23.6 °C, 2.2 m/s, 86.8 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaTop praktiski ieteikumi māju siltināšanā
Top praktiski ieteikumi māju siltināšanā
03/10/2008

Neraugoties uz augošajām gāzes izmaksām, mūsu pilsētas daudzstāvu namu dzīvokļu īpašnieki šogad diemžēl nav nākuši klajā ar rosinājumu veikt savā namā siltuma taupības pasākumus, tāpēc augstās gāzes un kurināmā izmaksas noteikti atstās zināmu iespaidu uz jelgavnieku ģimenes budžetu.

Anna Afanasjeva
Neraugoties uz augošajām
gāzes izmaksām, mūsu pilsētas daudzstāvu namu dzīvokļu īpašnieki
šogad diemžēl nav nākuši klajā ar rosinājumu veikt savā namā
siltuma taupības pasākumus, tāpēc augstās gāzes un kurināmā
izmaksas noteikti atstās zināmu iespaidu uz jelgavnieku ģimenes
budžetu.
No oktobra vidus SIA «Fortum Jelgava» saražotās
siltumenerģijas cena palielināsies līdz 54,33 latiem par
megavatstundu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu apkure
sadārdzināsies par 32 procentiem. Eksperti, kas seko resursu cenām,
pieļauj, ka tuvākajos mēnešos gāzes cena varētu kristies, tomēr no
konkrētākām prognozēm atturas. Tas, protams, ir vājš mierinājums
iedzīvotājiem, taču, ja paredzētais piepildīsies, siltuma izmaksas
arī mūsu pilsētā varētu kļūt zemākas, bet uz to paļauties nevar.
 
Tāpēc ir skaidrs, ka apkures izmaksu pieaugumu tā vai citādi
jutīs ikviens. Pēc siltumapgādes uzņēmuma datiem, daudzdzīvokļu
mājās, kas nav siltinātas, viena kvadrātmetra apkures izmaksas
šosezon varētu sasniegt un pat pārsniegt divus latus. Šā gada
janvārī, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra bija mīnus deviņi
grādi, namos ar sliktu siltumizolāciju viena kvadrātmetra apsildes
izmaksas bija ap 1,40 latiem par kvadrātmetru. Mājās, kuru
siltumnoturība vērtējama kā vidēja, janvārī par apkuri maksāja ap
90 santīmu. Šajā sezonā izdevumi par kvadrātmetru varētu pieaugt
līdz 1,30 latiem. Savukārt renovētajā 4. līnijas 1. mājā viena
kvadrātmetra apsilde vidēji izmaksāja 58 santīmus. Sadārdzinājuma
dēļ šosezon apkures izdevumi šeit varētu pieaugt līdz 90
santīmiem. 
Šie skaitļi skaidri pierāda – atšķirība tarifos siltinātai un
nesiltinātai mājai pārsniedz divas reizes un lieku reizi apliecina,
ka siltināšana dod būtisku ieguldījumu, kas ilgtermiņā atslogo
iedzīvotāju maksājumus. Līdz šim energoefektivitātes risinājumi
Jelgavā nākuši grūti. Kompleksi nosiltināts tikai viens nams. Arī
Hipotēku bankā, kas pirmā no finanšu iestādēm daudzdzīvokļu mājām
pirms gandrīz desmit gadiem sāka piedāvāt aizņēmumus ēku
sakārtošanai un uzlabošanai, atzīst, ka Jelgavas filiālē klienti
šajā ziņā ir kūtri. Akadēmijas ielas 22. māja aizņēmusies naudu
jumta nomaiņai, savukārt grupa iedzīvotāju no Mātera ielas 42. nama
vienojusies par kredītu jumta un apkures cauruļu nomaiņai. Un tas
arī viss. Divās mājās no piepilsētas – Mežciema – bankas līdzekļi
izmantoti apkures katlu iegādei.
Tiek lēsts, ka tieši apkures dārdzība būs tā, kas dzīvokļu
īpašniekus piespiedīs rīkoties. Projektu vadītāja Benita Frēliha un
fiziķis Vilis Krūmiņš no Latvijas Universitātes Vācijas Vides
ministrijas atbalstītā projekta gaitā mūsu pilsētai izstrādā
ilgtermiņa koncepciju siltumenerģijas taupīšanai Jelgavas dzīvojamā
fondā. B.Frēliha atklāj, ka tas lielākoties iekļaus speciālistu
ieteikumus un līdz šim namu siltināšanā pieļauto kļūdu analīzi. Abi
speciālisti vairakkārt pabijuši Jelgavā un iepazinuši konkrētu māju
stāvokli. Lielāku uzmanību viņi pievērsuši siltuma noturības ziņā
problemātiskajām ēkām – 103., 104. un 518. sērijas mājām. Lai
izvērtētu, par cik procentiem iedzīvotājiem izdotos ietaupīt
līdzekļus, paredzēts iepazīties arī ar siltuma patēriņu 12 stāvu
namos. Tāpat analītiķi izmantojuši ne vien pašu iegūtos datus, bet
arī apsaimniekotāju (SIA «Nebruk Jelgava», «Jelgavas Nekustamā
īpašuma pārvalde» un «Rimidal V») rīcībā esošos materiālus par līdz
šim veiktajiem energoauditiem un termogrāfijām. Tāpat speciālisti
izmanto vācu sadarbības partneru pieredzi no organizācijas «IVO –
Enerģijas iniciatīva Eiropai». 
Aicināta īsumā iepazīstināt ar ieteikumiem, B.Frēliha stāsta,
ka, nomainot vecos logus, jāizvēlas pakešlogi, kas izgatavoti pēc
skandināvu principiem, jo Latvija pieder pie ziemeļvalstu platuma
grādiem. Vienlaikus ar logu nomaiņu jānodrošina laba ventilācija,
lai ēkā neuzkrātos mitrums. Veicot siltināšanu, nedrīkst aizmirst
mājas pagraba sienu jeb cokola daļu. Termogrāfiju rezultāti
liecina, ka šī daļa pieder pie energoefektivitātes vājajām vietām.
Savukārt, siltinot bēniņus, izolācijas materiālu nevajadzētu lieki
taupīt un vismaz nedaudz uzlaist uz augšu gar bēniņu
sienu. 
Speciālisti arī uzsver, ka ēku siltināšana būtu jāveic šiem
darbiem piemērotā gadalaikā. Tālab pašlaik ir īsti piemērots
brīdis, lai līdz pavasarim cilvēki tam varētu sagatavoties.
Atbalstu konsultāciju un ieteikumu veidā par līdzekļu taupības
pasākumiem, ieguvumiem no māju siltināšanas, finansējuma un
atbalsta piesaistīšanas iespējām un citiem energoefektivitātes
jautājumiem pilsētniekiem sola nodrošināt Zemgales reģionālā
enerģijas aģentūra. Pašlaik, kad Eiropas Komisija atbalstījusi tās
izveidi, nodrošinot nākamajiem trim gadiem 51 procentu no
nepieciešamajiem līdzekļiem, tiek komplektēts aģentūras
štats.