Šodien svinīgā pasākumā «Sporta laureāts 2011» jau 12. reizi tika teikts paldies sportistiem, treneriem un ikvienam, kas saistīts ar šo jomu. Aizvadītais gads atkal pagājis airēšanas zīmē, jo svarīgākie tituli – gada sportists, sportiste un treneris olimpiskajos sporta veidos – pieder tieši viņiem.
Par 2011. gada labākajiem sportistiem olimpiskajos sporta veidos tika atzīti kanoisti Gatis Pranks un Antons Knesis un smaiļotāja Lāsma Zaķīte, bet gada trenere – Lelde Laure, BJSS airēšanas trenere. Viņus sveica Latvijas Kanoe federācijas ģenerālsekretāre Iveta Agleniece. «Šī ir jauka tradīcija – aicināt kopā sportistus, trenerus un citus ar sportu saistītus cilvēkus. Vasarā Londonā notiks Olimpiskās spēles, un Jelgavas sportisti ir pavisam tuvu pasaules sportistiem, kaut gan jāsaka, ka cīņa par ceļazīmi ir daudz grūtāka par pašu dalību olimpiādē. Lai izdodas!,» tā viņa. Jāpiebilst, ka jūnija beigās notiks Eiropas čempionāts, kurā mūsu kanoe divniekam Gatim un Antonam ir cerības izcīnīt ceļazīmi uz Londonu.
Par 2011. gada sportistu neolimpiskajos sporta veidos tika atzīts svara bumbu celājs Andrejs Makuha, treneri – BJSS džudo treneris Kims Usačevs. Pavisam balvas tika pasniegtas desmit nominācijās. Saraksts pieejams šeit .
Sportistus un pārējos klātesošos uzrunāja arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. «Skatoties uz to, cik aktīvi esam pērn sportojuši, var teikt, ka aizvadītais gads sporta dzīvē bijis veiksmīgs. Mēs sākam plūkt tos laurus, kam esam gatavojušies ilgstoši. Mēs esam gājuši uz to, lai sajustu sportā jauno paaudzi, bet ne tikai lai viņi sportotu, bet arī redzētu rītdienu,» tā pilsētas mērs. Kā vienu no nozīmīgākajām sporta stundām viņš minēja Latvijas vīriešu basketbola izlases pārbaudes spēli ar Krievijas izlasi. «Mazajiem tas deva iespēju paskatīties, ka ir jāspēlē un uz ko jātiecas, bet sirmās galvas varēja teikt: «Es arī jaunībā tā varēju.»,» norādīja A.Rāviņš. Sportistiem par paveikto pateicās arī Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis. Viņš uzsvēra, ka šogad notiks ne tikai Olimpiskās spēles Londonā, bet arī Latvijas olimpiāde Liepājā, kas arī ir viens no lielākajiem un augstākajiem Latvijas un Jelgavas sportistu mērķiem.
Īpašus sveicienus bija sarūpējuši arī Latvijā labi pazīstamie mūziķi Aija Andrejeva jeb Aiša un Kārlis Būmeisters jeb Kaža un stepa deju grupa «Top tap Company» Māra Pūres vadībā. Viņš ne tikai iekustināja samērā atturīgo publiku, bet arī izdancināja volejbola komandas «Jelgava/LU» spēlētāju Anci Auziņu.
Sportisti un treneri par sevi, sportu un sportošanu
Gatis Pranks, kanoe airētājs:
«Problēmas rodas tad, kad sāk salīdzināt. Piemēram, tā pati airēšana. Salīdzinot ar Ungāriju, kur tas ir sporta veids numur viens, mums viss ir šausmīgi švaki. Savukārt, salīdzinot ar Āfrikas valstīm, kur ūdeni nav redzējuši, mums viss ir ļoti labi.»
Edgars Krūmiņš, BK «Jelgava» kapteinis:
«Jaunajiem basketbolistiem ir iespēja sevi parādīt LBL 2. līgas komandā. Ja treneris viņu ierauga, dod iespēju izmēģināt spēkus lielajā, 1. divīzijas, komandā. Trenerim labāk strādāt ir ar jaunajiem, jo viņiem ir lielāks potenciāls, bet tiem vecajiem ir pieredze.»
Lelde Laure, BJSS airēšanas trenere:
«Jelgavai noteikti ir sportisti, ar ko lepoties. Es, piemēram, skatījos Eiropas čempionātu daiļslidošanā un lepojos ar Jelgavas Ledus sporta skolas audzēkni Alīnu Fjodorovu, ka viņa nepakrita un neko nesajauca.»
Aivars Balbeks, BMX kluba «Mītavas kumeļi» vadītājs un treneris:
«Ir jau arī tie superaktīvie, kuri darbojas trīs četros pulciņos – dzied, dejo, sporto. Vispusīgai attīstībai tas nav slikti, bet, ja grib sasniegt nopietnus panākumus, jāpaliek pie viena.»
Artūrs Haņevičs, bokseris:
«Rokas boksā nav galvenās, pati svarīgākā ir galva, jo cīņu var uzvarēt galvā, un tikai pēc tam pieslēdzas rokas, kājas. Man stiprāka ir kreisā roka, un daudziem esmu neērts pretinieks, jo boksēju citādāk.»
Jānis Leitis, volejbola treneris:
«Ar ko volejbols ir labāks par citiem sporta veidiem? Nu, kā uz to paskatās. Piemēram, volejbolā tu nepaliec slapjš kā peldēšanā. Salīdzinot ar basketbolu, tas nav kontaktu sporta veids un ir mazāk konfliktsituāciju. Volejbola skaistums ir tas, ka tur viss ļoti ātri notiek un tas ir ļoti skatāms sporta veids, ja spēlē pieklājīgā līmenī, bet, piemēram, futbolā var skraidīt pusstundu pa laukumu un nekas nenotiek. Jā, hokejs arī ir ātrs sporta veids, bet tur pa pusei viss notiek na haļavu – viņi met ripu uz priekšu un skatās, kurš pirmais pie tās tiks. Bet volejbolā viss noteikt daudz precīzāk un nepieciešams liels domāšanas ātrums un laba reakcija – ir lidojoša bumba, pretinieks un ekstra īss periods apdomāties. Salīdzinot ar cīņas sporta veidiem, volejbolā neviens nesit pa galvu, tas vismaz nav pretinieka mērķis – viņa mērķis ir tikai tevi apspēlēt. Salīdzinot ar BMX, volejbolā nevar tik sāpīgi nokrist. Un volejbols noteikti nav zilais valis, jo zilais valis ir ļoti liels un sver tikpat cik 40 ziloņi, bet volejbols ir krietni vieglāks: bumba sver apmēram 250 gramus, pats tīkls – kilograms pusotrs, stabi – mazliet vairāk atkarībā no konstrukcijas, vienīgi tiesneši dažreiz ir smagi, jo volejbolā atšķirībā no citiem veidiem viņiem nav jāskrien.»
Karolīna Mizūne, mākslas vingrotāja:
«Mans vieglākais priekšmets ir aplis, jo viņš tiešām ir viegls, un bumba, jo ar to jāveic dažādi lokanības vingrinājumi, kas man patīk. Neparastākais priekšmets, ar ko es esmu vingrojusi, ir piepūšamā pludmales bumba, kas ir divas trīs reizes lielāka par to bumbu, ar kuru vingroju parasti.»
Kalvis Kalniņš, karatists:
«Lai būtu pirmais latvietis, kurš izcīna Eiropas čempionātā pieaugušajiem medaļu, esmu gatavs dabūt pa degunu vienalga cik reižu. Drīzumā sākšu trenēties Eiropas čempionātam, kurš šogad notiks maijā Kanāriju salās, Tenerifē; oktobrī notiks pasaules čempionāts. Abu šo sacensību medaļnieki iegūs tiesības piedalīties Pasaules spēlēs nākamgad, un tā man ir papildu motivācija.»
Arturs Neikšāns, šahists:
«Vērtīgākā figūra šahā ir dāma, nevis karalis, kā daudziem varētu liekties. Jā, karalis ir tas, kas ir jāsargā, bet dāma ir tā, kurai ir visplašākā pārvietošanās amplitūda – viņa iet kā laidnis un tornis.»
Valērijs Redjko, FK «Jelgava» spēlētājs:
«Futbola bumba no citām bumbām atšķiras ar svaru, materiālu un izmēru – tā ir pa vidu starp volejbola un basketbola bumbu. Ja rindā novietotu dažādas bumbas, sākot ar galda tenisa bumbiņu un beidzot ar pildbumbu, futbola bumba būtu jāizvēlas tāpēc, ka to var spēlēt ar kājām un tāpēc, ka futbols ir pasaulē populārākais sporta veids.»
Gundega Jankovska, peldētāja:
«No sākuma trenējos baseina trenažieru zālē, bet tad treneris pateica, ka man labi padodas un ieteica aiziet uz klubu «Apolons». Tā nu es kopš jūlija sākuma cilāju arī stieni. Bet peldēšana ir daudzreiz grūtāka, jo tas prasa daudz vairāk laika un fizisko spēku, jo svaru stieņa cilāšana ir tikai maza daļa no peldēšanas.»
Ance Auziņa, volejboliste:
«Komandas sporta veidā, piemēram, volejbolā, laukumā ir seši plecu pāri, kuri var cits uz citu paļauties. Individuālajos veidos tu esi viens pats pret pasauli, un ja nav tava diena… Vēl, spēlējot komandā, iegūst labus draugus arī ārpus laukuma.»
Alīna Fjodorova, daiļslidotāja:
«Lai 16 gadu vecumā aizbrauktu uz Eiropas čempionātu daiļslidošanā pieaugušajiem un izcīnītu 16. vietu, vajag ļoti daudz trenēties, patiešām gribēt kaut ko sasniegt, censties un visu kārtīgi taisīt. Vēl ir vajadzīgi apkārt cilvēki, kas palīdz – vecāki, treneris.»
Antons Knesis, kanoists:
«Mums ar Gati Pranku ļoti labi saskan – man ir sprintera dotības, bet viņam – gargabalnieka. Īsajās distancēs es esmu tas, kas aizairē, viņam tikai ir jātrāpa manā ritmā un jāpieliek savs spēks. Vispār ne katrs ar katru var vienā laivā sēdēt.»
Foto: Ivars Veiliņš