Šonedēļ Jelgavā sācies Starptautiskais Koka skulptūru simpozijs. Neskatoties uz visai mainīgajiem laika apstākļiem – te līst, te lietus mitējas –, Latvijas un Lietuvas mākslinieki piecās pirmsskolas izglītības iestādēs zāģē, cērt, grebj koka skulptūras-rotaļu elementus par tēmu «Baltu tautu pasaku tēli».
Ritma Gaidamoviča
Mākslinieki pilsētā ieradās svētdien, un darbi sākušies vakar ar materiāla atlasi. Būtiski atzīmēt, ka simpozijā otro elpu iegūst koki, kas tika nozāģēti Raiņa, Lielajā ielā un Pasta salā to rekonstrukcijas gaitā. Lai arī laikapstākļi māksliniekus īpaši nelutina, šodien darbs jau turpinās uz vietas bērnudārzu teritorijā, un tur lēnām top gailis, pieci kaķi, šūpuļzirdziņš, zelta ābols, vilks un auns.
Paši mākslinieki atzīst, ka galvenais ir silti saģērbties – visu pārējo var pieciest. Pret lietu viņi bruņojušies, uzslienot telti, pasildīties ieiet bērnudārzā. «Protams, patīkami jau nav, ja laukā slapjš, bet jāstrādā,» saka māksliniece Inese Valtere-Ūlande, kura bērnudārza «Sprīdītis» teritorijā veido «Brīnumputnu» – lielu gaili, kurš būs apmēram 2,8 metrus augsts un divus metrus garš. Tajā būs iestrādāti arī rotaļu elementi. Māksliniece atzīst, ka ideja šādi iepriecināt bērnus ir ļoti jauka. «Var redzēt, ka viņiem patīk. No rīta visi bērni bija «salipuši» pie logiem, arī audzinātājas, vadot nodarbības, ik pa laikam paskatās, kas te notiek,» stāsta māksliniece.
Mākslinieki novērtē to, ka šajā festivālā viņiem bijušas plašas iespējas pašiem izvēlēties materiālu. «Ir festivāli, kuros skulptūras materiāls – koks – jāizlozē: kāds trāpās, ar tādu jāstrādā. Vienalga – līks, taisns, liels vai mazs. Bet te mēs paši savas idejas īstenošanai piemeklējām, kādu mums vajag,» tā I.Valtere-Ūlande, piebilstot, ka koks ir «dzīvs» materiāls, ar kuru jārunājas, lai viss sanāktu. «Kad to notīri, apakšā atklājas daudz jaunu lietu – tas var būt ieplīsis, ar caurumiem, gluds… Tad nu tu aprunājies un saproti, kurā virzienā doties,» tā māksliniece.
Aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics stāsta, ka nu ledus, smilšu un metāla skulptūrām pilsētā pievienosies arī koka mākslas darbi. «Ideja par šādu simpoziju nāca no bērnudārza «Lācītis», kur bija nokaltusi goba. Šo koku saredzēju kā materiālu skulptūrai. Lai nav jālauza šķēpi, kur liks koka skulptūras, radās ideja – pirmsskolas izglītības iestāžu spēļu laukumos,» stāsta direktors. Tā arī tika attīstīta doma par to, ka mākslinieki strādās bērnudārzu teritorijā, lai mazie jelgavnieki paši sekotu līdzi, kā koka bluķis pārvēršas mākslas darbā, kādus instrumentus mākslinieki izmanto, cik daudz darba jāiegulda. Lai bērnam raisītos izpratne par tēlniecību un mākslu.
Uzrunāto iestāžu vadītāji, kuru bērnudārzos jau top skulptūras, šo ideju vērtē ļoti atzinīgi. «Mēs esam priecīgi par to, ka bērni var vērot arī pašu skulptūru tapšanas procesu. Tas ir ļoti noderīgi, jo var mainīt bērnu attieksmi pret darbu,» atzīst «Zemenītes» vadītāja Mudīte Gavrilko, kuras vadītās iestādes rotaļu laukumā varēs vērot naivā vilka un atjautīgā auna attiecības, jo tēlnieks Zigmunds Bielis tur veido skulptūru «Auns un vilks». Bērnudārza «Lācītis» teritorijā Vitauta Tallata-Kelpša rokām top moderna šūpuļzirdziņa versija – uz šī zirga šūpoties varēs vienlaicīgi četri bērni. «Lāča nebija, tāpēc izvēlējāmies zirgu,» tā vadītāja Ilze Strautniece, piebilstot, ka nesen dārziņa teritorijā novākti vairāki rotaļu elementi, kas savu jau bija nokalpojuši, bet nu laukumu papildinās šūpuļzirgs, kas noteikti būšot pieprasīts. «Prieks par to, ka ekonomiski tiek izmantots koks – no ielu rekonstrukcijas ieguvums ir arī mazākajiem jelgavniekiem,» tā I.Strautniece.
«Zemenītes» rotaļu laukumā varēs vērot naivā vilka un atjautīgā auna attiecību kārtošanu – tur tēlnieks Zigmunds Bielis veidos skulptūru «Auns un vilks». Savukārt Gundara Kozlovska darinātos piecus kaķus varēs gan samīļot, gan arī uz tiem atpūsties, jo kaķus paredzēts izmantot kā soliņus bērnudārzā «Rotaļa».
«Zelta ābolu» veido Donats Mockus no Lietuvas. Un te nu pirmsskolas iestādes «Kamolītis» bērni varēs izvēlēties, vai ābols kalpos kā liels cietoksnis vai kā pils ar gaišu skatu nākotnē – vienā sānā tiks iestrādāts mazs lodziņš. Cits lietuviešu tēlnieks Vitauts Tallats-Kelpša piedāvā šūpuļzirga moderno versiju, jo uz tā bērnudārzā «Lācītis» vienlaikus būs iespējams šūpoties četriem bērniem.
Foto: Ivars Veiliņš