Šodien Jelgavā notika tiesībsarga Jura Jansona monitoringa vizīte vairākās pašvaldības struktūrvienībās – četrās pārvaldēs un piecās iestādēs. Pēc tikšanās ar iestāžu vadītājiem tiesībsargs atzina, ka viņa biroja darbinieki ir ieinteresēti nevis kritizēt, bet gan mācīties no labiem piemēriem. Jelgava esot labais piemērs – pašvaldība, kas prot risināt sabiedrībai sāpīgas problēmas un strādā tās labā, tāpēc no tās varētu mācīties arī citas Latvijas pašvaldības. Pēcpusdienā tiesībsarga biroja juriskonsulti sniedza konsultācijas iedzīvotājiem par viņiem interesējušiem jautājumiem.
Ritma Gaidamoviča
Monitoringa vizīte šodien aizvadīta Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldē, Īpašumu konversijas pārvaldē, Sabiedrības integrācijas pārvaldē un Dzimtsarakstu nodaļā, kā arī pašvaldības iestādēs – Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē, Izglītības pārvaldē, iestādē «Pilsētsaimniecība», Bāriņtiesā un Pašvaldības policijā.
Pēc darba attiecīgajās institūcijās tiesībsargs J.Jansons un viņa kolēģi sniedza īsu vērtējumu par redzēto un dzirdēto, atzīmējot plusus, un dažām no struktūrvienībām izteica ierosinājumus par pilnveidojumiem.
Tiesībsarga biroja darbinieki augstu novērtēja Sociālo lietu pārvaldes darbu, atzīmējot tās pārdomāto struktūru. Īpaši to, ka atsevišķi nodalīti dienas centri cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem un funkcionālajiem traucējumiem, par ko šobrīd citās pašvaldībās notiekot cīņa. Tāpat tika uzslavēta mūsu pilsētas pašvaldības plašā pabalstu sistēma, kas ir daudz lielāka un plašāka spektra, nekā to nosaka valsts. Uzslavēts tika arī tas, ka pārvaldē strādā daudz zinošu speciālistu un pārvaldei nav jāpērk citu speciālistu pakalpojumi, lieki tērējot līdzekļus. Ieteikums no tiesībsarga biroja speciālistiem – Jelgavai pārdomāt atsevišķu slieksni trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, lai tas nebūtu vienāds.
Bāriņtiesai, ņemot vērā tās darba apjomu ar rīcībspējīgām personām, tiesībsargs ierosināja izvērtēt iespēju palielināt darbinieku skaitu.
Biroja darbinieki norādīja, ka pēc redzētā un dzirdētā droši var apgalvot: Jelgava ir pašvaldība, kurā bērni ir prioritāte. To apliecina tas, ka izstrādāta bērnu aizsardzības tiesību sistēma, tiek piedāvātas bezmaksas speciālistu konsultācijas vecākiem, bērniem. Citās Latvijas pašvaldībās tādas sistēmas nav. Bērniem pieejamas bezmaksas pagarinātās grupas, bezmaksas peldētapmācība, nometnes bērniem no sociālā riska ģimenēm, pilsētas bērniem bez maksas ir interešu izglītības nodarbības. Skolēniem vasarā iespēja strādāt pašvaldības iestādēs un nopelnīt savu pirmo algu. Tiesībsarga birojam gan vēl bija trīs ieteikumi: pašvaldībai paredzēt naudu dažādām mācību ekskursijām; motivēt iedzīvotājus kļūt par audžuģimenēm un ieviest medioatorus. Proti, cilvēkus, kuri risina ģimeņu konfliktus, lai tās nenonāktu tiesā, ģimenes nešķirtos un bērni nenonāktu bērnunamā.
J.Jansons stāsta, ka visa iegūtā informācija vēlāk tiks apkopota un nosūtīta pašvaldībai. «Zinām, ka pašvaldības savā veidā konkurē. Jo vairāk pašvaldība strādā iedzīvotāju labā, jo vairāk cilvēku tā piesaista. Patīkami, ka Jelgavā ir daudz labu piemēru, no kuriem citas pašvaldības varētu tikai mācīties,» tā J.Jansons.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks atzina, ka iedzīvotājs ir karalis un, cik pašvaldība spēj, var, tik dod, protams, izvērtējot katru situāciju, lai tas būtu likumīgi.
Pēcpusdienā tiesībsarga biroja juriskonsultu konsultācijas bija iespēja saņemt arī iedzīvotājiem. To izmantoja vairāk nekā desmit cilvēku, katrs nākot ar savu sāpi. Viens vēlējās pakonsultēties par tiesiskiem jautājumiem attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem, cits pauda, ka nevar satikt ar kaimiņu, un meklē palīdzību, citam ģimenē nesaskaņas, tāpēc vēlējās painteresēties, kas būs, ja viņš izšķirsies. Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa stāsta, ka tipiskākā tēma ir ģimenes jautājumi, kad vēlas šķirties, otrs bloks – sociāli ekonomiskie jautājumi, piemēram, pensionāram šķiet, ka par mazu pensija aprēķināta, nav taisnīgi mājoklis piešķirts.
Gitu interesēja jautājums par valsts sociālo apdrošināšanu. Kundze satraukusies par Veselības ministrijas virzītajiem grozījumiem, kas paredzētu, ka bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tikai nodokļu maksātāji. Viņu uztrauc, kas tad notiks ar piemājas saimniecību īpašniekiem, kuriem, pelnot līdz 2000 latiem gadā, nodokļi nav jāmaksā. «Jau zvanīju uz ministriju un interesējos, bet – nekā. Taču, manuprāt, valstij ir jādomā arī par šādiem cilvēkiem,» tā Gita.
Edvards Sondors jau vairākus gadus cīnās ar kaimiņiem, kuri ar savu nelikumīgo rūpnīcu «iekāpuši» viņa zemē, bet neko neviens nevar izdarīt. Turklāt tik lielu rūpnīcu viņi tur nav varējuši būvēt. Kungs jau veicis garu saraksti ar vairākām ministrijām, taču bez rezultātiem – neviens viņam nevarot palīdzēt.
3.8 °C,
5.4 m/s,
92.6 % 
3.8 °C,
5.4 m/s,
92.6 %