Kultūra

Gadsimtiem ilgi tirgus laukums Jelgavā bija pilsētas centrs. 1606. gadā ar hercoga Frīdriha Kazimira apstiprināto Kārtības rulli noteica pilsētas tirgus laukuma vietu, kas pilsētas centrā nemainīgi palika līdz 20. gadsimta 60. gadu sākumam. Pirmā pilsētas apbūve veidojās ap tirgus laukumu. 16. – 19. gadsimtā slavenākais bija Jāņu tirgus, kur noslēdza darījumus, samaksāja nodokļus, sarunāja darbu pie saimniekiem. Populāri bija arī zirgu tirgi – februārī, aprīlī, jūnijā un oktobrī. Ap 19. gadsimtu populārs kļuva Marijas un Miķeļu tirgus, kas ilga trīs dienas. Tirgus 16. – 20. gadsimtā bija sava veida sociāla parādība – šeit varēja uzzināt jaunākās baumas, apmainīties ar informāciju. Tirgus laukums, kurā parasti atradās pilsētas rātsnams līdzās baznīcai, papildus tirgošanai pildīja arī citas «oficiālas» funkcijas, piemēram, tirgus bija publisko sodu vieta. Tirgū bija svaru un mēru oficiālais etalons, hercogistes laikos – naudas mijēji un citas lietas.

www.jelgavasvestnesis.lv

Gadsimtiem ilgi tirgus laukums Jelgavā
bija pilsētas centrs. 1606. gadā ar hercoga Frīdriha Kazimira
apstiprināto Kārtības rulli noteica pilsētas tirgus laukuma vietu,
kas pilsētas centrā nemainīgi palika līdz 20. gadsimta 60. gadu
sākumam. Pirmā pilsētas apbūve veidojās ap tirgus laukumu. 16. –
19. gadsimtā slavenākais bija Jāņu tirgus, kur noslēdza darījumus,
samaksāja nodokļus, sarunāja darbu pie saimniekiem. Populāri bija
arī zirgu tirgi – februārī, aprīlī, jūnijā un oktobrī. Ap 19.
gadsimtu populārs kļuva Marijas un Miķeļu tirgus, kas ilga trīs
dienas. Tirgus 16. – 20. gadsimtā bija sava veida sociāla parādība
– šeit varēja uzzināt jaunākās baumas, apmainīties ar informāciju.
Tirgus laukums, kurā parasti atradās pilsētas rātsnams līdzās
baznīcai, papildus tirgošanai pildīja arī citas «oficiālas»
funkcijas, piemēram, tirgus bija publisko sodu vieta. Tirgū bija
svaru un mēru oficiālais etalons, hercogistes laikos – naudas
mijēji un citas lietas.

Līdzās 18. gadsimta 40. gados celtajam
rātsnamam neatņemama Jelgavas tirgus laukuma sastāvdaļa bija
hercoga Jēkaba kanāls un dīķis, kura ūdens darbināja dzirnavas. Par
Krievijas imperatora Aleksandra I atvēlētajiem līdzekļiem 1820. –
1822. gadā nobruģēja laukumu, kanāla vaļējo daļu aizvelvēja un
aizbēra. Dzirnavu dīķa malas nostiprināja ar kaltiem akmeņiem.

Jelgavas koka apbūvē unikāls celtņu komplekss,
kāds nebija sastopams nekur citur Latvijā, bija t.s. tirdzniecības
pagalms – ēku kopa, kas trīs rindās savienoja Lielās ielas sākumu
ar tirgus laukumu un Pils ielu, ierobežojot pilsētas tirgus
laukumu. Šī vieta, kas atmiņās palikusi ar nosaukumu kolonādes,
veidoja rosīgu tirdzniecības centru. Kolonādes uzceltas 19.
gadsimta sākumā Kurzemes guberņas arhitekta Heinriha Eduarda Dihta
vadībā. Daudzi slaveni mākslinieki šo īpatnējo Jelgavas ainavu ir
atveidojuši savos darbos.

Kurzemes guberņas laikā pilsētas
kultūrvēsturiskajam centram veidojās jauna arhitektoniskā
dimensija. 18. un 19. gadsimta mijā unikālās koka arhitektūras
ritmā ielauzās daudzstāvu namu celtniecība. 20. gadsimts ienesa
jaunus plānus vēsturiskā centra attīstībā, taču iecerēto izpostīja
karadarbība 1944. gada vasarā. Pēc 2. pasaules kara bijusī tirgus
vieta kļuva par centrālo laukumu, atjaunojot valsts neatkarību, tas
ieguva nosaukumu «Hercoga Jēkaba laukums».

Attēls: J.Valters «Tirgus Jelgavā»

Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejs