25.3 °C, 1.3 m/s, 65.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTiesībsargs: «Jelgava var būt piemērs citām pašvaldībām»
Tiesībsargs: «Jelgava var būt piemērs citām pašvaldībām»
17/01/2013

Šodien Jelgavā notika tiesībsarga Jura Jansona monitoringa vizīte vairākās pašvaldības struktūrvienībās – četrās pārvaldēs un piecās iestādēs. Pēc tikšanās ar iestāžu vadītājiem tiesībsargs atzina, ka viņa biroja darbinieki ir ieinteresēti nevis kritizēt, bet gan mācīties no labiem piemēriem. Jelgava esot labais piemērs – pašvaldība, kas prot risināt sabiedrībai sāpīgas problēmas un strādā tās labā, tāpēc no tās varētu mācīties arī citas Latvijas pašvaldības. Pēcpusdienā tiesībsarga biroja juriskonsulti sniedza konsultācijas iedzīvotājiem par viņiem interesējušiem jautājumiem.

Ritma Gaidamoviča

Šodien Jelgavā notika
tiesībsarga Jura Jansona monitoringa vizīte vairākās pašvaldības
struktūrvienībās – četrās pārvaldēs un piecās iestādēs. Pēc
tikšanās ar iestāžu vadītājiem tiesībsargs atzina, ka viņa biroja
darbinieki ir ieinteresēti nevis kritizēt, bet gan mācīties no
labiem piemēriem. Jelgava esot labais piemērs – pašvaldība, kas
prot risināt sabiedrībai sāpīgas problēmas un strādā tās labā,
tāpēc no tās varētu mācīties arī citas Latvijas pašvaldības.
Pēcpusdienā tiesībsarga biroja juriskonsulti sniedza konsultācijas
iedzīvotājiem par viņiem interesējušiem
jautājumiem.

Monitoringa vizīte šodien aizvadīta
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldē, Īpašumu konversijas
pārvaldē, Sabiedrības integrācijas pārvaldē un Dzimtsarakstu
nodaļā, kā arī pašvaldības iestādēs – Jelgavas Sociālo lietu
pārvaldē, Izglītības pārvaldē, iestādē «Pilsētsaimniecība»,
Bāriņtiesā un Pašvaldības policijā.

Pēc darba attiecīgajās institūcijās
tiesībsargs J.Jansons un viņa kolēģi sniedza īsu vērtējumu par
redzēto un dzirdēto, atzīmējot plusus, un dažām no struktūrvienībām
izteica ierosinājumus par pilnveidojumiem.

Tiesībsarga biroja darbinieki augstu
novērtēja Sociālo lietu pārvaldes darbu, atzīmējot tās pārdomāto
struktūru. Īpaši to, ka atsevišķi nodalīti dienas centri cilvēkiem
ar garīgās attīstības traucējumiem un funkcionālajiem traucējumiem,
par ko šobrīd citās pašvaldībās notiekot cīņa. Tāpat tika uzslavēta
mūsu pilsētas pašvaldības plašā pabalstu sistēma, kas ir daudz
lielāka un plašāka spektra, nekā to nosaka valsts. Uzslavēts tika
arī tas, ka pārvaldē strādā daudz zinošu speciālistu un pārvaldei
nav jāpērk citu speciālistu pakalpojumi, lieki tērējot līdzekļus.
Ieteikums no tiesībsarga biroja speciālistiem – Jelgavai pārdomāt
atsevišķu slieksni trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, lai tas
nebūtu vienāds.

Bāriņtiesai, ņemot vērā tās darba apjomu
ar rīcībspējīgām personām, tiesībsargs ierosināja izvērtēt iespēju
palielināt darbinieku skaitu.

Biroja darbinieki norādīja, ka pēc
redzētā un dzirdētā droši var apgalvot: Jelgava ir pašvaldība, kurā
bērni ir prioritāte. To apliecina tas, ka izstrādāta bērnu
aizsardzības tiesību sistēma, tiek piedāvātas bezmaksas speciālistu
konsultācijas vecākiem, bērniem. Citās Latvijas pašvaldībās tādas
sistēmas nav. Bērniem pieejamas bezmaksas pagarinātās grupas,
bezmaksas peldētapmācība, nometnes bērniem no sociālā riska
ģimenēm, pilsētas bērniem bez maksas ir interešu izglītības
nodarbības. Skolēniem vasarā iespēja strādāt pašvaldības iestādēs
un nopelnīt savu pirmo algu. Tiesībsarga birojam gan vēl bija trīs
ieteikumi: pašvaldībai paredzēt naudu dažādām mācību ekskursijām;
motivēt iedzīvotājus kļūt par audžuģimenēm un ieviest medioatorus.
Proti, cilvēkus, kuri risina ģimeņu konfliktus, lai tās nenonāktu
tiesā, ģimenes nešķirtos un bērni nenonāktu bērnunamā.

J.Jansons stāsta, ka visa iegūtā
informācija vēlāk tiks apkopota un nosūtīta pašvaldībai. «Zinām, ka
pašvaldības savā veidā konkurē. Jo vairāk pašvaldība strādā
iedzīvotāju labā, jo vairāk cilvēku tā piesaista. Patīkami, ka
Jelgavā ir daudz labu piemēru, no kuriem citas pašvaldības varētu
tikai mācīties,» tā J.Jansons.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja
vietnieks Vilis Ļevčenoks atzina, ka iedzīvotājs ir karalis un, cik
pašvaldība spēj, var, tik dod, protams, izvērtējot katru situāciju,
lai tas būtu likumīgi. 

Pēcpusdienā tiesībsarga biroja
juriskonsultu konsultācijas bija iespēja saņemt arī iedzīvotājiem.
To izmantoja vairāk nekā desmit cilvēku, katrs nākot ar savu sāpi.
Viens vēlējās pakonsultēties par tiesiskiem jautājumiem attiecībā
uz dzīvokļu īpašniekiem, cits pauda, ka nevar satikt ar kaimiņu, un
meklē palīdzību, citam ģimenē nesaskaņas, tāpēc vēlējās
painteresēties, kas būs, ja viņš izšķirsies. Tiesībsarga biroja
pārstāve Ruta Siliņa stāsta, ka tipiskākā tēma ir ģimenes
jautājumi, kad vēlas šķirties, otrs bloks – sociāli ekonomiskie
jautājumi, piemēram, pensionāram šķiet, ka par mazu pensija
aprēķināta, nav taisnīgi mājoklis piešķirts.

Gitu interesēja jautājums par valsts
sociālo apdrošināšanu. Kundze satraukusies par Veselības
ministrijas virzītajiem grozījumiem, kas paredzētu, ka bezmaksas
veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tikai nodokļu
maksātāji. Viņu uztrauc, kas tad notiks ar piemājas saimniecību
īpašniekiem, kuriem, pelnot līdz 2000 latiem gadā, nodokļi nav
jāmaksā. «Jau zvanīju uz ministriju un interesējos, bet – nekā.
Taču, manuprāt, valstij ir jādomā arī par šādiem cilvēkiem,» tā
Gita.

Edvards Sondors jau vairākus gadus cīnās
ar kaimiņiem, kuri ar savu nelikumīgo rūpnīcu «iekāpuši» viņa zemē,
bet neko neviens nevar izdarīt. Turklāt tik lielu rūpnīcu viņi tur
nav varējuši būvēt. Kungs jau veicis garu saraksti ar vairākām
ministrijām, taču bez rezultātiem – neviens viņam nevarot
palīdzēt.