3.6 °C, 4.2 m/s, 97.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTrīs inspektores uzrauga vairāk nekā 600 objektu
Trīs inspektores uzrauga vairāk nekā 600 objektu
03/07/2008

Veselības inspekcijai ir nozīmīga loma higiēnas prasību iemiesošanā ikdienā. Lielāks progress vērojams jomās, kam pievērsta pastiprināta uzmanība, piemēram, kā savulaik sanitārajām grāmatiņām vai apkaklītēm frizētavās. Uzraugi gan rēķinās, ka jāpaiet zināmam laikam, kamēr uzņēmēji un citas ie­stādes pielāgojas spēkā esošo likumu izmaiņām. Pārbaudēs viņi ne vien akli vadās no likuma burta, bet arī no faktiskās situācijas. Problēmu reizēs ņem vērā nodarījuma smaguma pakāpi, nevis orientējas tikai uz sodiem.

Anna Afanasjeva

Veselības inspekcijai ir nozīmīga loma higiēnas prasību
iemiesošanā ikdienā. Lielāks progress vērojams jomās, kam pievērsta
pastiprināta uzmanība, piemēram, kā savulaik sanitārajām grāmatiņām
vai apkaklītēm frizētavās. Uzraugi gan rēķinās, ka jāpaiet zināmam
laikam, kamēr uzņēmēji un citas ie­stādes pielāgojas spēkā esošo
likumu izmaiņām. Pārbaudēs viņi ne vien akli vadās no likuma burta,
bet arī no faktiskās situācijas. Problēmu reizēs ņem vērā
nodarījuma smaguma pakāpi, nevis orientējas tikai uz
sodiem.

Veselības inspekcija valstī izveidoja pagājušā gada oktobrī,
apvienojot Sanitāro inspekciju, Farmācijas inspekciju un Medicīnas
aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekciju.
Ie­stādes struktūra liecina, ka Jelgavas kontroles un uzraudzības
daļa, kas ietilpst Zemgales kontroles nodaļā, ir iekļauta
inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles departamentā. Līdz ar
to trīs Jelgavas daļas darbinieces pilnīgi visas inspekcijas
funkcijas neveic. «Tā kā Veselības aprūpes kontroles daļā vēl nav
neviena darbinieka, darbiniekiem ar augstāko medicīnisko izglītību
pagaidām jāveic arī ārstniecības ie­stāžu plānveida kontroles,»
skaidro inspekcijas Jelgavas kontroles un uzraudzības daļas
vadītāja Airisa Lapiņa. Pēc reorganizācijas daļas uzraudzībā vairs
nav kosmētikas līdzekļu un ķīmisko produktu ražotāji un
vairumtirgotāji – izveidota atsevišķa šo produktu kontroles nodaļa.
Vajadzības gadījumā vietējie speciālisti pārbauda minēto produktu
mazumtirgotājus. 

Pirtis, baseini,
viesnīcas, saloni…
Neraugoties uz to, ka vietējie speciālisti nenodarbojas ar visiem
jautājumiem, vienalga darbības spektrs ir visai plašs – viņu
kompetencē ir tīrības un sanitāro normu uzraudzība frizētavās,
kosmētiskajos kabinetos, skaistumkopšanas salonos, pirtīs, dienesta
viesnīcās, baseinos un virknē citu objektu, tostarp bērnu un
pieaugušo sociālās aprūpes iestādēs, bērnudārzos,
vispārizglītojošās un profesionālās izglītības iestādēs. Pērngada
dati liecina, ka uzraudzībā esošo objektu skaits pārsniedz 600.
Līdz šim gada laikā higiēnas prasības tajos izdevies pārbaudīt, jo
ne uz visiem tās vienlīdz apjomīgi attiecināmas.
Objekti sadalīti, lai orientētos plašajā klāstā. Šogad plānota 441
pārbaude, pērn notika 493 plānveida kontroles un 114 atkārtotas
pārbaudes. Tajās speciālisti pārliecinās par konstatēto pārkāpumu
novēršanu. Atsevišķi notiek sūdzību pārbaude. Tāpat pastāv
neplānotas kontroles, saņemot informāciju no kādas citas
uzraudzības iestādes, preses vai citiem avotiem. «Salīdzinot ar
iepriekšējiem gadiem, sūdzības iet mazumā, bet ģeogrāfiskā ziņā
jelgavnieki ir vieni no aktīvākajiem neapmierinātības izteicējiem.
Pērn pārbaudījām 15 sūdzības,» uz iepriekšējā gada bilanci atskatās
iestādes vadītāja.
Jautāta par tendencēm, viņa atzīst, ka konstatēto pārkāpumu skaits
samazinās. Daudzie ar skaistumkopšanu saistīto pakalpojumu
sniedzēji sapratuši, ka radniecīgu objektu ir pietiekami daudz, un
visi ir ieinteresēti ne vien piesaistīt, bet arī noturēt savus
klientus, lai viņi neaizietu pie konkurentiem. Tāpēc higiēnas
prasības jāievēro. Arī sabiedrība kļuvusi zinošāka un prasīgāka,
kas nekautrējas izteikt pretenzijas. Trūkumu skaitu ietekmē arī
tas, ka saloni un frizētavas ietilpst to kategorijā, ko inspekcija
pārbauda pat vairākas reizes gadā.
A.Lapiņa atklāj, ka gan pakalpojumu, gan citās jomās prasību
ievērošanā progress vērojams tur, kur inspekcija pievērš
pastiprinātu uzmanību. Savulaik nopietnu darbu un sankcijas prasīja
sanitāro grāmatiņu ieviešana, kas tagad ir pašsaprotama. Tāpat
frizētavās pēdējos gados apritē kā obligātas parādījušās apkaklītes
klientiem. Arī tas lielā mērā ir uzraugu nopelns, jo tām pievērsta
īpaša uzmanība.

