Šodien, apkrāvušies ar somām, maisiņiem un citām mantām, uz Rīgu devās mūsdienu deju kolektīvu «Benefice» un «Intriga» dejotāji. «Šie būs pirmie deju svētki, kuros piedalīsimies, un sajūtas ir foršas. Paredzam, ka būs nogurums, bet ceram, ka tas būs piedzīvojums un ka atradīsim jaunus draugus,» tā «Benefices» dejotājas Emīlija Auziņa un Tatjana Barkovska.
Ligita Vaita, Ilze Knusle-Jankevica
Dejotāji atzīst, ka neliels satraukums jau ir pirms gaidāmajiem koncertiem, un cer, ka somās salikts viss nepieciešamais. «Ir tāds pacilājums! Un cerams, ka tas būs piedzīvojums, kas ilgi paliks atmiņā,» tā dejotājas Ieva Tralmaka, Vendija Ivane un Elīza Cauna. Meitenes saka, ka karstums un citas grūtības nebaida, jo tas būs kaut kas jauns, pārmaiņas no ikdienas. Tomēr visvairāk viņām negribētos, lai gadījumā, ja koncerta laikā kaut kas sajuks, tas tiktu uzfilmēts.
Domājot par līdzpaņemto, «intrigante» Diāna spriež, ka pats galvenais ir tērpi, treniņtērps, ūdens un guļammaiss, bez kā nu noteikti svētkos neiztikt. Karstums viņu pārāk neuztrauc, jo mūsdienu deju koncerts notikšot telpās, kur, cerams, darbosies ventilācija. Deju svētkos piedalīties ļoti vēlējās arī astoņgadīgā Melānija Monta Puišele, kura nu ir priecīga.
Sestdien uz Rīgu devās arī «Vēja zirdziņa» un «Jundas» dejotāji.
Otrā lielākā delegācija
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies no 6. līdz 12. jūlijam un Jelgavu tajos pārstāvēs 1124 dziedātāji, dejotāji, pūtēji un citi skolēni Tā būs lielākā delegācija ārpus Rīgas – uz svētkiem dosies 35 kolektīvi.
Jelgavas svētku koordinatore Sanita Baltiņa gan precizē, ka svētkos kā atsevišķs kolektīvs tiek reģistrēts katra vecuma un dejotājiem arī deju grupa, tāpēc, piemēram, deju studija «Benefice» startēs uzreiz septiņās dažādās grupās, tomēr skaitliski visplašāk Jelgavu pārstāvēs «Jundas» deju kolektīvi un «Vēja zirdziņš».
Pirmie uz koncertu kopmēģinājumiem jūlijā dosies dejotāji, turklāt 4. jūlijā uzreiz ceļā dosies gan mūsdienu deju dejotāji, kuriem sāksies gatavošanās mūsdienu deju lielkoncertam «Te mēs es@m» izstāžu centrā «Ķīpsala», gan tautas deju kolektīvu «Vēja zirdziņš» un «Junda» dejotāji, kuri vispirms mēģinās horeogrāfiskās ainas deju lielkoncertam «Līdz varavīksnei tikt».
Dejotājiem jauna pieredze
Ja koristus uz Dziesmu svētkiem nereti var paņemt pilnā sastāvā – tik, cik korī ir dziedātāju, tad dejotāji nereti saskaras ar problēmu, ka viņu ir vairāk, nekā nepieciešams svētku repertuāra dejās. Tad var gadīties, ka bērnam svētki jāvēro televīzijas ekrānā. Šogad vairākiem labākajiem deju kolektīviem valstī bija īpaša iespēja piedalīties atsevišķā horeogrāfisko ainu skatē, kas ļautu dejotājiem svētkos piedalīties citādāk – deju lielkoncertā izdejojot īpašas režisoru un virsvadītāju iecerētas intermēdijas. «Tā man kā vadītājai bija liela izšķiršanās, jo bija jāizlemj, vai piedalīties tikai tautas deju programmā, kas nozīmētu uz svētkiem aizvest mazāku dejotāju skaitu, bet tos, kuri dejo vislabāk, vai piedalīties horeogrāfisko ainu skatē un aizvest uz svētkiem gandrīz visu kolektīvu. Es izšķīros šoreiz dot iespēju svētkos piedalīties gandrīz visiem,» norāda «Vēja zirdziņa» vadītāja Alda Skrastiņa. Šāda iespēja Jelgavā tika piedāvāta «Vēja zirdziņa» un «Jundas» dejotājiem, tādējādi kopumā lielkoncertā tautas deju programmā un intermēdijās varēs piedalīties 437 Jelgavas dejotāji.
