19.2 °C, 4.5 m/s, 87.5 %

Pilsētā

Taps Metālapstrādes mācību parks
04/09/2008

Šobrīd pilsētā ir vairākas izglītības iestādes, kur audzēkņi var apgūt zināšanas metālapstrādes jomā, taču līdz šim skolas vairāk darbojušās autonomi – nākotnē to paredzēts mainīt, izveidojot visām mācību iestādēm kopīgu bāzi praktiskajām nodarbībām. Topošais Metālapstrādes mācību parks būs K.Barona ielā 40.

Kristīne Langenfelde

Šobrīd pilsētā ir vairākas izglītības
iestādes, kur audzēkņi var apgūt zināšanas metālapstrādes jomā,
taču līdz šim skolas vairāk darbojušās autonomi – nākotnē to
paredzēts mainīt, izveidojot visām mācību iestādēm kopīgu bāzi
praktiskajām nodarbībām. Topošais Metālapstrādes mācību parks būs
K.Barona ielā 40.

 

Jelgava sevi vienmēr pozicionējusi kā mašīnbūves
un metālapstrādes pilsētu, kas ļāvis arī mērķtiecīgi šajā jomā
attīstīties. No vienas puses, pilsētā stabili turpina darboties jau
esošie šīs jomas uzņēmumi, kā arī ienāk jauni, bet, no otras, –
pilsētai ir jāspēj šie uzņēmumi nodrošināt ar labi sagatavotu
darbaspēku. Ja vēl pirms laika pietika ar vecā kaluma
speciālistiem, kuriem atlika vien savas zināšanas atsvaidzināt, tad
nu jau vairākus gadus kvalificēti darbinieki šajā jomā ir zelta
vērtē.

Tieši tāpēc pašvaldība mērķtiecīgi uzsākusi
darbu, lai Jelgavā rastos ne tikai jauni uzņēmumi, bet arī
darbinieki, kas būtu gatavi strādāt atbilstoši tirgus prasībām.

Sākums tam bija Pieaugušo izglītības centrs,
kurā tika izveidota Metālapstrādes filiāle, un arī turpinājums
lielā mērā gulstas uz centra pleciem.

«Jā, šobrīd pilsētā metālapstrādes jomā
izglītību var iegūt Amatu un Amatniecības vidusskolās, mūsu
metālapstrādes filiālē, kā arī Latvijas Lauksaimniecības
universitātes tehniskajā fakultātē. Un katrā no šīm izglītības
iestādēm ir nepieciešams nodrošināt modernu materiālo bāzi. Nav
noslēpums, ka labi darbgaldi un citas nepieciešamās iekārtas prasa
būtiskus finansiālos līdzekļus. Katrai iestādei nodrošināt pilnīgu
bāzi ir praktiski neiespējami, tāpēc radās projekta ideja par
kopīgas metālapstrādes materiāltehniskās bāzes izveidi pilsētā, kas
varētu nodrošināt praktisko mācību norisi visās atbilstošajās
programmās,» stāsta Pieaugušo izglītības centra direktores
vietniece Ingrīda Muraškovska.

Ekonomiskā situācija gan pašlaik nav
uzņēmējdarbībai īpaši labvēlīga, taču Metālapstrādes filiāles
vadītājs Māris Ernstsons spriež, ka tas pagaidām neattiecas uz
metālapstrādes jomu. «Eiropā tik tikko iestājusies ekonomiskā
krīze, taču Latvijā pēc inerces šis posms vēl nav sasniegts, tāpēc
par krīzi runāt būtu pāragri. Iespējams, ka turpmākie divi gadi
varētu būt smagāki, taču nedomāju, ka tas attieksies uz
metālapstrādes jomu, kas orientēta uz savas saražotās produkcijas
eksportu. Līgumi ar sadarbības partneriem par produkcijas piegādi
tiek slēgti pat uz pieciem gadiem, un tas ļauj secināt, ka
metālapstrādes uzņēmumi būs konkurētspējīgi arī ekonomiski ne tik
labvēlīgos apstākļos, kas savukārt nozīmē, ka jaunu kvalificētu
kadru nepieciešamība nesaruks,» tā M.Ernstsons. «Tieši tāpēc mums
jādomā, kā radīt pēc iespējas labvēlīgāku mācību vidi,» piebilst
I.Muraškovska.

Atbalstu Metālapstrādes parka izveidei ir
izteikusi Jelgavas pašvaldība, LLU Tehniskā fakultāte un Mašīnbūves
un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija.

«Šajā gadījumā nav plānots būvēt jaunu parku,
bet gan paplašināt Metālapstrādes filiāli K.Barona ielā 40. Parku
iecerēts veidot no trim daļām: CNC jeb datorizētās vadības
darbgaldu (frēzēšanas, virpošanas) laboratorijas, universālo
darbgaldu laboratorijas, kā arī atslēdznieku darbnīcas. Jāpiebilst,
ka projekts paredz ne tikai praktiskās nodarbības izglītības
iestāžu audzēkņiem, bet arī prakses vietu nodrošināšanu,» tā
I.Muraškovska.

