«Šis ir ļoti interesants objekts, jo tajā iekļauta gan jaunbūve, gan energoefektivitātes paaugstināšana, gan rekonstrukcija,» par ēku Zemgales prospektā 7 saka SIA «Torensberg» darbu vadītāja palīgs Edgars Ramanis. Uzņēmums objektā sāka strādāt pirms apmēram mēneša, un šobrīd noslēgumam tuvojas demontāžas darbi un būvgružu izvešana.
Šogad divstāvu ēkai Zemgales prospekta un Palīdzības ielas stūrī aprit 130 gadu – tā celta 1888. gadā pēc arhitekta Aleksandra Johana Frīdriha Baumaņa projekta kā patversme tirgotāju atraitnēm par Jelgavas grāmatizdevēja Gustava Ādolfa Reiera testamentā pilsētai novēlētiem līdzekļiem. Šī ēka tiks rekonstruēta, saglabājot visu vērtīgo, piemēram, fasādes elementus, centrālās koka kāpnes, grezno zāli ar griestu dekoriem un vēsturiskajām durvīm.
Pēc Otrā pasaules kara šajā ēkā tika iekārtota skola, un 1973. gadā tai tika uzcelta arhitekta Valtera Hugo Bodnieka projektēta baltu ķieģeļu piebūve. Mainot dažādus nosaukumus, skola šajā ēkā pastāvēja līdz 2014. gada vasarai. Šobrīd tajā sākušies nozīmīgi pārbūves darbi, lai to pielāgotu bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centra vajadzībām.
Tā kā ēkai ir vairāk nekā 100 gadu sena vēsture, projektā nodrošināta arī arheoloģiskā uzraudzība. «Šīs ēkas apkaimē 1831. gadā izveidoti holēras upuru kapi, kuru precīza atrašanās vieta nav zināma, tāpēc svarīgākais uzdevums ir noskaidrot, vai šie kapi atrodas pie kādreizējās skolas ēkas. Zemes virskārta jau noņemta, bet pagaidām apstiprinošas liecības nav atrastas. Arī ēkā nekādas vērtīgas vēstures liecības nav uzietas. Vienīgais interesantais, bet ne pārāk vērtīgais atradums ir «Nivea» krēma pudele, kas varētu būt datēta ar apmēram 1944. gadu,» norāda arheologs vēsturnieks Andris Tomašūns.
Vēsturisko papildinās modernais
E.Ramanis stāsta, ka 80. gadu piebūvei tiks siltināta fasāde un, lai nodrošinātu vides pieejamību, izbūvēts lifts. Savukārt otrā ēkas galā tiks celta divstāvu piebūve ar stiklotu fasādi. Salaiduma sienā ir aizmūrēti logi, atstājot vietu durvīm. Piebūve būs 13×21 metru liela ar kopējo platību 480 kvadrātmetri. «Jaunās piebūves pirmajā stāvā atradīsies siltummezgls, lekciju zāle, informācijas tehnoloģiju klase, teātra telpa un mūsdienu deju zāle, bet otrajā stāvā – radiovadāmu auto modeļu trase,» plānoto ieskicē būvdarbu vadītāja palīgs.
Ēkai izbūvēs arī otru āra liftu – tas atradīsies līdzās ieejai Palīdzības ielā. Savukārt ieejas mezgla jumtam tiks uzbūvēts otrais stāvs, izveidojot vēl vienu telpu nodarbībām. Kopumā telpu plānojumā gandrīz nekādas izmaiņas netiks veiktas, vien ēkas senākajā daļā tiks demontētas starpsienas, vairākas mazākas telpas apvienojot vienā lielā. «Atsevišķās telpās būs specifiski darbi, bet tos nosaka mērķis, kādam tās izmantos. Piemēram, telpā, kurā mēģinājumus aizvadīs popgrupa «Lai skan!», būs skaņas izolācija, savukārt sporta zālē būs klinšu siena sporta tūrisma un alpīnisma pulciņa vajadzībām,» stāsta E.Ramanis.
Greznākā telpa – svinību zāle
Izaicinājums būs 130 gadu senās ēkas rekonstrukcija. «Diemžēl centrālās ieejas koka kāpnes nav iespējams saglabāt, tāpēc tās būvēs no jauna – analogi vēsturiskajām. Pārējās ēkā esošās betona kāpnes tiks atjaunotas, savukārt metāla kaluma margas – pārkrāsotas, bet to koka apmale – restaurēta,» norāda būvdarbu vadītāja palīgs. Senākajā ēkas daļā vērtīgākā telpa ir svinību zāle, kura arī pēc atjaunošanas saglabās savu funkciju. E.Ramanis stāsta, ka tajā tiks restaurēti griestu un sienu dekori, kā arī vēsturiskā durvju aila. «Šīs durvis nav autentiskas – par to liecina tas, ka nesakrīt ailas un durvju pildiņu izvietojums. Ailu atjaunosim, bet durvis izgatavosim jaunas, saglabāsim arī senās eņģes,» tā viņš. Arī zālē esošās podiņu krāsnis tiks atjaunotas, bet tās būs tikai kā dizaina elementi. «Iepriekš šīs krāsnis pildīja ventilācijas lomu, jo bēniņos ir speciāli ventilācijas skursteņi. Darbu laikā ēkā tiks izbūvēta jauna ventilācijas sistēma, bet vecā – demontēta,» turpina E.Ramanis.