Vasarā – dzeramais
ūdens un nometnes
Vasarā aktuālas ir centralizētās ūdens apgādes sistēmas un bērnu
nometnes. Dzeramā ūdens nekaitīguma nodrošināšanas prasību izpildē
publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos pārbauda visu, sākot ar
ūdens ņemšanas vietu un beidzot ar patērētāju, kā arī dokumentāciju
par uzņēmumu veiktajām analīzēm u.c., kā arī aizsargjoslas – vai
tās ir ierobežotas un uzturētas, vai tajās aizliegts uzturēties
nepiederošām personām. Izplatītākais trūkums ir ūdens neatbilstība
kvalitātes prasībām – paaugstinātais dzelzs saturs un līdz ar to
arī duļķainība.
Kopumā uzraudzībā ir 63 ūdens apgādes sistēmas. Plānveida kontrolēs
šovasar konstatēts, ka pērn ne visur dzeramā ūdens sistēmās
dezinfekcija veikta divas reizes. Šie pārkāpumi raksturīgi rajonā,
Jelgavā pirms kāda laika termiņš nebija ievērots, bet pēc sodīšanas
nekas tāds vairs nav atkārtojies.
Savukārt bērnu un pusaudžu darba un atpūtas nometnes pēdējās
vasarās bijušas bez pārkāpumiem. Tā kā prasības tām stājušās spēkā
pirms laba laika, organizatori tās perfekti apguvuši un nepilnības
nepieļauj – darbinieki ir izgājuši veselības pārbaudes, arī
nometnes dalībniekiem ir ārstu izziņas par veselības stāvokli.
«Ik reizi, kad spēkā stājas jauni noteikumi, paiet laiks, kamēr tos
apgūst un pielāgojas. Jo noteikumi ilgāk ir spēkā un nav mainīti,
jo pārkāpumu īpatsvars samazinās,» ievērojuši speciālisti.

Biežāk konstatētie
pārkāpumi
Sociālās aprūpes iestādēs ne vienreiz vien konstatēts, ka trūkst
margu pie sienām, lai cilvēki varētu pieturēties. Otra raksturīgākā
iezīme ir tā, ka aprūpes iestādes ir pārpildītas – tajās uzturas
vairāk cilvēku nekā ļauj ēkas platība.
Savukārt pirmsskolas izglītības un vispārizglītojošajās mācību
iestādēs, internātskolās, interešu izglītības un profesionālās
izglītības iestādēs mēdz gadīties, ka nav uz vietas visu
medicīnisko grāmatiņu – tā kā šeit ir lieli darbinieku kolektīvi,
tās dažkārt izsniegtas veselības pārbaudes iziešanai. «Noteikumi
prasa, lai tās atrastos kontrolētājiem pieejamā vietā, tāpēc
iestādei tiek fiksēts pārkāpums, bet darbiniekam tā noteiktā laikā
jāuzrāda. Ar citām sankcijām pret objektu nevēršamies. Vēl –
cilvēkiem, kas strādā vairākās vietās, katrā vajadzīgs savs
sanitārās grāmatiņas eksemplārs,» stāsta A.Lapiņa, uzsverot, ka
bērnudārzu darbinieki Jelgavā ir ļoti apzinīgi – viņiem prasības
jau gadu gadiem «iegājušas asinīs». Tāpat šeit saglabājušās
medmāsas, kas vadītājām palīdz higiēnas prasību nodrošināšanā. Arī
pilsētas skolās ir medmāsas. Rajonā, kur viņu nav, problēmas
parādās.

