Pilsētā

«Tā ir pēdējā laika tendence – mūsu reģionā lietuvieši arvien biežāk pastrādā dažāda veida noziegumus. Iespējams, robežas tuvums rada izjūtu, ka vieglāk ir noslēpties, palikt nesodītam. Tieši tāpēc mēs ļoti aktīvi sadarbojamies ar Lietuvas kolēģiem no Šauļu, Panevēžas un Telšu reģiona, lai to apkarotu. Jā, varu piekrist, ka tiesiskā puse divu valstu sadarbībai noziedzības apkarošanā varbūt arī ir smagnēja, taču mūsu tiešais kontakts ar Lietuvas kolēģiem ļauj nekavējoties uzsākt praktisko izmeklēšanas darbu. Ja par noziegumu uzzinām naktī, naktī arī zvanām Lietuvas kolēģiem un zinām, ka sekos praktiskas darbības,» uzsver Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis, piebilstot, ka būtiskākais faktors nozieguma atklāšanā ir fakts, cik ilgu laiku pēc nozieguma izdarīšanas policijai tiek ziņots par notikušo.

A.Zellis atzīst, ka kopumā kriminālā situācija Zemgales reģionā
gan uzlabojas – līdzīgi kā visā valstī, uzsākto kriminālprocesu
skaits ir mazāks: piemēram, Jelgavas iecirknī 2015. gada pirmajā
pusgadā uzsākti 905 kriminālprocesi, bet šā gada pirmajos sešos
mēnešos – par 190 mazāk jeb 715. «Kaut kur jau izskanēja, ka,
iespējams, nevis krimināllietu ir mazāk, bet policija vienkārši uz
visām lietām nereaģē. To es varu pilnībā atspēkot, jo katrs
gadījums tiek reģistrēts, izmeklēts – to apliecina arī skaitļi:
reģionā kopā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti
15 000, bet šā gada pirmajā pusgadā – jau 17 000
notikumu.»

Ir pagājuši vairāk nekā astoņi mēneši kopš pērnā gada
skaļākā nozieguma mūsu pilsētā, kad Satiksmes ielas masīvā tika
nošauts vīrietis, bet policija joprojām klusē.

Jūs domājat, ka policija ir kā bērns, kurš smilškastē spēlējas
ar savu lācīti un citiem to negrib rādīt? Nē. Mēs ar lielāko prieku
paziņotu jaunumus šajā lietā, ja vien būtu droši, ka tie nekādā
veidā nespēj ietekmēt izmeklēšanas procesu. Diemžēl, ja runājam par
konkrēto lietu, tad tik ilga mūsu klusēšana ir normāla, jo lieta ir
apjomīga, darbalauks – ļoti plašs, un, kamēr prokuratūra lietu
nepieņems, mēs diemžēl izmeklēšanas interesēs runāt nevaram.

Kāpēc kopumā izmeklēšanas process ir tik
garš?

Tas ir vesels darbību komplekss, bet noteikti sava loma ir arī
tam, ka nereti, lai veiktu ekspertīzes, uz tām jāgaida ļoti ilgi.
Nevis tāpēc, ka ekspertīžu veicēji būtu slikti nodrošināti, bet
tāpēc, ka to darba kapacitāte nav tik liela – uz balastiskajām
ekspertīzēm un arī DNS noteikšanu ir ārkārtīgi garas rindas, līdz
ar to arī viss process ievelkas. Un, ja šajā brīdī, lai nomierinātu
sabiedrību, mēs pateiktu kaut vai vispārējas frāzes par to, ka ir
pierādījumi, ir liecības, tas vēl nenozīmētu, ka kaut kas tāds
nevar traucēt izmeklēšanai. Nu, piemēram, viena informācija ziņu
portālā, un cilvēki uzreiz izdara savus secinājumus, komentē, bet
tas var būtiski ietekmēt kāda cilvēka liecību, jo viņam jau rodas
fona informācija. Tieši tāpēc, lai kā tas kādam nepatiktu,
izmeklēšanas interesēs mums līdz noteiktam laikam ir jāklusē. Un tā
katrā lietā mums jāspēj izvērtēt – sniegt informāciju vai ne.
Atcerieties neseno «Maximas» žurku indes lietu – mēs bijām pirmie,
kas presi informēja, jo te nebija šādu izmeklēšanas interešu, te
bija svarīgi cilvēkiem ļaut saprast, ka viņi var justies droši un
apdraudējuma nav.

Jūs jau minējāt, ka pēdējā laika tendence ir leišu
noziedznieku sirošana mūsu pierobežas reģionā. Cik bieži izdodas
atklāt kaimiņu pastrādātos noziegumus?