«Koru karos» startēsim kā labākie
Dziesmu svētku «Koru kari» īpašs mirklis būs Jelgavas 4. vidusskolai, jo pirmoreiz visi trīs kori – zēnu koris «Spīguņi», 5. – 9. klašu koris «Spīgo studija» un vidusskolas meiteņu koris «Spīgo» – uz konkursa finālu dosies ar augstāko rezultātu valstī, jo pēc Dziesmu svētku reģionu skatēm tieši mūsu kori katrs savā grupā ir saņēmuši visvairāk punktu.
Koru vadītāji atzīst, ka tas ir liels lepnums, bet vienlaikus arī milzīga atbildība. «Konkurence būs ļoti sīva. Kaut arī mums ir vislabākais rezultāts, pārējiem finālistiem punktu skaits atpaliek pavisam nedaudz. Pasaules koru olimpiādes panākumi mums uzlikuši augstu latiņu, taču saprotam, ka arī visi pārējie strādā kā dulli,» saka «Spīgo studijas» mākslinieciskā vadītāja Arta Jurgenovska. Tieši viņas vadītais bērnu koris Pasaules koru olimpiādē ieguva «Grand Prix», un «Spīgo studija» pamatā ir tas pats koris, tikai olimpiādē meiteņu skanējumu papildināja arī daži puiši, kuri šoreiz startēs atsevišķi.
Kora «Spīgo» mākslinieciskā vadītāja Līga Celma-Kursiete, no kuras esam pieraduši dzirdēt svētkos īpaši labus jaunumus, atzīst, ka Dziesmu svētkus gaida ar nenovēršamības sajūtām. Taču par «Koru karu» finālu, kā ierasts, izsakās piesardzīgi. «Solīt uzvaru es nevaru. Konkurence ir ļoti sīva, vismaz trīs meiteņu kori mūsu grupā ir ļoti spēcīgi. Turklāt koriem ļoti «iegriež» tas, ka šoreiz visas trīs fināla dziesmas jāizpilda no svētku repertuāra. Mēs vairs nevaram izvēlēties kādu interesantu jaunradi, kas ļautu izcelt katra kora īpašo skanējumu. Ar izlozi un ierobežoto izvēles iespēju kori tiek nonivelēti,» vērtē «Spīgo» diriģente.
4. vidusskolai jāsatraucas par vēl kādu «sīkumu» – visiem trim koriem fināla skate notiek 8. jūlijā vienlaicīgi, savukārt koncertmeistare visiem trim koriem ir viena.
Finālos – «Rota» un «Vēja zirdziņš»
Fināla skatē piedalīsies arī 4. vidusskolas pūtēju orķestris «Rota», kas pusi no fināla jau aizvadījis 4. maijā pie Brīvības pieminekļa – pūtēju orķestru defilē fināla skatē «Rota» ieguva ceturto augstāko rezultātu, bet to, kā orķestrantiem veiksies koncertprogrammas finālā, varēs uzzināt 7. jūlijā. Jāpiebilst, ka «Rotas» diriģents Agris Celms arī šoreiz ir svētku virsvadītājs.
