21.7 °C, 1.7 m/s, 66.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTilts ir svarīgs gan pilsētas attīstībai, gan drošībai
Tilts ir svarīgs gan pilsētas attīstībai, gan drošībai
01/12/2015

Kā saglabāt Pilssalas dabas liegumu, kāds ir plānotā tilta ekonomiskais pamatojums, kā tas iekļausies kopējā pilsētas attīstības koncepcijā un kā ietekmēs jelgavnieku dzīvi – šie bija galvenie jautājumi, par kuriem tika diskutēts tilta pār Lielupi un Driksu jeb Ziemeļu šķērsojuma pirmajā sabiedriskajā apspriešanā, kas otrdienas vakarā notika Jelgavas domes telpās.

Ilze Knusle-Jankevica

Kā saglabāt Pilssalas dabas liegumu, kāds ir plānotā
tilta ekonomiskais pamatojums, kā tas iekļausies kopējā pilsētas
attīstības koncepcijā un kā ietekmēs jelgavnieku dzīvi – šie bija
galvenie jautājumi, par kuriem tika diskutēts tilta pār Lielupi un
Driksu jeb Ziemeļu šķērsojuma pirmajā sabiedriskajā apspriešanā,
kas otrdienas vakarā notika Jelgavas domes telpās.

Uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies ap 80 cilvēku – gan
jomas profesionāļi arhitekti un plānotāji, gan iedzīvotāji, kuri
dzīvo teritorijā, ko skars tilta un pievedceļu izbūve, gan dabas
vērtību aizstāvji, gan jelgavnieki, kuriem rūp savas pilsētas
nākotne. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norādīja, ka
tik liela iedzīvotāju aktivitāte sen nav bijusi nevienā
sabiedriskajā apspriešana, kas liek domāt, ka iedzīvotājiem tiešām
rūp savas pilsētas attīstība. Viņš paskaidroja, ka tilta būvniecība
jāskata kopā ar Loka maģistrāles rekonstrukcijas un Atmodas ielas
posma izbūves projektu (tiem šobrīd tiek izstrādāta tehniskā
dokumentācija) un bijušā lidlauka teritorijas attīstību nākotnē, jo
pilsēta investorus var piesaistīt tikai tad, ja tai ir
infrastruktūra, ko piedāvāt. Savukārt investors nozīmē jaunas darba
vietas, iedzīvotāju skaita palielināšanos pilsētā un kopējo
attīstību. Pilsētas mērs norādīja, ka tilta būvniecībā plānots
piesaistīt ES līdzekļus, kas paredzēti tranzīta ielām un tiltiem,
bet šī programma būs aktuāla tikai šajā plānošanas periodā – līdz
2020. gadam. «Vēl viens tilts Jelgavai nozīmē ne tikai attīstību,
bet arī drošību, jo mēs zinām, kā ir tad, kad pilsētā tiek apturēta
satiksme. Pirms dažiem gadiem, kad tika rekonstruēta Lielā iela,
tika atrasts lādiņš un bija jāslēdz satiksme pār Lielupes un
Driksas tiltu. Tobrīd arī uz apvedceļa bija noticis negadījums. Un,
ņemot vērā ES finansējuma programmas, šī mums ir pēdējā iespēja
tiltu uzbūvēt, jo diez vai pilsētai tuvākajā nākotnē būs tādi
līdzekļi, lai to izdarītu tikai par saviem resursiem,» tā A.Rāviņš.
Jāpiebilst, ka kādreizējais lidlauks šobrīd Jelgavā ir vienīgā
nākotnē attīstāmā industriālā teritorija, kas pieder pašvaldībai,
un tās kopējā teritorija ir 350 hektāri. Tā ir teritorija, kuras
attīstība lielā mērā ir pakārtota Ziemeļu šķērsojuma izbūvei.

Apspriešanas sanāksmē izskanēja gan jautājumi, gan ierosinājumi,
tomēr kategoriski iebildumi pret tilta būvniecību netika pausti.
Izskanēja priekšlikumi par tilta atrašanās vietu – būvēt to tuvāk
pilij, tādējādi samazinot iespēju riskam pakļaut Eiropas nozīmes
aizsargājamo dabas teritoriju Pilssalā jeb «Natura 2000», vai,
tieši otrādi, būvēt tiltu pie Jelgavas novada Valgundes pagasta
Vītoliņiem. Tika piedāvāts izvērtēt arī alternatīvu par tuneļa būvi
zem upēm, kā arī spriests par tilta tehniskajiem parametriem,
piemēram, tilta augstumu un platumu. Uz to, ka būtisks ir tilta
augstums, norādīja «Jelgavas jahtklubs», konkretizējot, ka
burāšanai optimālais tilta augstums būtu 14 metri. Jelgavas domes
priekšsēdētājs pastāstīja, ka šobrīd tiek strādāts pie tehniskajiem
noteikumiem, kā nodrošināt baržu kuģniecību no «Būvdetaļas» līdz
Rīgas ostai, jo nākotnē ir plānots attīstīt kravu pārvadājumus pa
Lielupi, kas īpaši svarīgi ir Zemgales graudkopjiem. Gatavojot šo
projektu, tiks veikta upju kuģniecības iespēju izpēte, kas būs
attiecināma arī uz burāšanu. Tāpat izskanēja jautājumi, kā tilts
ietekmēs Loka maģistrāles un Kalnciema ceļa rajonā dzīvojošos – gan
viņu pārvietošanās iespējas, gan viņu privāto īpašumu un tā
vērtību. «Es dzīvoju Kadiķu ceļā, kas ir Kalnciema ceļa rajonā, un
man interesē, kādi būs mani un citu šī rajona iedzīvotāju konkrētie
ieguvumi no tilta, bet to izmantos visi – tas uzlabos pārvietošanās
iespējas Jelgavā. Protams, vienlaikus jādomā, kā saglabāt
Pilssalu,» tā arhitekts Vents Grietēns.

Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes
vadītāja Gunita Osīte uzsvēra, ka šī sabiedriskā apspriešana ir
tikai pats sākums, un tās galvenais mērķis ir atrast kompromisu –
kā uzbūvēt pilsētas attīstībai tik nepieciešamo tiltu, lai
maksimāli samazinātu ietekmi uz dabas lieguma teritoriju. Viņa
paskaidroja, ka vēl tiks izstrādāts ietekmes uz vidi ziņojums, kurā
tiks iekļauti visi saņemtie iedzīvotāju un organizāciju
priekšlikumi. Šo izvērsto ziņojumu un iesniegtos priekšlikumus
vērtēs Vides pārraudzības valsts birojs un ES institūcijas – tieši
tās pieņems lēmumu, vai šajā vietā drīkst vai nedrīkst būvēt tiltu,
un, ja drīkst, tad kādi tehniskie risinājumi būtu izmantojami. Viņa
lēš, ka process līdz lēmuma saņemšanai varētu ilgt apmēram
gadu.

Jāatgādina, ka priekšlikumus vēl var iesniegt
līdz 7. decembrim Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības
ielā 23, Rīgā, LV-1045, tālrunis 67321173, fakss
67321049, tīmekļa vietne www.vpvb.gov.lv) vai pašvaldībā (Jelgavas
pilsētas domes administrācijas Klientu apkalpošanas centrā Lielajā
ielā 11, 131. kabinetā, tālrunis 63005522, e-pasts
dome@dome.jelgava.lv).

Foto: Raitis Supe

 

Saistītās ziņas

Ziemeļu
šķērsojums – Jelgavas ģenerālplānā jau kopš 1959. gada

 

You’ll need Skype
Credit
Free via
Skype