22.8 °C, 1.3 m/s, 61.4 %

Pilsētā

Tirgotāji vēlas lielāku kontroli
29/11/2009

«Jelgavas Vēstnesis» saņēma vēstuli, kuru parakstījuši desmit iedzīvotāji. Tajā viņi pauž neizpratni par situāciju, kāda nereti vērojama tirdziņā Lielajā ielā, un aicina pašvaldības aģentūru «Pilsētsaimniecība» rīkoties, lai turpmāk no tā varētu izvairīties. «Ierodoties tirdziņā Lielajā ielā, jau pulksten sešos septiņos vērojama šāda situācija: visi galdi aizņemti, uz galdiem salikti akmeņi, kas nozīmē – tirgošanās vieta ir rezervēta. Izrādās, tie, kas dzīvo tuvumā, aizņem galdus, līdz ar to pārējiem, kas atnāk vēlāk, vairs nav vietas,» vēstulē norāda jelgavnieki, piebilstot, ka nereti šie nekaunīgie tirgotāji aizņem visu galdu, lai gan preci varētu izkārtot krietni mazākā platībā. «Kad ierodas kasieris, tad gan prece tiek sabīdīta pa pusgaldu vai tirgotājs vispār aiziet prom, lai nav jāmaksā. Mēs uzskatām: ja trūkst vietu, veselu galdu viens tirgotājs nedrīkstētu aizņemt; ja tomēr aizņem, tad lai maksā 3 – 5 latus. Tad gan vietas pietiktu visiem,» vēstulē iedzīvotāji iesaka kasierim maksu no tirgotājiem iekasēt divas reizes dienā, jo nereti gadās, ka kāds sāk tirgoties tikai pēc tam, kad kasieris jau aizgājis. Viņi vēlas noskaidrot, vai jāmaksā arī tiem tirgotājiem, kas sēž pie līdzi paņemtajiem galdiņiem vai tirgojas uz asfalta, jo pie lielajiem galdiem vienkārši trūkst vietu.Vēstulē jelgavnieki arī aicina izskatīt iespēju autobusu pieturās un ielu tirdzniecības vietās izvietot norādes, ka tur aizliegts smēķēt, jo daudzi šo normu neievēro, sakot, ka «nekur nav rakstīts, ka smēķēt nedrīkst».

«Jelgavas Vēstnesis» saņēma vēstuli, kuru parakstījuši
desmit iedzīvotāji. Tajā viņi pauž neizpratni par situāciju, kāda
nereti vērojama tirdziņā Lielajā ielā, un aicina pašvaldības
aģentūru «Pilsētsaimniecība» rīkoties, lai turpmāk no tā varētu
izvairīties.
«Ierodoties tirdziņā Lielajā ielā, jau pulksten sešos septiņos
vērojama šāda situācija: visi galdi aizņemti, uz galdiem salikti
akmeņi, kas nozīmē – tirgošanās vieta ir rezervēta. Izrādās, tie,
kas dzīvo tuvumā, aizņem galdus, līdz ar to pārējiem, kas atnāk
vēlāk, vairs nav vietas,» vēstulē norāda jelgavnieki, piebilstot,
ka nereti šie nekaunīgie tirgotāji aizņem visu galdu, lai gan preci
varētu izkārtot krietni mazākā platībā. «Kad ierodas kasieris, tad
gan prece tiek sabīdīta pa pusgaldu vai tirgotājs vispār aiziet
prom, lai nav jāmaksā. Mēs uzskatām: ja trūkst vietu, veselu galdu
viens tirgotājs nedrīkstētu aizņemt; ja tomēr aizņem, tad lai maksā
3 – 5 latus. Tad gan vietas pietiktu visiem,» vēstulē iedzīvotāji
iesaka kasierim maksu no tirgotājiem iekasēt divas reizes dienā, jo
nereti gadās, ka kāds sāk tirgoties tikai pēc tam, kad kasieris jau
aizgājis. Viņi vēlas noskaidrot, vai jāmaksā arī tiem tirgotājiem,
kas sēž pie līdzi paņemtajiem galdiņiem vai tirgojas uz asfalta, jo
pie lielajiem galdiem vienkārši trūkst vietu.
Vēstulē jelgavnieki arī aicina izskatīt iespēju autobusu pieturās
un ielu tirdzniecības vietās izvietot norādes, ka tur aizliegts
smēķēt, jo daudzi šo normu neievēro, sakot, ka «nekur nav rakstīts,
ka smēķēt nedrīkst».

Komentējot vēstulē atspoguļoto situāciju, pašvaldības aģentūras
«Pilsētsaimniecība» speciāliste Rita Voicehoviča atgādina, ka
Jelgavas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.185 «Par Jelgavas
pašvaldības nodevām» 12. punktā «Par tirdzniecību publiskajās
vietās fiziskām un juridiskām personām» ir noteikti nodevu apmēri
un saskaņā ar tiem nodevas iekasē «Pilsētsaimniecības» pārstāvis.
«Pašvaldības nodevu ielu tirdzniecības vietās no ielu tirgotājiem
ziemas un rudens tumšajās dienās «Pilsētsaimniecības» pārstāvis
iekasē vienu reizi dienā, savukārt pavasarī un vasarā, kad
tirgotāju ir vairāk, nodeva tiek iekasēta divas reizes dienā,»
skaidro R.Voicehoviča.
Tiesa gan – «Jelgavas Vēstnesis» pārliecinājās – noteikumos nav
atrunāts, ka tirgotāji iepriekš nedrīkst rezervēt tirgošanās vietu,
tādēļ galdu «aizņemšana» nav uzskatāma par pārkāpumu. Taču tajā
pašā laikā tas nav arī atļauts un noteikts veids, kā rezervēt
tirgošanās vietu, tādējādi citu tirgotāju iepriekš uzliktos akmeņus
uz galdiem var neņemt vērā.
R.Voicehoviča norāda, ka ielu tirdzniecība atļauta tikai
pašvaldības speciāli norādītajās un iekārtotajās vietās, tādēļ
vēstulē minētā tirgošanās pie līdzi paņemtajiem galdiņiem vai uz
asfalta uzskatāma par tirdzniecību neatļautā vietā. «Tirdzniecība
ārpus pašvaldības norādītajām un iekārtotajām vietām, kā arī
tirdzniecība publiskās vietās bez pašvaldības atļaujas ir
tirdzniecība neatļautā vietā,» tā speciāliste.
Jāpiebilst gan, ka ielu tirdzniecības vietas, kas atrodas Lielajā
ielā no Nr.32 līdz 36, drīzumā tiks pārvietotas uz zemesgabalu
Lielajā ielā 36, tādējādi visas tirdzniecības vietas atradīsies
vienkopus. Šādas izmaiņas paredzētas sakarā ar Lielās un K.Barona
ielas rekonstrukciju, kā arī tādēļ, ka tuvākajā laikā tur tiks
demontēts «Narvesen» preses kiosks. «Izvietojot tirdzniecības
vietas vienkopus, vieglāk varēs kontrolēt kārtību tajās, kā arī
iekasēt pašvaldības nodevas,» teic R.Voicehoviča.
Savukārt uz jelgavnieku ierosinājumu autobusu pieturās un
tirgošanās vietā izlikt norādes par smēķēšanas aizliegumu
«Pilsētsaimniecības» speciāliste norāda, ka jau tuvākajā laikā
aģentūra šo problēmu atrisinās.
Sagatavoja Sintija Čepanone