Dejotājiem ir mazliet atšķirīga situācija, jo viņiem vairs nav fināla skates, bet gan laureātu koncerts, kurā skatītājiem labākie no deju kolektīviem prezentēs savus izteiksmīgākos deju numurus. No Jelgavas laureātu koncerta atlasē bija uzaicināti piedalīties «Vēja zirdziņa» vidusskolas grupas dejotāji, un viņi koncertā izpildīs vienu deju no sava pēdējā koncertuzveduma «Vēja zirgi sauli veda» – Jāņa Purviņa horeogrāfiju «Ataust saule». «Laureātu koncertam tika uzaicināti tikai daži deju kolektīvi, kas tautas deju programmas skatē uzrādīja augstākos rezultātus, taču arī tas negarantēja iespēju koncertā patiešām dejot. Katram no uzaicinātajiem bija jāiesūta vairākas nofilmētas dejas ārpus svētku repertuāra, un mēs iesūtījām divas no uzveduma «Vēja zirgi sauli veda», no kurām izvēlēta viena,» skaidro A.Skrastiņa.
Būs pašiem savs lielkoncerts
Dalība divos Skolēnu deju svētkos bija vajadzīga, lai izcīnītu pašiem savu deju lielkoncertu, tāpēc šogad, kad uz svētkiem mūsdienu deju dejotāji brauks jau trešo reizi, pirmoreiz viņiem būs pašiem savs lielkoncerts izstāžu centrā «Ķīpsala». Liels nopelns tam ir deju studijas «Benefice» vadītājai Annikai Andersonei, kura ir arī svētku virsvadītāja. «Iepriekš mums ļāva piedalīties ar atsevišķiem nelieliem koncertiem, bet ilgstoši pat kultūras aprindās pret mūsdienu deju dejotājiem bija noraidoša attieksme. Ar nenogurstošu darbu un vairākiem ļoti skaistiem un kvalitatīviem koncertiem pierādījām, ka esam daudzpusīgi, varam paši izveidot iespaidīgus un ļoti kvalitatīvus koncertus. Patiesībā taču esam tuvi tautas deju dejotājiem, un noteikti arī mēs esam pelnījuši izjust Deju svētku burvību,» pārliecināta A.Andersone.
Viņa atklāj, ka gatavošanās mūsdienu deju lielkoncertam «Te mēs es@m» ir ļoti saspringta, taču «beneficieši» un «Intrigas» dejotāji pie tā ir jau pieraduši. «Protams, mēģinājumu ir daudz, turklāt nepārtraukti dažādas nianses dejās tiek mainītas. Taču es nedomāju, ka mani dejotāji ir vairāk noguruši, jo mēs ar tikpat lielu atbildību gatavojamies ikvienam koncertam. Drīzāk domāju – viņi ir lepni, ka svētkos varēs dejot pirmajās rindās un būt par mazajiem skolotājiem citiem kolektīviem,» tā A.Andersone, kura ir autore septiņām koncerta repertuāra dejām un koncerta noslēgumam.
Priekšnesumi visām gaumēm
Jelgavnieki piedalīsies arī koklētāju ansambļu koncertā «Mana skārienjūtīgā kokle» 10. jūlijā Lielajā ģildē. Jelgavas koklētāju ansambļa «Zelta stīdziņa» un Jelgavas Mūzikas vidusskolas koklētāju ansambļa vadītāja Biruta Deruma, kura būs arī koncerta virsdiriģente, norāda, ka jelgavniekiem īpašs brīdis būs, kad mūsējie vieni paši varēs izpildīt B.Derumas skaņdarbu «Visi mani laimes koki». Šāda iespēja dota tikai trim ansambļiem.
Atšķirīgu piedāvājumu svētkos rādīs arī divas Jelgavas profesionālās izglītības iestādes. No Amatu vidusskolas uzstāsies duets, kā arī tiks rādīti tērpu un frizūru demonstrējumi, bet Jelgavas tehnikuma vokālais ansamblis sniegs koncertu. Priekšnesumi dažādās dienās un laikos būs skatāmi Rīgas Tehniskajā koledžā un Vērmanes dārzā.
