Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

 

«Veidojot Svētās Trīsvienības baznīcas torņa interjeru, ņēmu
vērā vēsturisko patiesību – tas ir baznīcas tornis, vienkāršs un
askētisks pretstatā baznīcas jomam, kas bija grezns, veidots
manierisma stilā,» teic SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa»
interjera arhitekts Guntars Jansons, piebilstot, ka interjera
koncepcija veidota, respektējot torņa autentiskās būvformas, kas
saglabājušās, un to vēsturisko veidolu.

Interjera arhitekts stāsta, ka torņa interjera koncepcijas
pamatideja ir saglabāt visu vēsturisko, ko vien iespējams, bet
vienlaikus to plānots papildināt ar moderniem elementiem –
augstajām tehnoloģijām. «Tas modernais, kas ienāk interjerā, nav
nekas uzkrītošs – mēs neliekam zelta elementus vai parketa grīdas,
bet gan ļoti modernas tehnoloģijas, ar kurām plānots aprīkot visu
ēku,» tā G.Jansons. Viņš skaidro, ka projekts paredz tehnoloģijas –
ventilācijas sistēmu, dzesēšanas iekārtas, atsūcējus, apkures
sistēmu, skaņu sistēmu un apziņošanas iekārtas, apgaismojumu,
videoprojektorus un citas – ieslēpt samērā jaunajā, pērnā gadsimta
90. gados izbūvētajā betona vidussienā.

Savukārt vecās ārsienas, kas ir vienīgais vēsturiskais, kas no
torņa saglabājies, plānots eksponēt, turklāt tiks restaurēts gan
vēsturiskais apmetums, gan Kurzemes hercogistes laika ķieģeļi.
Interjera arhitekts piebilst, ka arī citus elementus plānots
izveidot tādus, kādi tie bijuši kādreiz. «Torņa ieejas durvis
atjaunosim pēc vēsturiskajām fotogrāfijām. Tās būs ozolkoka divviru
durvis un izskatīsies tāpat, kā 19. gadsimta 80. gados veidotās,»
atklāj G.Jansons. Arī grīdas paredzēts atjaunot tādas, kādas tās
bijušas vēsturiski – 1. stāvā tā bijusi māla ķieģeļu, bet pārējos –
no robustiem ozola dēļiem, kas iztur lielu slodzi.

«Griesti tiks veidoti divos slāņos. Iekārtā, pazeminātā daļa
būs atdalīta no ārsienām, turklāt ar fona gaismas palīdzību plānots
akcentēt torņa logu ailas, kuras daudzviet šķiet dīvainos
augstumos. Tas tāpēc, ka 1990. gados, izbūvējot starpstāvus, tika
ignorētas oriģinālās telpu augstumu atzīmes,» stāsta SIA
«Arhitektoniskās izpētes grupa» pārstāvis.

Vēl, iekārtojot torni, plānots padarīt to pieejamu cilvēkiem
gan ar kustību, gan ar redzes traucējumiem – uz margām kāpņu telpā
būs braila rakstā iegravēts stāva numurs, bet kāpņu laidu galos
iestrādātas brīdinājuma zīmes, tāpat tornī būs lifts.

G.Jansons piebilst, ka interjeram ir jābūt atbilstošam tam,
kādas funkcijas paredzētas katrai telpai, šajā gadījumā – katram
torņa stāvam. 1. stāvā atradīsies informācijas centrs, un tieši šo
telpu izplānot bijis visgrūtāk – te 48 kvadrātmetros jāietilpina
ļoti daudz funkciju: jau pieminētais informācijas centrs, suvenīru
un biļešu tirdzniecības vieta, publiskā interneta punkts. Turklāt
šī telpa būs arī visvairāk noslogota. Te plānots izveidot leti
darba vietām, bet, lai vizuāli samazinātu telpas augstumu, letes
zonā paredzēts no griestiem izgaismots kinētisks dizaina
objekts.

2. stāvā atradīsies torņa administrācija, tāpēc telpa
projektēta ar biroja funkciju un transformējamām plānojuma
variācijām. 3. – 5. stāvā atradīsies Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzeja papildu telpas, tāpēc tās veidotas tā,
lai tajās var izlikt dažādas tematiskas ekspozīcijas. «Cik zinu,
trešajā stāvā plānota ekspozīcija «Prezidenti», jo tā ir sanācis,
ka vairāki Latvijas prezidenti nāk tieši no Zemgales. Savukārt
piektajā stāvā būs Zemgales novada tautas tērpi, tāpēc plānojam te
izvietot arī kādu etnogrāfisku mēbeli,» informē G.Jansons. 6. stāvā
atradīsies virtuve, kas nebūs publiski pieejama, bet kafejnīca būs
8. stāvā. «Lai kafejnīcas apmeklētājiem būtu iespēja baudīt skatu
uz pilsētu, gar ārsienām tiks izveidota dēļu platforma ar
galdiņiem. Tā kā šajā stāvā pēc pārbūves 19. gadsimtā logu ailās
atradās un arī tagad atrodas torņa pulkstenis, pie griestiem telpas
centrā paredzēts izveidot kinētisku metāla dizaina objektu kā torņa
pulksteņa mehānisma simbolu,» ieceri atklāj interjera arhitekts. 7.
stāvā būs konferenču zāle, kas aprīkota ar transformējamiem
galdiem, nolaižamu ekrānu, videoprojekcijas iespējām, bet 9. stāvā
uz neitrāla kaļķu apmetuma fona paredzēts veidot maināmas izstāžu
ekspozīcijas, bet vēl šeit atradīsies uzeja uz nākamā līmeņa skatu
platformu torņa stikla piramīdā. Plānots, ka šeit apmeklētājiem būs
iespēja arī ar iebūvēto videokameru palīdzību aplūkot skatus uz
pilsētu no torņa augšas.

Lai gan «Arhitektoniskās izpētes grupa» strādājusi pie
daudziem vēsturiskiem objektiem, Trīsvienības baznīcas torņa
dizaina izstrāde nav bijusi viegla. «Pirmkārt, grūti, ka tik mazā
telpā jāizvieto plašas funkcijas. Otrkārt, visus stāvus caurvij
divi balsta stabi, ar kuriem jārēķinās un kuri ierobežo izpausmi,»
rezumē G.Jansons.

Jāpiebilst, ka 8. februārī noslēgsies akmens strūklakas metu
konkurss. Iepirkumu komisijas sekretāre Baiba Golubeva norāda, ka
interesentu ir diezgan daudz – 17 fiziskas un juridiskas personas
–, bet pagaidām vēl nav saņemts neviens pieteikums. Laikraksts
«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka eksponēt plānots arī seno
baznīcas mūru pamatus, bet bijušā baznīcas joma centrā paredzēta
vieta strūklakai.

Atgādinām, ka pašvaldība līdzekļus torņa restaurācijai ieguva
ERAF projektu konkursā, kas vērsts uz nacionālās un reģionālās
nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanu. Projektu paredzēts
īstenot līdz 2010. gada beigām, un tā kopējās izmaksas ir 1,8
miljoni latu.