Pilsētā

Kristīne Langenfelde

Lai arī oficiāli H.Laidiņš Zemgales reģionu vada tikai otro
nedēļu, jau pirms tam ir veikts nozīmīgs darbs, radot savu
redzējumu pārvaldes darba reorganizācijai. Jāpiebilst, ka darba
organizāciju katrā reģiona pārvaldē īsteno tās jaunie priekšnieki,
tāpēc nianses ir atšķirīgas, bet mūsu jaunais priekšnieks jau
izcēlies ar to, ka iekšlietu ministre Linda Mūrniece viņa
izstrādāto modeli atzinusi kā efektīvāko līdzekļu taupīšanai un tas
būtu jāievieš visos reģionos.

Tieši tā – es liku akcentu uz dažāda līmeņa vadītāju
samazināšanu. Policistiem ir jābūt ielās. Iedomājieties – visā
Zemgales reģionā bija 70 dažāda līmeņa vadītāji! Manuprāt, tas nav
normāli, un es šo skaitu samazināju par 41. Nevar būt ik pa dažiem
policistiem pielikts klāt kaut kāda līmeņa priekšnieks. Te arī
radās būtisks ietaupījums. Arī man uz visu Zemgales reģionu ir
tikai viens palīgs, bet pirms tam – cik viņu bija katrā rajonā!
Savukārt katru štata vienību ļoti stingri aizstāvēju un Rīgā
pierādīju viņu nepieciešamību, tāpēc arī mums nav tādas situācijas
kā Latgalē, kur no darba jāatbrīvo ap 200 policistu, jo tur saudzē
augšas.

Jā, visai Zemgalei ir viena kadru daļa, grāmatvedība. Tātad
Dobelē, Tukumā, Bauskā, Jēkabpilī un Aizkrauklē šie darbinieki
vairs nestrādā, jo centrālais aparāts atrodas Jelgavā. Tas gan
nebūt nav vienkārši īstenojams, jo Jelgavā policijas telpas ir ļoti
nolietojušās un ārkārtīgi šauras, tāpēc šobrīd mums būtiskas
problēmas sagādā šo papildu darbinieku izvietošana. Jelgavā
strādāja trīs personāldaļas darbinieki, tagad būs astoņi; četri
grāmatveži, tagad būs septiņi. Kādam varbūt šķiet – kas tur liels,
bet, ja Jelgavā visus gadus policijas grāmatveži atradās nevis
centrālajā ēkā, bet saspiesti īrētā trīsistabu dzīvoklī, kur pat
koridors ir tā piebāzts ar dokumentu plauktiem, ka darbiniekiem
grūti paspraukties garām, tad ir ko padomāt.

Dzelzceļa policija tiek likvidēta, tāpēc funkcijas ir jāpārņem
mums – mēs saglabāsim kādus 20 no līdzšinējiem 25 darbiniekiem, jo
viņi ir profesionāļi, kas prot veikt specifisko dzelzceļa policistu
darbu, tāpēc uzskatu, ka nebūtu lietderīgi tagad apmācīt citus.
Manuprāt, ir tikai loģisks solis likvidēt atsevišķu dzelzceļa
policiju. Padomājiet paši – ja viņi ierosina 45 kriminālprocesus
pusgadā, tad Jelgavas policijā tas ir divu dienu darbs. Tāpēc
uzturēt atsevišķu organizāciju ir nevietā. Mūsu interesēs būtu
pārņemt arī viņu telpas, lai kaut nedaudz atslogotu mūsu
saspiestību, taču tas vēl ir risināms jautājums. Lai gan pati
dzelzceļa policija uzskata, ka viņu ēka atrodas katastrofālā
stāvoklī, ko tad lai sakām mēs – mūsu policijas ēka nav
labāka.

Policists nevar būt šaura profila darbinieks, un tā ir mana
pārliecība. Viens spilgts piemērs – sēž ceļu policisti mašīnā un
gaida pārkāpējus, tiem garām no attālā iecirkņa ar bākugunīm joņo
policijas «busiņš» uz izsaukumu, kas ir turpat blakus ceļu
policistiem. Izrādās, viens ar cirvi laužas kaimiņa dzīvoklī. Es
tur nesaskatu loģiku – kāpēc šie paši ceļu policisti nevarētu
reaģēt uz šo izsaukumu? Un to grasos ieviest Jelgavā, Zemgalē –
apvienot patruļdienesta policistus ar ceļu policistiem. Tas būs
pirmais, ko izdarīšu, proti, katram ceļu policistam klāt pielikšu
patruļnieku, lai viņi ir spējīgi reaģēt kā uz ceļu satiksmes
negadījumiem un autovadītāju pārbaudēm, tā arī uz citiem
noziegumiem. Manuprāt, tas būtiski atvieglos darbu un arī ekonomēs
līdzekļus. Esmu izbraukājis visu Eiropu, tur šī sistēma lieliski
strādā, pat igauņi un lietuvieši to jau ir ieviesuši. Kāpēc mēs
nevaram? Šobrīd droši vien šķiet neiedomājami aizsūtīt ceļu
policistu uz ģimenes skandālu, bet es to mainīšu. Ja vajadzēs,
sākumā apmācīsim darbiniekus, taču es nedomāju, ka patruļniekam
grūti būtu iemācīties noformēt ceļu satiksmes negadījumu vai ceļu
policistam zināt, kā reaģēt uz sadzīves strīdiem. Taču rezultātā
tas mums dos darbinieku, kurš zinās, kā rīkoties jebkurā situācijā,
kā sniegt palīdzību cilvēkiem.

