17.2 °C, 3.6 m/s, 72.5 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītība«Tas ir mīts, ka profesionālajā skolā mācīties ir vieglāk nekā vidusskolā»
«Tas ir mīts, ka profesionālajā skolā mācīties ir vieglāk nekā vidusskolā»
26/09/2019

«Ja jautātu man, es ministra amatā virzītu tikai profesionālās skolas absolventu, jo viņi savu karjeru veidojuši pakāpeniski, soli pa solim – no mācekļa līdz nozares profesionālim, perfekti pārzinot savu jomu,» profesionālās izglītības kompetences centra «Jelgavas tehnikums» 50. jubilejas priekšvakarā saka izglītības iestādes direktore Janīna Rudzīte.

«Profesionālās izglītības piedāvātās iespējas
pēdējos gados ir būtiski mainījušās. Mums ir moderna izglītības
bāze, pasniedzējiem un audzēkņiem ir iespēja regulāri doties
pieredzes apmaiņas braucienos un praktizēties citās Eiropas
profesionālās izglītības iestādēs un uzņēmumos, tādēļ par audzēkņu
trūkumu nevaram sūdzēties. Gluži otrādi – tādās specialitātēs kā
datorsistēmu tehniķis un automehāniķis mums pat veidojas konkurss,»
norāda Jelgavas tehnikuma direktore.

– Šogad Jelgavas tehnikumam aprit 50
gadi – kā mainījies apgūstamo specialitāšu piedāvājums skolas
pastāvēšanas vēsturē?

– Sākotnēji izglītības iestāde tika izveidota
kā Jelgavas pilsētas 45. profesionāli tehniskā vidusskola,
piedāvājot apgūt celtniecības specialitātes, bet pakāpeniski,
sekojot darba tirgus pieprasījumam, piedāvājums tika paplašināts,
un šobrīd profesionālās izglītības kompetences centrā «Jelgavas
tehnikums» var apgūt 12 specialitātes tādās jomās kā celtniecība,
kokapstrāde, autotransports, datorsistēmas, zemes ierīcība un
viesmīlība. 50 gadu laikā kopumā esam sagatavojuši 12 tūkstošus
speciālistu.

– Viens no valsts politikas
plānošanas dokumentu uzdevumiem ir panākt, lai puse no pamatskolas
absolventiem izvēlētos mācības turpināt profesionālās izglītības
iestādēs, bet šobrīd joprojām lielākā daļa jauniešu izvēlas
mācīties vidusskolā. Kas, jūsuprāt, būtu darāms, lai sasniegtu
izvirzīto mērķi?

– Tas ir mīts, ka profesionālajā skolā
mācīties ir vieglāk nekā vidusskolā, turklāt skolēniem ar viduvējām
sekmēm ir daudz grūtāk vienlaikus iegūt gan profesionālo
kvalifikāciju, gan vidējo izglītību. Līdz ar ES projektu
investīcijām daudz izdarīts, lai celtu profesionālās izglītības
prestižu, ir mainījusies profesionālo skolu vide, piedāvājums.

Lai skolēns pēc pamatskolas pieņemtu lēmumu
par labu profesijas apguvei, šai izvēlei jābūt pamatotai, jo mūsu
pieredze liecina, ka profesionālo kvalifikāciju iegūst tikai tie
izglītojamie, kuriem patīk izvēlētā profesija, tādēļ 6.–9. klašu
skolēniem organizējam interešu izglītības nodarbības, sniedzot
priekšstatu par mūsu piedāvātajām specialitātēm. Vēlamies, lai uz
mūsu skolu nāk motivēti jaunieši, kuri ir gatavi nopietni strādāt
un turpināt savu kvalifikācijas celšanu arī pēc tehnikuma
absolvēšanas. Pēc statistikas datiem, katru gadu aptuveni 20
procenti mūsu absolventu turpina studijas koledžā vai augstskolā,
bet 38 procenti uzsāk strādāt iegūtajā specialitātē.

Lielākais izaicinājums profesionālajām skolām
šobrīd ir kvalificētu pasniedzēju piesaiste. Piemēram,
programmēšanā mums nodarbības vada arī nozarē strādājoša uzņēmuma
vadītājs, kurš to redz gan kā savu aicinājumu, gan kā iespēju
piesaistīt kvalificētus speciālistus savam uzņēmumam. Likumdošana
šobrīd atļauj profesionālajām skolām līdz 360 stundām gadā
piesaistīt nozares profesionāļus arī bez pedagoģiskās izglītības,
un mēs šo iespēju labprāt izmantojam.