Interesanta laika liecība ir arī grīdas vecākajā ēkas korpusā – tās veidotas no ķieģeļu arkām, uz kurām liktas lāgas – pamatīgi baļķi –, savukārt uz tiem klāts grīdas segums. Bet vieta starp lāgām un ķieģeļu arkām bijusi aizbērta ar izdedžiem, kas izmantoti kā siltināšanas materiāls. E.Ramanis lēš, ka kopumā no objekta izvesti apmēram 500 kubikmetri būvgružu.
Objektā strādā ap 30 cilvēku
Šobrīd demontāžas darbi tuvojas beigām, un jau drīz sāksies esošās siltumtrases pārbūve – tagadējā trase atrodas vietā, kur plānots celt stikloto piebūvi. E.Ramanis skaidro, ka objektā tiks nozāģēti 16 koki, kas apdraud ēku, bet to vietā iestādīti deviņi jauni. «No blakus esošiem kokiem uz fasādes veidojas mikroorganismi, tā apaug ar tiem un kļūst zaļa, bet, tā kā fasāde tiks atjaunota, kokus, kuri ir pārāk tuvu sienām, nāksies nozāģēt. No ēkai tuvumā esošajiem kokiem mēdz apsūnot arī jumts,» viņš stāsta.
Rosība notiek arī pagalmā – kādreizējā palīgēka tiek pārbūvēta par automoto amatieru telpu. Ēkai tiks mainīts arī jumta slīpums, lai netiktu applūdināts blakus esošais īpašums. Ārpusē pie ēkas tiks izveidots strītbola laukums. Vēl pagalmā būs stāvvieta 14 automašīnām, trīs velonovietnes, soliņi un puķu dobes. Pagalma pusē esošais drāšu žogs tiks nomainīts, kā arī uzstādīti metāla automātiskie vārti. Savukārt Palīdzības ielas un Zemgales prospekta pusē esošais žogs tiks saglabāts un atjaunots. Pie ēkas centrālās ieejas uz Zemgales prospekta un Palīdzības ielas stūra būs dizaina afišu stabs.
Septembrī vai oktobrī plānots sākt celt piebūvi. Tā tiks būvēta no blokiem, bet fasāde būs stiklota. Ziemā paredzēts ķerties pie iekšdarbiem. «Šobrīd objektā strādā ap 30 cilvēku, un tas ir pietiekami, bet, sākoties iekšdarbiem, darbinieku skaits varētu palielināties līdz 50,» spriež E.Ramanis. Savukārt nākampavasar visai ēkai mainīs logus un durvis.
Līdz ziemai plānots izbūvēt arī jaunu jumtu – tas tiks mainīts visai ēkai. «Vecais jumts bija trīs slāņos: apakšā skārds, virsū uzkausēts ruberoīds, bet uz tā vēl metāla dakstiņu jumts,» stāsta E.Ramanis. Šobrīd vecais jumta segums lielākoties jau noņemts un jumts nosegts ar plēvi. Jaunais jumts būs no tumši brūniem metāla dakstiņiem – pirms tam gan jāveic jumta siju pastiprināšana bēniņos. Būvdarbu vadītāja palīgs skaidro, ka esošās koka sijas vairākās vietās ir sabojājušās un satrunējušas. «Vienā no telpām noņēmām ģipškartona griestus, un atklājās caurums, pa kuru var redzēt debesis,» tā būvnieks. Esošajām sijām tiks nozāģēti gali un pastiprināti ar metāla sijām. Tāpat jādemontē esošie skursteņi, no kuriem lielākā daļa izmantoti ventilācijai. Kad darbi bēniņos būs noslēgušies, tur tiks izsūkti putekļi, lai konstrukcijas varētu apsmidzināt ar ugunsdrošo šķidrumu. Pēc darbu pabeigšanas bēniņos būs neapdzīvotas telpas, jo tās nav paredzēts apsildīt.
Darbi jāpabeidz divu gadu laikā
Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes projektu vadītāja Krista Vula stāsta, ka darbus Zemgales prospektā 7 realizēs trīs kārtās. Pirmajā tiks veikta ēkas telpu un iekšējo un ārējo inženiertīklu pārbūve un teritorijas labiekārtošana, otrajā, realizējot projektu «Jelgavas pilsētas pašvaldības ēkas Zemgales prospektā 7 energoefektivitātes paaugstināšana» SAM 4.2.2. «Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās» ietvaros, – ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, trešajā – interešu izglītības telpu bloka būvniecība. Projekta kopējās izmaksas ir 3 528 826,44 eiro, no kurām pirmās un trešās kārtas realizācijas izmaksas ir Jelgavas pašvaldības finansējums 2 223 157,09 eiro, savukārt otrās kārtas realizācijas izmaksas ir 1 305 669,35 eiro, tostarp 219 462 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 264 463,11 eiro – valsts budžeta dotācija pašvaldībām, 821 744,24 eiro – Jelgavas pašvaldības līdzfinansējums.
Darbi objektā jāpabeidz līdz 2020. gada jūnijam.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
3.8 °C,
6.6 m/s,
83.7 % 
3.8 °C,
6.6 m/s,
83.7 %