Šobrīd situācija nav īsti normāla – iecirkņu inspektori ir
«nokrauti» ar kriminālprocesiem un lielākoties sēž savos kabinetos
pie papīru kaudzēm. Tas ir jāmaina. Es to redzu tā: iecirkņa
inspektors veic tikai sākotnējo izmeklēšanu notikuma vietā, bet tad
lietu nodod izmeklētājiem, lai pats atkal varētu atgriezties ielās.
Šobrīd tas ir galvenais aizbildinājums iecirkņu inspektoriem, kāpēc
viņi nevar atrasties savā iecirknī, patrulēt. Nedod Dievs, ja pēc
šīm pārmaiņām cilvēki ziņos, ka joprojām savu iecirkņa inspektoru
nav sejā redzējuši. Tas nebūs pieļaujams.

Eiropā rādītājs ir vienkāršs – viens izmeklētājs mēnesī
kriminālvajāšanas uzsākšanai nodod četras lietas, pie mums
daudzviet ir viena vai pusotra. Arī tam es neredzu attaisnojumu –
it sevišķi, ja, pārbaudot, kāpēc lieta joprojām atrodas
izmeklēšanā, izrādās, ka pēdējā darbība lietā veikta, piemēram,
pirms mēneša. Tad rodas jautājums, kas ir darīts visu mēnesi? Un ir
bijuši gadījumi, kad arī Zemgales reģiona iecirkņos man to
paskaidrot nevar. Ir arī tādas situācijas, ka visa dokumentācija
jau gatava, bet lieta tik un tā nav nodota – tā taču ir vienkārša
neizdarība!

Nē, patiesībā Jelgava uz kopējā Zemgales fona izskatās pat
ļoti labi. Šeit tomēr ir citi darba apjomi, cits režīms un arī
līmenis. Kaut vai jau minētie rādītāji par izmeklētājiem – Jelgavā
viens izmeklētājs mēnesī nodod pat līdz trīs lietām, tas ir labi.
Protams, vienmēr var gribēt, lai viss notiek vēl ātrāk, taču par
Jelgavas policijas līdzšinējo darbu es neko sliktu nevaru
teikt. 

Manuprāt, Jelgavā sadarbība starp Valsts un Pašvaldības
policiju vienmēr bijusi līmenī. Var tikai uzteikt pilsētas vadību,
kas ir gatava atvēlēt līdzekļus arī šajos krīzes apstākļos, lai
uzturētu tik vērā ņemamu atspaidu mūsu darbam, kāda ir pilsētas
Pašvaldības policija. Mums tikai atliek salikt pēdējos punktus uz
i, lai sadarbība būtu vēl veiksmīgāka.

Neapšaubāmi, šur tur nākas saskarties ar pretestību, varbūt
pat neapmierinātību – darba apjoms aug, algas samazinās, bet man
šķiet, ka šobrīd mēs paši sevi lieki uzkurinām, jo no tā jau naudas
nekļūs vairāk. Viegli šobrīd nav nevienam. Taču jāatzīst – pašlaik
nejūtu, ka jaunā kārtība liktu policistiem darbu pamest – jā, no
darba ir aizgājuši daži pensijas vecuma darbinieki, kuriem vairs
nebija finansiāli izdevīgi turpināt strādāt, taču citādi izmaiņas
nejūtam.

Jā, nenoliegšu, mēs esam dažus no darba atlaiduši. Pirms
stāties amatā, es konsultējos gan ar KNAB, gan policijas Iekšējās
drošības biroju, un visi darbinieki, par kuriem bija sūdzības par
rupju attieksmi pret iedzīvotājiem vai uzsākta izmeklēšana par
iespējamu kukuļņemšanu, no darba ir atbrīvoti.

Nekādā gadījumā – pret negodīgiem darbiniekiem vērsīšos ļoti
stingri. Nemaz nerunājot par korupcijas gadījumiem – par tiem jau
ļoti nopietni esmu brīdinājis ikvienu. Tieši tāpēc mēs ieviesām
policijas uzticības tālruni – katrs tur atstātais zvans tiks
pārbaudīts.

Jā, ir pietiekami daudz operatīvo līdzekļu, lai arī bez it kā
sākotnēji tiešiem pierādījumiem varētu vainīgo saukt pie
atbildības. 

Es uzskatu, ka jā – pietiek ieklausīties sabiedrībā, kaut vai
palasot tos pašus komentārus internetā, lai saprastu, ka piecīšu
ēra joprojām ir drausmīga. Un ne tikai sabiedrība par to runā – to
apliecina arī mūsu statistika. Kā? Vienkārši. Piemēram, mēneša
sākumā kādu policistu pieķer kukuļņemšanā un uzreiz var redzēt, kā
nākamajās nedēļās palielinās sastādīto protokolu skaits. Paiet
pāris nedēļu, un atkal pamazām sastādīto protokolu skaits noplok.
To jau arī KNAB ir «izpīpējis». Mēs jau smejamies, ka citiem par
biedinājumu vismaz mēnesī viens negodīgs policists ir jāpieķer, lai
citi pierimtu vismaz uz pāris nedēļām un piecīšu vietā godīgi
strādātu.

Mums padomā ir veikt sava veida akciju arī šoferiem, kuri mēdz
provocēt kukuļu ņemšanu. Pagaidām tas ir idejas līmenī, bet
uzskatu, ka jāizglīto un pie atbildības jāsauc abas puses. Ir
jāaudzina sabiedrības apziņa, ka dot kukuli nav
normāli. 

Šādam apgalvojumam pagaidām nav īsta pamata – jā, varbūt
atsevišķās sadaļās palielinājies zādzību skaits, taču teikt, ka
krīze jau šobrīd būtiski mainījusi noziegumu apjomu, es
nevaru.