas
24 izstādes, kurās varēja iepazīties ar visdažādākajiem mākslas
veidiem: glezniecību, grafiku, plakātu mākslu, dizaina objektiem
utt. Šobrīd galerijā ir apskatāma Jelgavas mākslinieces,
ievērojamas grafiķes un gleznotājas Lolitas Zikmanes izstāde
«Skaistā ikdiena».

Foto: Krišjānis Grantiņš