9.4 °C, 2.2 m/s, 82 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSvētbirzē piemin 1941. gada deportācijas
Svētbirzē piemin 1941. gada deportācijas
14/06/2017

«Mēs, 1941. gada bērni, esam, lai apliecinātu tos baisos notikumus, kuri pārņēma mūsu dzimteni, Latviju,» uzrunājot klātesošos komunistiskā genocīda upuriem veltītajā atceres brīdī Svētbirzē, sacīja politiski represēto apvienības «Staburadze» valdes priekšsēdētājas vietniece Laura Zeime.

Atceres brīdī piedalījās gan represētie, gan tie, kuri pieminēja
savus laikabiedrus un ģimenes locekļus. «Par šo laiku raksta
grāmatas, rakstus, bet es domāju, ka vislabāk par izdzīvošanu
varētu pastāstīt mūsu mātes. Dažu minūšu laikā viņām bija jāapģērbj
bērni un jāsataisās pašām. Tēvam lika stāvēt pie sienas, un viņš
nedrīkstēja kustēties. Tad mēs devāmies ceļā, mani iesēdināja tēvam
klēpī, un tā bija mana pēdējā saskare ar viņu,» atminas L.Zeime,
kurai izsūtīšanas brīdī bija četri gadi. «Mūs ar mammu izsēdināja
taigā – bez pajumtes, apģērba un ēdiena, bet vīriešus nosūtīja uz
koncentrācijas nometnēm – izdzīvoja vien katrs piektais tēvs.»
Politiski represēto apvienības «Staburadze» pārstāve norādīja, ka,
esot šķirta no dzimtenes, augusi ar apziņu, ka manta un nauda nav
nekas – vienīgā bagātība ir izglītība. «Mēs izdzīvojām,
atgriezāmies un ieguvām izglītību, un tā ir lielākā bagātība, ko
mums neviens nevar atņemt,» tā L.Zeime. Viņa papildināja, ka
izsūtīto vidū lielākoties bija inteliģences pārstāvji. «Kādā
politiski represēto pasākumā bijušais valsts prezidents mums
sacīja, ka mūs izsūtīja tādēļ, ka bijām soli priekšā pārējiem,»
atminas L.Zeime.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norādīja,
ka, skatoties uz rītdienu, mums ir jāatskatās vēsturē. «Šie
notikumi deva mums nopietnu vērtējumu par to, kas ir cilvēcība un
kāda ir iespējama mūsu valsts nākotne. Šī dziļi iesakņojusies
tieksme pēc brīvības, kas pavadīja deportētos, ir nodota no
paaudzes paaudzē, un šodien varam šiem cilvēkiem teikt paldies par
audzināšanu, ko esam saņēmuši,» tā A.Rāviņš.

Piemiņas pasākumā klātesošie nolika ziedus pie piemiņas akmens
un memoriālās sienas «Ciešanu ceļš».

Jāatgādina, ka 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju
masveida izvešana uz Sibīriju un citiem attāliem reģioniem – savu
dzimteni bija spiesti pamest vairāk nekā 15 000 Latvijas
iedzīvotāju.

Foto: Austris Auziņš