No vienas puses, nezinātājs noteikti varētu
spriest, ka jau šobrīd pilsētā darbojas Metālapstrādes filiāle,
kurā nodrošināti nepieciešamie darbgaldi apmācībai, taču filiāles
vadītājs uzsver, ka uz šiem darbgaldiem iespējams apgūt tikai
profesijas pamatus. «Viss mainās – jau tagad uzņēmumos ir daudz
modernākas mašīnas nekā mūsu filiālē, kas liedz mums sagatavot
darbiniekus, kuri uzreiz būtu gatavi iekļauties uzņēmumā un sākt
strādāt pie viņu darbgaldiem. Ar topošo parku mēs ceram atrisināt
šo situāciju un panākt, ka cilvēks, kurš soli pa solim izgājis
praktisko apmācību šajā parkā, uzreiz būs gatavs uzsākt darbu
uzņēmumā. Ieguvums noteikti būs arī tas, ka šeit tiks nodrošināts
pilns ražošanas cikls – tātad audzēknim radīsies priekšstats ne
tikai par konkrētu operāciju, bet par ražošanas procesu kopumā,»
skaidro M.Ernstsons.

Uz jautājumu, kad varētu tapt jaunais
Metālapstrādes parks, I.Muraškovska atbild, ka tas lielā mērā
atkarīgs no iespējas piesaistīt finansējumu. «Tā kā izmaksas ir
iespaidīgas, pašvaldība plāno piesaistīt Eiropas Savienības
līdzekļus. Ir jāgaida projektu konkursa izziņošana, taču tikmēr
tiek veikti citi darbi – projektā iesaistīto iestāžu pārrunas
nepieciešamo iekārtu un mācību plānu konkretizācijai, telpu
sagatavošana, tehnisko risinājumu izstrāde,» tā I.Muraškovska.

Direktores vietniece piebilst, ka šāds parks būs
ieguvums ne vien atsevišķām izglītības iestādēm, bet pilsētai
kopumā, jo beidzot mēs varētu nonākt pie izglītības programmām,
kuras ir savstarpēji saskaņotas un soli pa solim veido stabilu
nepārtrauktas profesionālās pilnveides ceļu. «Ko mēs šobrīd dzirdam
visbiežāk? To, ka pēc skolas cilvēks nav gatavs darba tirgum.
Nereti arī katra izglītības iestāde noveļ vainu uz iepriekšējo, kas
audzēkni nav pietiekami labi sagatavojusi. Nu šādām atrunām vairs
nebūs pamata, jo darbs pie vienkāršākiem darbgaldiem nodrošinās
prasmes, kas nepieciešamas pie sarežģītākiem, pasniedzēji varēs
dalīties pieredzē un ievērot vienotas prasības – tātad mērķtiecīgi
varēs ievērot pēctecību,» uzskata I.Muraškovska.

Netiek aizmirstas arī vispārējās izglītības
iestādes. «Mums jau šobrīd ir ierīkota metināšanas vēstures
ekspozīcija, lai skolēnus iepazīstinātu ar šo arodu. Visu mācību
gadu skolām Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra (JRPIC)
Skolu atbalsta nodaļā ir iespēja pieteikt ekskursiju Metālapstrādes
filiālē, kur skolēni var redzēt ne vien vēsturiskos eksponātus, bet
arī praktiski iepazīties ar metināšanu mūsdienās. Tas varētu būt kā
pirmais solis, kas vēlāk jaunietim ļautu izšķirties, vai viņš savu
nākotni vēlas saistīt ar metālapstrādi, un, iespējams, pēc tam tās
vairs nebūs tikai ekskursijas pie mums, bet gan mācības,» tā
M.Ernstsons.

Taču tas vēl nav viss – domājot par šādu plānotu un mērķtiecīgu
Jelgavas jauniešu profesionālo orientāciju, tiek veidots pilsētas
inženieru izglītības modelis. «Izglītībai ir jāmainās atbilstoši
laika prasībām. Tieši tāpēc skolām ir jādomā, kā veidot jaunas
izglītības programmas, kuras sniegtu mērķtiecīgu ieguldījumu
pilsētas attīstības stratēģijas īstenošanā. Metālapstrāde ir viena
no stratēģijas prioritārajām nozarēm. Pēc trīspusējas vienošanās
Jelgavas Izglītības pārvalde, JRPIC un 1. ģimnāzija šogad strādās
pie jaunas un uz inženierzinātnēm orientētas vidējās izglītības
programmas sagatavošanas. Ja viss veiksies, kā plānots, tad 1.
ģimnāzijā jau nākamajā mācību gadā piedāvās iespēju apgūt vidējo
izglītību inženierzinātņu novirzienā. Līdzīgi kā tas ir šobrīd, kad
jaunietis izvēlas mācīties matemātikas, dabaszinību, komerczinību
vai valodu novirzienā. 1. ģimnāzija un Pieaugušo izglītības centrs
patlaban darbojas ES Mūžizglītības programmas starptautiskajā
projektā «TETRIS», kurā tiek gatavoti mācību materiāli inovatīvās
domāšanas un problēmu risināšanas prasmju attīstīšanai. Šāda kursa
īstenošanā ir ieinteresētas ne vien projekta partneru (Itālijas,
Austrijas, Vācijas, Latvijas) izglītības iestādes, bet arī
rūpnīcas, piemēram, «Siemens» Vācijā. No 1. janvāra 1. ģimnāzijas
skolēniem būs iespēja fakultatīvi apgūt inovatīvās domāšanas
programmu, bet turpmāk šādu kursu tiek plānots iekļaut jaunajā
inženierzinātņu vidējās izglītības programmā,» tā
I.Muraškovska.