«Mēs, 1941. gada bērni, esam, lai apliecinātu tos baisos notikumus, kuri pārņēma mūsu dzimteni, Latviju,» uzrunājot klātesošos komunistiskā genocīda upuriem veltītajā atceres brīdī Svētbirzē, sacīja politiski represēto apvienības «Staburadze» valdes priekšsēdētājas vietniece Laura Zeime.
Atceres brīdī piedalījās gan represētie, gan tie, kuri pieminēja savus laikabiedrus un ģimenes locekļus. «Par šo laiku raksta grāmatas, rakstus, bet es domāju, ka vislabāk par izdzīvošanu varētu pastāstīt mūsu mātes. Dažu minūšu laikā viņām bija jāapģērbj bērni un jāsataisās pašām. Tēvam lika stāvēt pie sienas, un viņš nedrīkstēja kustēties. Tad mēs devāmies ceļā, mani iesēdināja tēvam klēpī, un tā bija mana pēdējā saskare ar viņu,» atminas L.Zeime, kurai izsūtīšanas brīdī bija četri gadi. «Mūs ar mammu izsēdināja taigā – bez pajumtes, apģērba un ēdiena, bet vīriešus nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm – izdzīvoja vien katrs piektais tēvs.» Politiski represēto apvienības «Staburadze» pārstāve norādīja, ka, esot šķirta no dzimtenes, augusi ar apziņu, ka manta un nauda nav nekas – vienīgā bagātība ir izglītība. «Mēs izdzīvojām, atgriezāmies un ieguvām izglītību, un tā ir lielākā bagātība, ko mums neviens nevar atņemt,» tā L.Zeime. Viņa papildināja, ka izsūtīto vidū lielākoties bija inteliģences pārstāvji. «Kādā politiski represēto pasākumā bijušais valsts prezidents mums sacīja, ka mūs izsūtīja tādēļ, ka bijām soli priekšā pārējiem,» atminas L.Zeime.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norādīja, ka, skatoties uz rītdienu, mums ir jāatskatās vēsturē. «Šie notikumi deva mums nopietnu vērtējumu par to, kas ir cilvēcība un kāda ir iespējama mūsu valsts nākotne. Šī dziļi iesakņojusies tieksme pēc brīvības, kas pavadīja deportētos, ir nodota no paaudzes paaudzē, un šodien varam šiem cilvēkiem teikt paldies par audzināšanu, ko esam saņēmuši,» tā A.Rāviņš.
Piemiņas pasākumā klātesošie nolika ziedus pie piemiņas akmens un memoriālās sienas «Ciešanu ceļš».
Jāatgādina, ka 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz Sibīriju un citiem attāliem reģioniem – savu dzimteni bija spiesti pamest vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju.
Foto: Austris Auziņš