Diemžēl diviem kolektīviem, kas piedalījās skatēs, šoreiz nedaudz pietrūka, tāpēc oficiālo svētku dalībnieku sastāvā 5. vidusskolas deju kolektīva «Ija» un 3. sākumskolas kora «Zvaniņi» nav. Tomēr skolēniem arī jābēdā nav, jo pastāv vēl daudz citu iespēju, kā piedalīties svētkos. Tā, piemēram, deju kolektīvs «Ija» ir pieteicies sniegt deju priekšnesumu kādā no ielu koncertiem, kas vairākas dienas notiks dažādās Rīgas vietās. Tāpat priekšnesumu pieteicies sniegt 2. pamatskolas koris «Zvonņica», kas šoreiz skatēs nepiedalījās.
Gājienā – ar stāstu par Jelgavu
Pasākums, kuru apmeklēt var ikviens, nebēdājot par to, ka laikus nav iegādātas biļetes, ir lielais svētku gājiens 12. jūlijā. Tieši gājienā varēs sastapt pilnīgi visus oficiālos svētku dalībniekus, tātad Jelgavu tajā pārstāvēs visi 1124 dziedātāji, dejotāji un pūtēji. S.Baltiņa stāsta, ka, gatavojoties gājienam, bija jāizveido īpašs stāsts par savu pilsētu, izmantojot vārdus, kas sākas tikai ar burtu «J». Stāsta tapšanā palīdzēja Jelgavas 2. pamatskolas, 3. sākumskolas, 4. vidusskolas un Vakara (maiņu) vidusskolas skolēni, un tā tapis stāsts par jauniešiem Jāni, Jeti un Juri, kuri kopīgi izzina Jelgavas dzīvi.
Pulcēšanās gājienam jelgavniekiem būs Doma laukumā, bet gājiena maršruts vedīs pa Z.A.Meierovica bulvāri līdz Brīvības piemineklim un tad turpināsies pa Brīvības ielu. Ikviens jelgavnieks ir aicināts apmeklēt svētku gājienu, lai ar uzsaucienu atbalstītu mūsējos.
Vienam dalībniekam – 124 eiro
Lai nodrošinātu jelgavnieku dalību Dziesmu un deju svētkos, pašvaldība šim mērķim no budžeta atvēlējusi 140 000 eiro, kas ir aptuveni 124 eiro, rēķinot uz vienu svētku dalībnieku. «Pašvaldībai ir jānodrošina svētku dalībnieku nogādāšana uz mēģinājumiem, kā arī pārvietošanās Rīgā svētku laikā. Tāpat svētku laikā un nepieciešamības gadījumā arī mēģinājumos pirms tam pašvaldība sedz daļu izmaksu par ēdināšanu. Katrs kolektīva vadītājs ir vērtējis arī sava kolektīva vizuālo koptēlu, un ir iegādāti gan atsevišķi tērpu elementi, gan jauni tērpi koriem, pūtēju orķestrim, deju kolektīviem,» būtiskākās izmaksu pozīcijas uzskaita Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Jelgavas kolektīvi dzīvos divās skolās – Rīgas 80. vidusskolā un Rīgas Purvciema vidusskolā. G.Auza norāda, ka abās skolās visu diennakti dežurēs Jelgavas pašvaldības policisti, kā arī medicīnas māsas. Tāpat plānoti vairāki saimnieciski izdevumi, piemēram, pirmās nepieciešamības medikamentu iegāde, savukārt ēdināšanas līgumi skolās tiks slēgti ar pašreizējiem uzņēmumiem, kas tajās jau strādā.
Jāpiebilst gan, ka Amatu vidusskolas un Tehnikuma audzēkņi dzīvos Rīgas Tehniskajā koledžā kopā ar pārējiem profesionālo skolu audzēkņiem no visas Latvijas.
Foto: Raitis Supe
Infogramma: JV
Saistītās ziņas
Piesaki stipendijai savu Dziesmu un deju svētku skolotāju!
4.6 °C,
3.1 m/s,
94.6 % 
4.6 °C,
3.1 m/s,
94.6 %