Pilsētā

Bērnam uzsākot skolasgaitas, ģimenē aktualizējas jautājums par interešu pulciņu un sporta nodarbību izvēli. 2016./2017. mācību gadā Jelgavas skolās mācības uzsāks ap 750 pirmklasnieku, un lielākajai daļai šo bērnu vecāku būs jāizlemj, ar kādām fiziskām aktivitātēm viņu atvase nodarbosies. Bērniem kustības jebkurā vecumā veicina ne tikai fizisko, bet arī garīgo attīstību, taču, pēc vairāku ekspertu domām, tieši 7 – 8 gadi ir īstais vecums, lai pastiprinātu uzmanību pievērstu tieši sporta nodarbībām. Nav vienas formulas, kā izvēlēties savam bērnam atbilstošāko sporta veidu, tomēr ir vairāki priekšnosacījumi, kas vecākiem būtu jāņem vērā.

Jau kopš dzimšanas bērns kustas, attīstās un aug, līdz aptuveni
18 – 20 gadu vecumā sasniedz pieauguša cilvēka fiziskos rādītājus.
Augšana ir tikai viena no bērna sarežģītā attīstības procesa
sastāvdaļām, kurā notiek gan fiziskas, gan garīgas pārmaiņas. To
ietekmē daudzie ārējās iedarbības faktori, kuri katrā gadījumā var
būt stipri atšķirīgi. Tas attiecas gan uz ēdienu, gan miegu, gan
pārciestajām slimībām, gan fiziskajām un garīgajām aktivitātēm.

Kā atzīmē fizioterapeits un sporta skolotājs Andris Fridrihsons,
bērns ikdienas kustības ar papildu fiziskām aktivitātēm var sākt ap
3 – 5 gadu vecumu: «Bērnam ir jākustas jau kopš pašas dzimšanas,
bet pirmās nodarbības var sākt, sasniedzot trīs gadu vecumu, – tās
būs vispārēji attīstošas, bez jebkādas speciālas ievirzes. Tā
varētu būt vingrošana, peldēšanās, vārtīšanās vai jebkas cits, kas
piemērots konkrētam vecumam.»

Pirmie izaicinājumi vecākiem

Pirmais nopietnais izaicinājums gan vecākiem, gan bērniem ir,
sasniedzot skolas vecumu. Tieši šajā periodā bērna ķermenis būs
gatavs intensīvākām slodzēm. Tas ir brīdis, kad jāizlemj, kādā
virzienā un ar kādām metodēm attīstīt savu atvasi. Skolu
piedāvājumā visbiežāk ir dažādi interešu pulciņi – kori, dejas,
zīmēšana, teātris, kā arī virkne sporta nodarbību. Izvēloties kādu
no sporta veidiem, noteikti jāsāk ar to, ka skaidri jādefinē vecāku
motivācija, ar kādu bērns tiek virzīts uz sporta nodarbībām. Tai
nevajadzētu būt saistītai ar vecāku nepiepildītiem sapņiem vai
ambīcijām kādā sporta veidā vai cerībām par savas atvases spožu
profesionālo karjeru. Tieši otrādi – panākumi no jaunajiem
sportistiem ir jāprasa, sasniedzot apmēram 16 gadu vecumu.
«Manuprāt, laba ideja ir sākt ar vieglatlētikas nodarbībām – tās ir
gandrīz visu sporta veidu pamatā. Vieglatlētikas pluss ir tas, ka,
pārejot uz jebkuru citu sporta veidu, bērns būs apguvis pareizu
elpošanu un virkni pamatkustību, arī tehnisko un specifisko
elementu apguve notiks ātrāk. Noteikti nevajag baidīties, ja tiek
izmēģināti vairāki sporta veidi vai tie mainīti, tikai ieteiktu
katrā mēģināt noturēt bērnu vismaz pusgadu, lai tiek apgūti sporta
veida pamatelementi. Ar komandas sporta veidiem noteikti nav
jāsteidzas, jo galvenā vērtība jebkurās nodarbībās ir bērna
individuālā fiziskā attīstība un ķermeņa nostiprināšana, nevis
gūtie vārti vai atdotās rezultatīvās piespēles,» secina
A.Fridrihsons.

Kā izvēlēties īsto sporta veidu?

Izvēloties savam bērnam atbilstošu sporta veidu, ļoti liela loma
ir vecāku zināšanām par savas atvases interesēm, fiziskajām spējām
un pat rakstura tipu. Vērīgi vecāki, izvēloties sporta sekciju,
respektēs bērna vēlmes un intereses, kā arī centīsies pamanīt
dotības un sportiskās iemaņas, kuras bērnam dāvājusi daba.

Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Jānis Leitis
atzīst, ka prioritāte, izvēloties savam bērnam sporta veidu, ir
nodrošināt to, lai bērns sportojot jūtas labi. «Mūsu pieredzē ir
bijuši vairāki gadījumi, kad tiek mainīti sporta veidi, un tas pat
ir atzīstami, jo ir jāmeklē iespējas, kā bērns var sevi pilnvērtīgi
realizēt. Vēl nesen bija gadījums, kad meita no futbola vēlējās
pāriet uz basketbolu, taču mamma bija nobažījusies, jo pati ir
bijusi basketboliste, tādēļ nevēlējās, lai bērns saskaras ar pašas
piedzīvotajām grūtībām. Tāpat ir bijis gadījums, kad augumā
pastiepies zēns ar labu potenciālu basketbola spēlēšanai tomēr
izlēma pāriet uz vieglatlētikas treniņiem. Katram bērnam ir
nepieciešama individuāla pieeja,» tā speciālists. Svarīgu lomu
sporta veida izvēlē spēlē arī sadzīviskie faktori – finansiālie
tēriņi par ekipējumu, attālums līdz treniņu vietai un iespējas
regulāri apmeklēt treniņnodarbības.

