23.9 °C, 1.8 m/s, 72 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTarifu kāpums nav peļņa, bet investīcijas
Tarifu kāpums nav peļņa, bet investīcijas
05/09/2008

«Deviņdesmito gadu sākumā ūdens patēriņš mūsu pilsētā bija apmēram septiņi miljoni kubikmetru gadā, nu šis rādītājs sarucis vismaz uz pusi, un tam ir loģisks skaidrojums – agrāk iedzīvotāji ūdeni tecināja pat pa 250 – 300 litriem dienā, savukārt nu, kopš uzstādīti skaitītāji, rēķina līdzi, jo zina, ka jāmaksā būs par reāli patērēto ūdens daudzumu,» atklāj SIA «Jelgavas ūdens» valdes loceklis Jānis Laizāns, stāstot par aktualitātēm ūdenssaimniecības jomā mūsu pilsētā.

Sintija Čepanone

«Deviņdesmito gadu sākumā ūdens patēriņš
mūsu pilsētā bija apmēram septiņi miljoni kubikmetru gadā, nu šis
rādītājs sarucis vismaz uz pusi, un tam ir loģisks skaidrojums –
agrāk iedzīvotāji ūdeni tecināja pat pa 250 – 300 litriem dienā,
savukārt nu, kopš uzstādīti skaitītāji, rēķina līdzi, jo zina, ka
jāmaksā būs par reāli patērēto ūdens daudzumu,» atklāj SIA
«Jelgavas ūdens» valdes loceklis Jānis Laizāns, stāstot par
aktualitātēm ūdenssaimniecības jomā mūsu pilsētā.

 

Kā viens no būtiskākajiem ieguvumiem, ko
iedzīvotāji varēs novērtēt jau tuvāko gadu laikā, ir plānotā
dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana, ko paredzēts panākt,
realizējot projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu
attīstība Jelgavā» 2. kārtu. Taču, lai šī iecere īstenotos, vēl
jāveic virkne darbu.

Tā tas ir, un pašlaik pie tā intensīvi
strādājam. Pēc projekta 2. kārtas realizēšanas ūdeni iegūsim no
viena avota Tetelē. Lai Jelgavā uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti,
tiks likvidētas vecās artēziskās akas un izurbtas jaunas, izbūvēts
ūdensvads no artēziskajām akām līdz rezervuāriem, uzcelta
atdzelžošanas stacija, rekonstruēti ūdens rezervuāri, pārsūknēšanas
stacija un izbūvēts jauns ūdensvads no otrā pacēluma sūkņu stacijas
līdz pilsētai – tie tad arī ir lielākie darbi, ko paredzēts
realizēt 2. kārtā.

Ja runājam par dzeramā ūdens kvalitāti pašlaik,
jāatzīst, ka tam ir paaugstināts dzelzs saturs, taču līdz ar
atdzelžošanas stacijas izbūvi palielināts dzelzs daudzums ūdenī
tiks izslēgts, tā izvairīsimies arī no papildus izdevumiem un
nelietderīgas ūdens izmantošanas, kas rodas, gan profilaktiski, gan
pēc iedzīvotāju sūdzībām skalojot ūdensvadu.

Šķiet, 2. kārtā paveikto iedzīvotāji
beidzot arī reāli varēs izjust, jo 1. kārtas darbi ne vienam vien
šķita vairāk abstrakti, kas viņu ikdienā manāmus uzlabojumus
neieviesa.

Projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas
pakalpojumu attīstība Jelgavā» 1. kārtā galvenokārt tika akcentēta
notekūdeņu attīrīšana – izbūvējām jaunas bioloģiskās attīrīšanas
iekārtas, jo vecās nespēja nodrošināt, lai notekūdeņi pirms
nokļūšanas Lielupē tiktu attīrīti arī no fosfora un nitrātiem,
rekonstruējām arī septiņas ūdens pārsūknēšanas stacijas. Nu var
teikt, ka viena direktīva, ko pieprasa Eiropas Savienība, ir
izpildīta. Taču kopumā ir trīs šādas direktīvas: jābūt arī
kvalitatīvam dzeramajam ūdenim, kas ir prioritāte 2. kārtā, kā arī
jānodrošina kanalizācijas un ūdens tīklu pieslēgumi centralizētajam
ūdensvadam, ko sākām īstenot jau 1. kārtā. Proti, līdz 2013. gadam
pieslēguma iespēja centralizētajam ūdensvadam jānodrošina 95
procentiem pilsētas iedzīvotāju, savukārt kanalizācijas tīklam –
vismaz 90 procentiem iedzīvotāju.

