28.8 °C, 2.5 m/s, 49.3 %

Pilsētā

Top koka skulptūras bērnudārzos
09/10/2012

Šonedēļ Jelgavā sācies Starptautiskais Koka skulptūru simpozijs. Neskatoties uz visai mainīgajiem laika apstākļiem – te līst, te lietus mitējas –, Latvijas un Lietuvas mākslinieki piecās pirmsskolas izglītības iestādēs zāģē, cērt, grebj koka skulptūras-rotaļu elementus par tēmu «Baltu tautu pasaku tēli».

Ritma Gaidamoviča

Šonedēļ Jelgavā sācies
Starptautiskais Koka skulptūru simpozijs. Neskatoties uz visai
mainīgajiem laika apstākļiem – te līst, te lietus mitējas –,
Latvijas un Lietuvas mākslinieki piecās pirmsskolas izglītības
iestādēs zāģē, cērt, grebj koka skulptūras-rotaļu elementus par
tēmu «Baltu tautu pasaku tēli».

Mākslinieki pilsētā ieradās svētdien, un
darbi sākušies vakar ar materiāla atlasi. Būtiski atzīmēt, ka
simpozijā otro elpu iegūst koki, kas tika nozāģēti Raiņa, Lielajā
ielā un Pasta salā to rekonstrukcijas gaitā. Lai arī laikapstākļi
māksliniekus īpaši nelutina, šodien darbs jau turpinās uz vietas
bērnudārzu teritorijā, un tur lēnām top gailis, pieci kaķi,
šūpuļzirdziņš, zelta ābols, vilks un auns.

Paši mākslinieki atzīst, ka galvenais ir
silti saģērbties – visu pārējo var pieciest. Pret lietu viņi
bruņojušies, uzslienot telti, pasildīties ieiet bērnudārzā.
«Protams, patīkami jau nav, ja laukā slapjš, bet jāstrādā,» saka
māksliniece Inese Valtere-Ūlande, kura bērnudārza «Sprīdītis»
teritorijā veido «Brīnumputnu» – lielu gaili, kurš būs apmēram 2,8
metrus augsts un divus metrus garš. Tajā būs iestrādāti arī rotaļu
elementi. Māksliniece atzīst, ka ideja šādi iepriecināt bērnus ir
ļoti jauka. «Var redzēt, ka viņiem patīk. No rīta visi bērni bija
«salipuši» pie logiem, arī audzinātājas, vadot nodarbības, ik pa
laikam paskatās, kas te notiek,» stāsta māksliniece.

Mākslinieki novērtē to, ka šajā
festivālā viņiem bijušas plašas iespējas pašiem izvēlēties
materiālu. «Ir festivāli, kuros skulptūras materiāls – koks –
jāizlozē: kāds trāpās, ar tādu jāstrādā. Vienalga – līks, taisns,
liels vai mazs. Bet te mēs paši savas idejas īstenošanai
piemeklējām, kādu mums vajag,» tā I.Valtere-Ūlande, piebilstot, ka
koks ir «dzīvs» materiāls, ar kuru jārunājas, lai viss sanāktu.
«Kad to notīri, apakšā atklājas daudz jaunu lietu – tas var būt
ieplīsis, ar caurumiem, gluds… Tad nu tu aprunājies un saproti,
kurā virzienā doties,» tā māksliniece.

Aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts
Buškevics stāsta, ka nu ledus, smilšu un metāla skulptūrām pilsētā
pievienosies arī koka mākslas darbi. «Ideja par šādu simpoziju nāca
no bērnudārza «Lācītis», kur bija nokaltusi goba. Šo koku saredzēju
kā materiālu skulptūrai. Lai nav jālauza šķēpi, kur liks koka
skulptūras, radās ideja – pirmsskolas izglītības iestāžu spēļu
laukumos,» stāsta direktors. Tā arī tika attīstīta doma par to, ka
mākslinieki strādās bērnudārzu teritorijā, lai mazie jelgavnieki
paši sekotu līdzi, kā koka bluķis pārvēršas mākslas darbā, kādus
instrumentus mākslinieki izmanto, cik daudz darba jāiegulda. Lai
bērnam raisītos izpratne par tēlniecību un mākslu.

Uzrunāto iestāžu vadītāji, kuru
bērnudārzos jau top skulptūras, šo ideju vērtē ļoti atzinīgi. «Mēs
esam priecīgi par to, ka bērni var vērot arī pašu skulptūru
tapšanas procesu. Tas ir ļoti noderīgi, jo var mainīt bērnu
attieksmi pret darbu,» atzīst «Zemenītes» vadītāja Mudīte Gavrilko,
kuras vadītās iestādes rotaļu laukumā varēs vērot naivā vilka un
atjautīgā auna attiecības, jo tēlnieks Zigmunds Bielis tur veido
skulptūru «Auns un vilks». Bērnudārza «Lācītis» teritorijā Vitauta
Tallata-Kelpša rokām top moderna šūpuļzirdziņa versija – uz šī
zirga šūpoties varēs vienlaicīgi četri bērni. «Lāča nebija, tāpēc
izvēlējāmies zirgu,» tā vadītāja Ilze Strautniece, piebilstot, ka
nesen dārziņa teritorijā novākti vairāki rotaļu elementi, kas savu
jau bija nokalpojuši, bet nu laukumu papildinās šūpuļzirgs, kas
noteikti būšot pieprasīts. «Prieks par to, ka ekonomiski tiek
izmantots koks – no ielu rekonstrukcijas ieguvums ir arī mazākajiem
jelgavniekiem,» tā I.Strautniece. 

«Zemenītes» rotaļu laukumā varēs vērot
naivā vilka un atjautīgā auna attiecību kārtošanu – tur tēlnieks
Zigmunds Bielis veidos skulptūru «Auns un vilks». Savukārt Gundara
Kozlovska darinātos piecus kaķus varēs gan samīļot, gan arī uz tiem
atpūsties, jo kaķus paredzēts izmantot kā soliņus bērnudārzā
«Rotaļa».

«Zelta ābolu» veido Donats Mockus no
Lietuvas. Un te nu pirmsskolas iestādes «Kamolītis» bērni varēs
izvēlēties, vai ābols kalpos kā liels cietoksnis vai kā pils ar
gaišu skatu nākotnē – vienā sānā tiks iestrādāts mazs lodziņš. Cits
lietuviešu tēlnieks Vitauts Tallats-Kelpša piedāvā šūpuļzirga
moderno versiju, jo uz tā bērnudārzā «Lācītis» vienlaikus būs
iespējams šūpoties četriem bērniem.

Foto: Ivars Veiliņš