Jelgavā labi pazīstamā sporta ārste Anda Zvīgule, kura ar
pilsētas mazajiem sportistiem strādā jau kopš 1991. gada, atzīst,
ka viņas pieredzē gadījumu, kad bērnam veselības dēļ atteikta
iespēja sportot, nav bijuši daudz. Krietni vairāk ir situāciju, kad
sportošanai traucē vecāku ambīcijas vai negatīvā pieredze. «Ir
bijis, ka basketbolistu ģimenē, kurā abi vecākie dēli jau
sasnieguši labu profesionālo līmeni basketbolā, arī jaunākais uzsāk
treniņus šajā sporta veidā. No malas redzams, ka viņam ir gan
fiziskie dotumi, gan talants, taču pietrūkst paša galvenā –
intelekta un nosvērtības. Savdabīga situācija ir ar peldēšanu –
treniņi tiek sākti jau agrā vecumā, bet, sasniedzot pusaudžu gadus,
tie nereti tiek pamesti, jo jaunietis šo sporta veidu jau ir
«atēdies». Pozitīvi vismaz ir tas, ka peldēšana ir labs pamats, lai
turpinātu sevi pilnveidot citos sporta veidos. Šie bērni parasti ir
ļoti labi fiziski attīstīti. Izvēloties sporta veidu, katram
censonim ir jāpievēršas individuāli,» tā A.Zvīgule.

Speciāliste atzīmē, ka Jelgava ir viena no nedaudzajām Latvijas
pilsētām, kur sporta veidu piedāvājums ir ļoti plašs, un tas nozīmē
vien to, ka konkurences apstākļos bērnu piesaistīšana kādam sporta
veidam notiek jau agrā vecumā.

Ambīcijas un sapņi par profesionālo sportu

Savukārt tiem vecākiem, kuri savas atvases nākotni vēlētos
saistīt ar profesionālo sportu, aktuāla noteikti varētu būt
leģendārā Latvijas izlases basketbolista un trenera Valda Valtera
pieredze, kurš pats savus divus dēlus izaudzinājis par
profesionāliem basketbolistiem. Viņš ir viens no nedaudzajiem
Latvijā, kurš atklāti ir runājis par ģenētikas lomu sporta veida
izvēlē un tās ietekmi augstvērtīgu sportisko rezultātu sasniegšanā.
«Ir pierādīts, ka apmēram 75 procenti no sportista panākumiem
atkarīgi no ģenētikas, tādēļ plānoju izveidot speciālu programmu,
kas vecākiem varētu atvieglot izvēli, jo būs zināms gan
piemērotākais sporta veids, gan maksimālie sasniegumu «griesti»,
lai saprastu: bērnam būs iespēja kļūt par profesionāli vai ierindas
amatieri. Šobrīd vecāki saviem bērniem izvēlas dažādus sporta
veidus «uz aklo», tērējot gan laiku, gan iespaidīgus finansiālos
līdzekļus. Šāda programma ļautu efektīvāk sagatavot nākamos
čempionus.» Jāatzīmē, ka V.Valters basketbola sabiedrībā tiek
uzskatīts par talantīgu basketbolistu audzinātāju, taču pats
eksperts atzīst, ka liela loma ir intuīcijai: «Padomju Savienībā
bija teiciens, ka katram trenerim ir sava acs – bija tādi, kas
spēja saskatīt bērnos talantu, un tādi, kuriem tas neizdevās.
Uzskatu, ka man bija šādas spējas – atlika vien ieiet basketbola
zālē un pavērot spēlētājus, lai noteiktu, kurš būs spēlētājs, bet
kurš – ne. To noteica spēlētāja kustības, izturēšanās laukumā un
vairākas citas pazīmes.»

Jelgava piedāvā daudz, jāizvēlas
individuāli

Mūsu pilsētā šobrīd var uzsākt treniņus gandrīz visos
populārākajos komandu sporta veidos – basketbolā, hokejā, futbolā.
Tāpat pilsētā jau tradicionāli populāra ir peldēšana, smaiļošana un
kanoe airēšana, kā arī akadēmiskā airēšana. Ļoti plašas iespējas ir
savu bērnu nodarbināt ar kādu no cīņas sporta veidiem – karatē,
džudo, boksu vai teikvondo. Tāpat kvalitatīvi treniņi iespējami arī
vieglatlētikā Zemgales Olimpiskā centra stadionā.

Vecākiem noteikti jāatceras, ka bērnam sportojot jāizjūt
maksimāli pozitīvas emocijas un jājūtas piepildītam. Treniņi ir
jāapmeklē brīvprātīgi, bet sportiskie rezultāti no jaunajiem
censoņiem jāprasa atbilstošā vecumā. Noteikti jāiegaumē, ka
izvēlētais sporta veids, iespējams, būs hobijs visa cilvēka mūža
garumā, kas reizēm ir daudz labāka investīcija nekā īsa
profesionālā sportista karjera.

Foto: no JV arhīva