Kā saglabāt Pilssalas dabas liegumu, kāds ir plānotā tilta ekonomiskais pamatojums, kā tas iekļausies kopējā pilsētas attīstības koncepcijā un kā ietekmēs jelgavnieku dzīvi – šie bija galvenie jautājumi, par kuriem tika diskutēts tilta pār Lielupi un Driksu jeb Ziemeļu šķērsojuma pirmajā sabiedriskajā apspriešanā, kas otrdienas vakarā notika Jelgavas domes telpās.
Ilze Knusle-Jankevica
Uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies ap 80 cilvēku – gan jomas profesionāļi arhitekti un plānotāji, gan iedzīvotāji, kuri dzīvo teritorijā, ko skars tilta un pievedceļu izbūve, gan dabas vērtību aizstāvji, gan jelgavnieki, kuriem rūp savas pilsētas nākotne. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norādīja, ka tik liela iedzīvotāju aktivitāte sen nav bijusi nevienā sabiedriskajā apspriešana, kas liek domāt, ka iedzīvotājiem tiešām rūp savas pilsētas attīstība. Viņš paskaidroja, ka tilta būvniecība jāskata kopā ar Loka maģistrāles rekonstrukcijas un Atmodas ielas posma izbūves projektu (tiem šobrīd tiek izstrādāta tehniskā dokumentācija) un bijušā lidlauka teritorijas attīstību nākotnē, jo pilsēta investorus var piesaistīt tikai tad, ja tai ir infrastruktūra, ko piedāvāt. Savukārt investors nozīmē jaunas darba vietas, iedzīvotāju skaita palielināšanos pilsētā un kopējo attīstību. Pilsētas mērs norādīja, ka tilta būvniecībā plānots piesaistīt ES līdzekļus, kas paredzēti tranzīta ielām un tiltiem, bet šī programma būs aktuāla tikai šajā plānošanas periodā – līdz 2020. gadam. «Vēl viens tilts Jelgavai nozīmē ne tikai attīstību, bet arī drošību, jo mēs zinām, kā ir tad, kad pilsētā tiek apturēta satiksme. Pirms dažiem gadiem, kad tika rekonstruēta Lielā iela, tika atrasts lādiņš un bija jāslēdz satiksme pār Lielupes un Driksas tiltu. Tobrīd arī uz apvedceļa bija noticis negadījums. Un, ņemot vērā ES finansējuma programmas, šī mums ir pēdējā iespēja tiltu uzbūvēt, jo diez vai pilsētai tuvākajā nākotnē būs tādi līdzekļi, lai to izdarītu tikai par saviem resursiem,» tā A.Rāviņš. Jāpiebilst, ka kādreizējais lidlauks šobrīd Jelgavā ir vienīgā nākotnē attīstāmā industriālā teritorija, kas pieder pašvaldībai, un tās kopējā teritorija ir 350 hektāri. Tā ir teritorija, kuras attīstība lielā mērā ir pakārtota Ziemeļu šķērsojuma izbūvei.
Apspriešanas sanāksmē izskanēja gan jautājumi, gan ierosinājumi, tomēr kategoriski iebildumi pret tilta būvniecību netika pausti. Izskanēja priekšlikumi par tilta atrašanās vietu – būvēt to tuvāk pilij, tādējādi samazinot iespēju riskam pakļaut Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Pilssalā jeb «Natura 2000», vai, tieši otrādi, būvēt tiltu pie Jelgavas novada Valgundes pagasta Vītoliņiem. Tika piedāvāts izvērtēt arī alternatīvu par tuneļa būvi zem upēm, kā arī spriests par tilta tehniskajiem parametriem, piemēram, tilta augstumu un platumu. Uz to, ka būtisks ir tilta augstums, norādīja «Jelgavas jahtklubs», konkretizējot, ka burāšanai optimālais tilta augstums būtu 14 metri. Jelgavas domes priekšsēdētājs pastāstīja, ka šobrīd tiek strādāts pie tehniskajiem noteikumiem, kā nodrošināt baržu kuģniecību no «Būvdetaļas» līdz Rīgas ostai, jo nākotnē ir plānots attīstīt kravu pārvadājumus pa Lielupi, kas īpaši svarīgi ir Zemgales graudkopjiem. Gatavojot šo projektu, tiks veikta upju kuģniecības iespēju izpēte, kas būs attiecināma arī uz burāšanu. Tāpat izskanēja jautājumi, kā tilts ietekmēs Loka maģistrāles un Kalnciema ceļa rajonā dzīvojošos – gan viņu pārvietošanās iespējas, gan viņu privāto īpašumu un tā vērtību. «Es dzīvoju Kadiķu ceļā, kas ir Kalnciema ceļa rajonā, un man interesē, kādi būs mani un citu šī rajona iedzīvotāju konkrētie ieguvumi no tilta, bet to izmantos visi – tas uzlabos pārvietošanās iespējas Jelgavā. Protams, vienlaikus jādomā, kā saglabāt Pilssalu,» tā arhitekts Vents Grietēns.
Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte uzsvēra, ka šī sabiedriskā apspriešana ir tikai pats sākums, un tās galvenais mērķis ir atrast kompromisu – kā uzbūvēt pilsētas attīstībai tik nepieciešamo tiltu, lai maksimāli samazinātu ietekmi uz dabas lieguma teritoriju. Viņa paskaidroja, ka vēl tiks izstrādāts ietekmes uz vidi ziņojums, kurā tiks iekļauti visi saņemtie iedzīvotāju un organizāciju priekšlikumi. Šo izvērsto ziņojumu un iesniegtos priekšlikumus vērtēs Vides pārraudzības valsts birojs un ES institūcijas – tieši tās pieņems lēmumu, vai šajā vietā drīkst vai nedrīkst būvēt tiltu, un, ja drīkst, tad kādi tehniskie risinājumi būtu izmantojami. Viņa lēš, ka process līdz lēmuma saņemšanai varētu ilgt apmēram gadu.
Jāatgādina, ka priekšlikumus vēl var iesniegt līdz 7. decembrim Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045, tālrunis 67321173, fakss 67321049, tīmekļa vietne www.vpvb.gov.lv) vai pašvaldībā (Jelgavas pilsētas domes administrācijas Klientu apkalpošanas centrā Lielajā ielā 11, 131. kabinetā, tālrunis 63005522, e-pasts dome@dome.jelgava.lv).
Foto: Raitis Supe
Saistītās ziņas
Ziemeļu šķērsojums – Jelgavas ģenerālplānā jau kopš 1959. gada
1.4 °C,
4 m/s,
57 % 
1.4 °C,
4 m/s,
57 %