Cik daudz iedzīvotāju centralizētajiem
tīkliem ir pieslēgušies pašlaik un kā norit pieslēgšanās
process?

Centralizētajai kanalizācijai pieslēgušies ap 80
procentiem iedzīvotāju, savukārt ūdensvadam – 85, taču jāatzīst, ka
pilsētā daudzviet, piemēram, jaunajos kvartālos pašlaik tas vēl nav
iespējams. Visās pilsētas ielās jaunu ūdensvadu un kanalizācijas
tīklus nevarēsim izbūvēt līdzekļu trūkuma dēļ – projekta 2. kārtā
paredzēts apgūt 25 miljonus eiro -, taču tāpat kā līdz šim arī
turpmāk iedzīvotājiem šādu iespēju piedāvāsim. Plānots, ka jaunas
komunikācijas izbūvēsim Strautu ceļa apkaimē, pa līnijām, arī Romas
ielas kvartālā.

Pašlaik iespēju pieslēgties centralizētajam
ūdensvadam un kanalizācijas tīkliem iedzīvotājiem piedāvājam līdz
ar atsevišķu ielu rekonstrukciju. Piemēram, pašlaik Brīvības
bulvāra rekonstrukcijas laikā tiek izbūvēts arī jauns ūdensvads,
pievadi, un iedzīvotāji aicināti tam pieslēgties tagad. Tāpat tas
bija arī, rekonstruējot Rīgas, Tērvetes, Rūpniecības, Pulkveža
O.Kalpaka ielu. Būtiski, lai iedzīvotāji šo iespēju izmantotu,
kamēr tas iespējams bez papildus neērtībām.

Jūs minējāt, ka iedzīvotāju interese par
iespēju pieslēgties centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijas
tīkliem Jelgavā ir liela, taču tajā pašā laikā netrūkst arī tādu,
kas šīm komunikācijām pieslēdzas nelegāli. Kā cīnāties ar
viņiem?

Kopumā jau šajā ziņā situācija nav tik
dramatiska. Jelgavā ūdensvads ir apmēram 160 kilometru garumā,
kanalizācijas tīkli – ap 120 kilometriem. Katru metru, protams,
nenosargāt no nelegālās pieslēgšanās, turklāt nereti pieslēgšanās
notiek nevis no ielas, bet, piemēram, caur kaimiņa dārzu. Lai šīs
vietas atklātu, veicam pārbaudes, taču visbiežāk «nelegālie» sevi
nodod paši – kaut kur plīsis ūdensvads, cilvēks zvana un jautā,
kāpēc pārtraukta ūdens piegāde, taču pārbaudot konstatējam, ka viņš
nemaz nav mūsu abonents. Tad iedzīvotājam ir jāsamaksā par zināmu
patērētā ūdens daudzumu un vienojamies, ka turpmāk viņš būs mūsu
abonents.

Tomēr reālie ūdens zudumi tik un tā
pilnā apmērā netiek segti…

Te gan jāņem vērā, ka ir reāli ūdens zudumi, kas
noplūst, piemēram, ja plīsis ūdensvads, un ūdens, par kura patēriņu
neviens nemaksā. Piemēram, par ūdeni, ko izmanto ugunsdzēsības
vajadzībām, neviens nemaksā. Līdzīgi ir arī ar pašpatēriņu – ūdeni,
ko patērējam bioloģiskās attīrīšanas ietaisēs un tehnoloģiskām
vajadzībām, tostarp tīklu skalošanai. Kopumā ar rēķiniem neaplikts
ūdens daudzums ir ap 15 procentiem.