– Kāds pēdējos gados ir audzēkņu
atbirums, un kādu iemeslu dēļ jaunieši pārtrauc
mācības?

– Vidēji katru gadu no skolas atskaitām
aptuveni 10 procentus audzēkņu. Atbiruma iemesli ir visdažādākie –
pārsvarā tie ir ģimenes apstākļi, kāds ar vecākiem maina
dzīvesvietu, kāds atrod darbu, kuru vairs nevar apvienot ar skolu,
kāds savukārt atzīst, ka izvēlējies sev nepiemērotu profesiju.
Aizvadītajā mācību gadā atskaitījām 80 izglītojamos.

– Kuras šobrīd ir populārākās
specialitātes, un vai profesionālajā izglītībā varam runāt arī par
uzplūdumiem, kad pēkšņi pieaug pieprasījums pēc kādas noteiktas
profesijas?

– Datorsistēmu tehniķa profesiju šogad
vēlējās apgūt 52 jaunieši, bet uzņemt varējām tikai 30, konkurss
veidojās arī viesmīlības pakalpojumu speciālistu programmā.
Sadarbībā ar LLU Vides un būvzinātņu fakultāti šogad uzsākām
mērniecības tehniķu, pēc kuriem ir pieprasījums darba tirgū,
apmācību. Tāpat populāras ir tādas specialitātes kā mēbeļu
galdnieks, inženierkomunikāciju tehniķis un automehāniķis.

Apgūstamo profesiju pieprasījums lielā mērā
ir saistīts ar darba tirgu un prognozējamo atalgojumu konkrētā
nozarē. Mūsu programmēšanas specialitātes absolventi jau šobrīd
attālināti strādā starptautiskās kompānijās, vienlaikus turpinot
studijas augstskolā.

– Uzņēmēji bieži vien uzsver, ka
profesionālās izglītības programmas esot pārāk vispārējas un
nesagatavo darba tirgus vajadzībām. Pēc kāda principa tiek veidotas
mācību programmas Jelgavas tehnikumā, un cik bieži tās tiek
pārskatītas?

– Mēs nevaram atļauties gatavot ļoti šauras
jomas speciālistus, tā sauktos tapiņu sitējus, lai brīdī, kad
uzņēmējs iegādāsies robotizētu iekārtu konkrētas funkcijas
veikšanai, mūsu absolventi nezaudētu pieprasījumu darba tirgū.
Profesionālās skolas absolventam jāpārzina sava joma, lai
nepieciešamības gadījumā varētu mainīt darbības profilu un apgūt ko
jaunu. Ja uzņēmēji vēlas, lai audzēkņi apgūst kādas tieši viņu
uzņēmumam svarīgas prasmes, tad to var darīt profesionālās prakses
laikā uzņēmumā. Visas mācību programmas veidojam, pamatojoties uz
darba tirgus pieprasījumu un sadarbībā ar profesionālo nozaru
asociācijām. Kā papildu iespēju uzņēmējiem piedāvājam darbinieku
apmācību kādu noteiktu darbību veikšanai, piemēram, riepu montāžai,
pieaugušo izglītības programmās.

– Salīdzinoši nesen kā jauninājums
profesionālās izglītības jomā tika ieviesta darba vidē balstīta
apmācība. Kāda ir jūsu pieredze šajā ziņā?

– Darba vidē balstīto mācību īstenošanas
pilotprojekts tika aizsākts 2013. gadā, un tajā pēc brīvprātības
principa iesaistījās sešas profesionālās izglītības iestādes un to
sadarbības partneri – darba devēji. 2017. gada janvārī
Latvijas Darba devēju konfederācija sāka īstenot projektu
«Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē
balstītās mācībās un mācību prakses uzņēmumos» – tā ir pozitīva
iniciatīva, kurā mēs aktīvi piedalāmies, sniedzot audzēkņiem
apmācības iespējas uzņēmumos. Šī ideja ir aizgūta no Vācijas
pieredzes, kur tā darbojas mazliet citādāk, proti, jaunietis iet uz
konkrētu uzņēmumu, kuram ir sadarbības līgums ar profesionālās
izglītības iestādi, pieteikties darbā. Uzņēmumā izglītojamais trīs
dienas nedēļā apgūst profesijas praktiskās iemaņas, bet divas
dienas skolā – teorētiskās zināšanas. Visa mācību perioda laikā
uzņēmums jaunietim maksā stipendiju, bet pēc kvalifikācijas
eksāmena uzņēmums iegūst tieši savām vajadzībām apmācītu
speciālistu. Latvijā notiek otrādi, proti, izglītojamais sākumā
izvēlas izglītības iestādi un tad prakses laikā dodas uz uzņēmumu,
kas ir iesaistījies projektā.