Pārlieku sacerēties, ka naktī nozagtu traktoru mēs ātri
atradīsim, ja par to mums paziņo no rīta, protams, nevar, jo ir
pagājis krietns laiks un darbalauks kļūst krietni plašāks, taču ir
mums veiksmīgi sadarbības gadījumi ar kaimiņu kolēģiem. 2015. gada
nogalē par sērijveida «VW Touran» automašīnu zādzībām Zemgalē, Rīgā
un Kurzemē tika aizturēta organizēta grupa Kauņā. Nupat jūnijā
Vilces pagastā policisti, uzraugot pierobežu, aizturēja Lietuvas
pilsoni ar Jūrmalā zagtu automašīnu. Pagājušajā gadā mūsu reģionā
zemniekiem nozagti 12 traktori, no kuriem četri atrasti, šogad –
trīs, un viens no tiem, pateicoties traktorā uzstādītam GPS,
atrasts Lietuvā. Martā Bauskas pierobežā aizturējām lietuvieti,
kurš šeit bija ieradies malumedībās – darbojās viens un sev kā
guvumu ņēma tikai medījuma augstvērtīgāko gaļu. Februārī Aucē
aizturējām aizdomīgu vīrieti, kurš bija afekta stāvoklī –
izrādījās, viņš atmucis no Lietuvas, kur tikko bija nogalinājis
savu māti. Vēl pagājušajā gadā Jelgavā kāds lietuvietis mēģināja
norēķināties ar viltotu 50 eiro banknoti, bet kādā Jelgavas garāžā
noķērām latvieti, Lietuvas un Krievijas pilsoni, kuri Vācijā zagtai
automašīnai «Land Rover Range Rover» viltoja virsbūves
identifikācijas numuru.

Varam redzēt, ka noziegumu spektrs ir visai plašs. Vēl jau
jāpiemin arī kukuļdošanas gadījumi – Lietuvas autovadītāji
pagājušajā gadā sešas reizes mēģinājuši piekukuļot mūsu policistus.
Taču arī latvieši nav bez vainas Lietuvā – Šauļu, Panevēžas un
Telšu reģionā arī aizturēti seši Latvijas autovadītāji par kukuļa
došanu policijai. Tāpat arī latvieši dodas sirojumos un izdara
zādzības pierobežas rajonos Lietuvā.

Vai it kā šķietami vieglāka aizbēgšana varētu būt
galvenais motīvs zādzību izdarīšanai kaimiņvalstī?

Jā, bet ne vienmēr. Piemēram, no Lietuvas kolēģiem zinām, ka
leišu zemnieki daudz nopietnāk apsargā savu tehniku, turpretim
latviešu zemnieki to bieži vien tur attālāk no mājas un īpaši
neapsargā. Tātad pie mums medījums arī ir vieglāks. Tieši tāpēc
šobrīd policisti vairāk patrulē pierobežas zonā, lai ne tikai
uzraudzītu notiekošo, bet arī preventīvi izglītotu mūsu
zemniekus.

Pēdējos gados Jelgavā krasi mainījies iecirkņu
inspektoru sastāvs – nu viņu vidū ir daudz gados jaunu sieviešu,
kuru darbs ir savā pilsētas teritorijā cīnīties ar
likumpārkāpējiem. Vai tā ir Jelgavas kā lielās pilsētas specifika,
kur vīrieši šo darbu par šādu samaksu vairs veikt
nevēlas?

Uz šā gada sākumu mūsu reģionā 30 procenti no visiem
darbiniekiem ir sievietes, bet Jelgavas iecirknī – 60 procenti
darbinieku ir sievietes. Noteikti savs arguments te ir alga, bet
lomu spēlē arī Rīgas tuvums – vīrieši meklē labākas darba iespējas
galvaspilsētā. Taču vienlaikus tā ir tendence, ka darbā policijā
arvien vairāk nāk pieteikties sievietes. Ja runājam par
darbiniekiem ar augstāko izglītību, tad tās pārsvarā ir sievietes.
Šobrīd Zemgales reģionā ir 77 vakances – astoņas tikko aizpildījām
ar Valsts policijas koledžas šāgada absolventiem. Mūsu darbā
diskriminācijai vietas nav, bet, ja jautā personīgi manas domas,
tad patruļpolicistiem biežāk ir jāpielieto fizisks spēks, un tur
tomēr darbinieks vīrietis būtu vairāk piemērots, taču sievietes ar
savu akurātumu, sesto prātu, atbildības izjūtu lieliski veic,
piemēram, izmeklētāja darbu. Taču, neraugoties uz to, ka gandrīz
puse no ielās patrulējošiem inspektoriem Jelgavā ir sievietes,
pilsētnieki var justies droši, jo, ja vien ir nepieciešami
papildspēki, tie nekavējoties tiek piesaistīti un situācija
atrisināta.

Nupat policija saņēma jaunas automašīnas. Kā jūs
vērtējat policijas tehnisko nodrošinājumu kopumā?

Manuprāt, ar automašīnām esam nodrošināti ļoti labi, vecu vai
trūkstošu vienību mums nav, tāpat visi palīglīdzekļi, kas
nepieciešami darba veikšanai, mums ir pietiekami – gan radari, gan
alkometri, gan citi. Bet bija laiks, kad pagastveči policijas
mašīnās lēja degvielu, jo jums pašiem tam naudas nepietika. Tā ir
pagātne, un šobrīd par tehniskā nodrošinājuma nepilnībām sūdzēties
nevaram.