Nereti dzirdētas iedzīvotāju sūdzības
par pazeminātu ūdens spiedienu. Kādēļ rodas šādas
situācijas?

Arī tādi gadījumi ikdienā nav bieži – ja tomēr
vērojama ūdens spiediena samazināšanās, tam parasti ir objektīvs
pamatojums. Pēdējais skaļākais gadījums bija pavisam nesen, kad
samazināts spiediens bija pāris stundu. Izrādījās, ka tieši tajā
laikā Viskaļu ielā dega māja un mūsu tīklam, lai iegūtu ūdeni
dzēšanas darbiem, bija pieslēgušās četras ugunsdzēsēju mašīnas ar
ļoti jaudīgiem sūkņiem. Lai turpmāk no šādām situācijām izvairītos,
ar dienestu esam vienojušies, ka ugunsgrēka gadījumā tiksim
informēti par šādu pieslēgšanos, līdz ar to savlaicīgi ūdens
spiedienu palielināsim. Citkārt tas nav nepieciešams, jo pārlieku
liels spiediens var izraisīt avārijas situācijas.

Jāpiebilst arī, ka jau projekta «Ūdensapgādes un
kanalizācijas pakalpojumu attīstība Jelgavā» 1. kārtā
raksturīgākajās vietās pilsētā – Ūdensvada, Tērvetes, Garozas ielā,
kā arī 4. Līnijā – esam uzstādījuši spiediena mērītājus un ik pēc
desmit minūtēm reģistrējam ūdens spiedienu pilsētā. Tas arī ļauj
konstatēt, kur bijis pazemināts spiediens, un to nekavējoties
novērst.

Diemžēl nevar neminēt arī ziņu par
ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu kāpumu – no 1.
septembra «Jelgavas ūdens» abonentiem jāmaksā par divdesmit
santīmiem kubikmetrā vairāk.

Šāds tarifu kāpums bija neizbēgams vairāku
apstākļu dēļ. Pirmkārt, tas bija jāpaaugstina, lai realizētu
ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu projekta 2. kārtu. Jau
minēju, ka tās laikā paredzēts apgūt 25 miljonus eiro – 80,4
procentus jeb 16 miljonus eiro finansēs Kohēzijas fonds, 4,4
procentus jeb 905 tūkstošus – valsts, savukārt pašvaldība un mūsu
uzņēmums katrs sedz pa 7,6 procentiem jeb 1,5 miljoniem eiro. Lai
mēs varētu nodrošināt līdzfinansējumu, tarifi gribot negribot bija
jāpaaugstina. Būtiski arī uzsvērt, ka par iedzīvotājiem piegādāto
ūdeni naudu atpakaļ saņemam tikai pēc pusotra mēneša – tieši tādēļ
tarifus paaugstināt vajadzēja no septembra, lai nākamā gada sākumā
būtu iekrāti līdzekļi un varētu iesaistīties projektā.

Otrs aspekts ir inflācija un citu pakalpojumu sadārdzināšanās.
Elektrības izmaksas vien no visa mūsu tarifa veido ap 20 procentus.
Piemēram, kanalizācijas ūdeņi no Kārklu ielas, lai tie nokļūtu
attīrīšanas ietaisēs, jāpārsūknē trīs reizes, dienā no artēziskajām
akām izsūknējam vidēji 10 000 kubikmetrus ūdens, un tas viss
veido elektroenerģijas lielo patēriņu. Pēc pašreizējām aplēsēm,
tagadējais tarifs varētu palikt nemainīgs līdz 2011. gadam,
protams, ar nosacījumu, ka nebūs elektroenerģijas un citu
pakalpojumu būtisks sadārdzinājums. Prognozes tuvāko gadu laikā
tarifu nepaaugstināt reālas dara detalizētā finanšu analīze, ko
mums izstrādāja SIA «Konsorts». Vēlreiz uzsveru, ka tarifi
paaugstināti nevis tādēļ, lai uzņēmums gūtu milzu peļņu, bet gan
tāpēc, ka pavērās iespēja veikt būtiskus uzlabojumus
infrastruktūrā, vairāk nekā 80 procentu apmērā piesaistot ES
līdzekļus, un to nedrīkst neizmantot.