– Vācijā ir viena no atzītākajām
profesionālās izglītības sistēmām Eiropā un virknē profesiju
nepieciešams īpašs meistara sertifikāts. Vai atbalstāt šādu pieeju,
un kā tas varētu ietekmēt profesionālās izglītības
prestižu?

– Tas nav tikai Vācijā – arī Norvēģijā, lai
atvērtu autoservisu, ir jāuzrāda diploms. Latvijas Amatniecības
meistaru kamerā var iegūt gan amata zeļļa diplomu, gan amata
meistara diplomu. Tā ir katra brīva izvēle, kā iegūt kvalifikāciju.
Šaubos, ka tik striktas papildu prasības mums kaut ko dotu, tas
drīzāk pat varētu bremzēt ekonomisko attīstību.

Šobrīd daudzi, kas apguvuši praktiskā darba
iemaņas patstāvīgi, nāk pie mums, lai novērtētu ārpus formālās
izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences un,
nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu ne zemāk par
piecām ballēm, saņemtu profesionālās kvalifikācijas apliecību. Mēs
testējam šo cilvēku zināšanas un prasmes, nepieciešamības gadījumā
informējam, kas jāapgūst papildus, un konsultējam, lai pretendents
varētu sekmīgi nokārtot kvalifikācijas eksāmenu.

– Kā jūs raksturotu savus audzēkņus?
Kāds šobrīd ir Jelgavas tehnikuma audzēkņa
portretējums?

– Audzēkņi kļuvuši motivētāki, un lielākā
daļa uz tehnikumu nāk jau ar mērķi. Vēlme apgūt konkrētu profesiju
pārsvarā vai nu ir saistīta ar ģimenes locekļu pieredzi un
pozitīvām atsauksmēm par nozari, piemēram, informācijas
tehnoloģijām, vai arī profesija tiek uzlūkota kā iespēja ātrāk sākt
pelnīt un kļūt patstāvīgam.

– Šobrīd tiek būvēta Jelgavas
tehnikuma sporta halle. Kad to plānots pabeigt?

– Jelgavas tehnikumā ir 990 izglītojamo, bet
esošā sporta zāle būvēta 500 audzēkņiem, tādēļ ar vienu mazo sporta
zāli mums bija par maz. Atbilstoši līgumam jaunās sporta zāles,
kura atradīsies mūsu ēku kompleksa pagalmā, būvniecībai jānoslēdzas
15. maijā.

Apsveram iespēju līdzšinējās sporta zāles
vietā izbūvēt jaunu mācību korpusu, kur varētu izvietot mācību
laboratorijas.

– Kā redzat profesionālās izglītības
un jūsu skolas turpmāko attīstību?

– Savulaik pie mums varēja apgūt elektriķa
profesiju, un elektrotehniķu programmu augstā līmenī mūsu skolas
piedāvājumā vēlamies atjaunot. Tāpat strādājam pie pieaugušo
izglītības programmām, kur plānojam nodrošināt gan tālākizglītības,
gan profesionālās pilnveides, gan neformālās izglītības programmas,
kā arī atsevišķus moduļus. Pēc uzņēmēju pasūtījuma piedāvājam
izstrādāt kursu programmas, konkrētu prasmju apguvei izmantojot
tehnikuma bāzē esošās tehnoloģijas.

Tomēr, lai palielinātu savu piedāvājumu, mums
jādomā par dienesta viesnīcas kapacitātes paplašināšanu. Varam
nodrošināt 308 vietas, un šobrīd tās ir pilnībā aizņemtas.
Pieprasījums pēc dienesta viesnīcas pārsniedz mūsu iespējas, jo
audzēkņu līdzmaksājums par vietu kopmītnē ir tikai 8,54 eiro. Vietu
trūkums ir viens no ierobežojumiem, kādēļ šobrīd nevaram uzņemt
vairāk audzēkņu, jo īres tirgus piedāvājums mūsu jauniešiem
lielākoties ir par dārgu.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»