Tomēr bieži mēs dzirdam par nepietiekamajiem
cilvēkresursiem – arī šobrīd jums ir salīdzinoši daudz vakanču. Ik
pa laikam valstī uzvirmo sarunas par funkciju pārdali starp Valsts
un Pašvaldības policiju. Vai jūs redzat jomas, kuras perspektīvā
varētu pārņemt Pašvaldības policija?

Es neuzskatu, ka kāda no mūsu funkcijām būtu jādeliģē
Pašvaldības policijai. Cita lieta ir sadarbība – piemēram, ar
Jelgavas Pašvaldības policiju mums ir izcila sadarbība: mēs
lieliski viens otru papildinām, un pat grūti iedomāties, kā tiktu
ar sadzīviskiem konfliktiem galā, ja uz tiem nereaģētu pašvaldības
policisti. Vienīgais, ko mēs ar nepacietību gaidām, ir konvojēšanas
funkciju nodošana Tieslietu ministrijai – jā, tā gan ir funkcija,
ko redzam citas struktūras izpildījumā.

Jūs sakāt, ka ar visu tiekat galā, bet Raiņa un Katoļu
ielas krustojumā, kur kreisais pagrieziens virzienā uz centru sen
kā aizliegts, joprojām to neievēro teju katra trešā
mašīna.

Tas jau ir stāsts par to, ka katram policistu blakus
nenoliksi.

Vai točkas un kontrabandas tirgošana joprojām ir tikpat
aktuāla?

Diemžēl jā. Darbs nemitīgi turpinās, un teikt, ka to izdodas
apkarot, būtu pāragri. Pagājušajā gadā par akcizētajām precēm
Jelgavā esam uzsākuši 28 kriminālprocesus Jelgavas iecirknī, bet
šogad – 15.

Kur, jūsuprāt, ir problēma?

Ja jau valsts šo jomu ir pasludinājusi par vienu no
prioritārajām, tad vajadzētu būt arī apjomīgākiem sodiem, lai
vienreiz pieķerts cilvēks to nemēģinātu atkārtot. Vienlaikus tas
būtu bieds arī pārējiem. Patlaban visbiežāk šīs krimināllietas
beidzas ar piespiedu darbu vai naudas sodu. Tikai vienā gadījumā ir
piespriesta reāla brīvības atņemšana. Taču skaitļi joprojām ir
apjomīgi – šogad izņemtais nelegālais alkohols Jelgavā ir 345,8
litri, nelegālā degviela – 467 litri, cigaretes – 209 175.

Bet kā ir ar pašiem policistiem – cik bieži par
pārkāpumiem pieķerat savus darbiniekus?

No 2009. līdz 2014. gadam mūsu reģionā pret policijas
darbiniekiem ir uzsāktas 12 krimināllietas un 16 cilvēki atbrīvoti
no amata. Pēdējos divos gados neviens no mūsu darbiniekiem par
kukuļņemšanu pieķerts nav, lai gan mēs regulāri pārbaudām arī paši
savus darbiniekus, izliekam lamatas. Un ne tikai par kukuļdošanu –
tāpat slepus pārbaudām, kā tiek pieņemti iesniegumi, kā tiek
uzklausīts cilvēks. Un tas viss tiek darīts, lai uzlabotu mūsu
darba kultūru.

Jūs oficiāli amatā stājāties 1. martā, taču pirms tam
bijāt priekšnieka vietnieks. Vai ar jauno amatu esat ieviesis arī
kādas izmaiņas policijas darbā Zemgalē?

Jau līdz šim, strādājot vienā vadības komandā ar iepriekšējo
priekšnieku Haraldu Laidiņu, daudzus jautājumus pieņēmām
apspriežoties, un šādu līniju turpinu arī es, jo uzskatu, ka mūsu
darbs ir komandas darbs. Šobrīd viens no jaunumiem, kas kā
pilotprojekts sāksies Tukuma iecirknī, bet ar laiku būs arī citos
mūsu iecirkņos, ir kriminālprocesu izmeklēšana tikai vienā nodaļā.
Ja šobrīd to dara gan kārtības policija, gan kriminālpolicija, tad
perspektīvā tā būs tikai kriminālpolicijas kompetence. Ko mēs ar to
iegūsim? Kārtības policijas iecirkņu inspektori, kuri šobrīd arī
uzsāk, izmeklē un nodod prokuratūrai krimināllietas, no šī darba
būs atslogoti un varēs vairāk laika veltīt saviem tiešajiem
pienākumiem, tostarp būt uz ielas. Savukārt kriminālpolicijai,
veicot visu lietu izmeklēšanu, ceram, ka paaugstināsies darba
produktivitāte, to kvalitāte visiem darbiem būs līdzvērtīga.

Un visbeidzot – būs vai nebūs Jelgavā jauna policijas
ēka?

Es esmu tikai par, lai Jelgavā būtu jauna ne tikai policijas
ēka, bet ēku komplekss, kur varētu apvienoties visi operatīvie
dienesti. Diemžēl manā rīcībā nav informācijas, ka tuvākajā laikā
šajā jautājumā ir gaidāma kāda virzība.

Foto: Austris Auziņš