Pilsētas peldbaseinos
būtisku trūkumu nav
Inspekcijas pārraudzībā ir arī pirtis pie viesu namiem un publiskās
pirtis. Tajās tvaika un karstuma dēļ krāsojums jāatjauno samērā
bieži, kas ne vienmēr notiek. Reizēm kāds interesējas par pirti,
kas pie publiskās kategorijas nepieder. Pie personīgajām mājām
izvietotās pirtis inspektori īsti pārbaudīt nevar, jo saimnieks
parasti uzsver, ka tā ir viņa personīgā pirts, uz kuru brauc
atpūsties draugi, lai gan faktiski to regulāri izmanto papildus
ienākumu gūšanai. «Šādā situācijā neko nevaram darīt. Vienīgi
izteikt priekšlikumus savai vadībai, kas arī tiek darīts, par
likumdošanas normu izmaiņām. Tā ir gara ķēde, bet bijuši gadījumi,
ka ierosinājums ņemts vērā. Izdarot grozījumus, iestāde tos novērtē
no praktiskā viedokļa,» ikdienu atklāj kontrolētāji.
Pēdējos gados pārkāpumi nav konstatēti kosmētiķiem. No
skaistumkopšanas speciālistiem gan dzirdēts, ka dezinfekcijas jomā
daudzi, sevišķi frizieri, grēkojot. Taču šī ir lieta, ko pārbaudes
reizē nevar tik labi izkontrolēt. Kamēr speciālisti stundu pusotru
uzturas salonā, viss ir kārtībā. Pārējā laikā piederumu
dezinfekcija ir uz frizieru un manikīra meistaru sirdsapziņas.
Jāņem gan vērā, ka dezinfekcijas līdzekļi ir mainījušies, tāpēc
daudz mazāk redz obligātos traukus ar šķidrumu, kur mērcēt
instrumentus. Tagad ir ātras iedarbības dezinfekcijas līdzekļi, ko
uzpūš virsū, un pēc pusminūtes minūtes instrumenti ir notīrīti.
Savukārt sevi cienošos salonos, kas domā par savu reputāciju, ir
sterilizatori. «Kopumā situācija uzlabojas. Lai gan varbūt ir arī
meistari, kas ne visu strikti ievēro, bet pārbaudes brīdī viņi nav
pieķerti, tāpēc nav iemesla cilvēkam neticēt,» vērtē A.Lapiņa.

Pārbaudāmie uztver
kā birokrātus
Skaistumkopšanas salonu pārstāvji dažkārt inspekcijas prasības
raksturo kā birokrātiskas vai neizprotamas. Piemēram, kādā
frizētavā kā pārkāpums fiksēts no grīdas atlobījies linolejs. «Nav
saprotams, kā tas traucē klientu apkalpošanu un apdraud higiēnu?»
vaicā pakalpojuma sniedzēja. Viņa neizprotot arī, kāpēc uz manikīra
meistara rīcībā esošās nagu lakas pudelītēm jābūt norādītam
izplatītāja tālrunim. Tāpat salonā smīkņājuši par to, ka jābūt
vismaz divām marķētām slotām – vienai matu slaucīšanai, bet otrai –
grīdas uzkopšanai. Frizieres humora pēc iegādājušās arī trešo
slotu, ko marķējušas kā likuma autoru fantāzijas lidojumiem
domātu.
Meistare Evija savukārt higiēnas prasības vērtē kā pieņemamas, bet
kontroli – kā vajadzīgu. Arī pati, izmantojot pakalpojumus citviet,
tīrībai un tam, vai instrumentus dezinficē pēc katra klienta,
pievēršot uzmanību. Turklāt labi, ja šo procesu redzot pats
klients. Dažas prasības gan izraisot neizpratni un esot formālas.
«Nezinu, kā jāstrādā, lai trauku ar dezinfekcijas šķīdumu pasargātu
no kaut viena mata iekrišanas. Faktiski šis mats neietekmē
dezinfekcijas procesu un tā klātbūtne ir vairāk piekasīšanās. Tāpat
kā kokapstrādes cehs ir piepildīts ar putekļiem, arī frizētava nav
iedomājama bez neviena mata, jo tie rodas darba procesā. Ar fēnu
žāvējot, ne viens vien lidinās pa gaisu…» novērojusi friziere ar
stāžu.

Dienesta viesnīcās
nespēj visu ievērot
Tā kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārraudzībā ir
veselas desmit dienesta viesnīcas, augstskola pilnā apmērā nespēj
nodrošināt atbilstību visām higiēnas noteikumos iekļautajām
prasībām, sevišķi daļā, kas saistīta ar dušu un virtuvēm. Proti, uz
15 iemītniekiem jābūt vienai dušas vietai. Parasti to trūkst. Tāpat
vērojama izlietņu skaita neatbilstība iemītnieku skaitam – uz
desmit iemītniekiem virtuvē jābūt vienai izlietnei. «Ja stāvā mīt
70 studentu, virtuvē jābūt septiņām izlietnēm. Ikdienā to varētu
uzskatīt par pārāk bargu prasību, tomēr noteikumi paliek
noteikumi,» inspektoru stāvokli raksturo A.Lapiņa.
Protams, LLU pakāpeniski viesnīcas remontē. Salīdzinot ar
kādreizējo, situācija koplietošanas telpās jūtami uzlabojas. Katru
gadu kaut kas tiek paveikts, bet darāmā joprojām ir daudz.
Objektos, kur konstatēts pārkāpums, inspektori pēc zināma laika
atgriežas atkārtoti, lai pārliecinātos, kā nepilnības novērstas.
«Ja tas nav izdarīts, vērtējam, cik kavēšanās iemesli ir
attaisnojami. Lai gan kontroles institūcijas parasti respektē,
tomēr citreiz termiņu pagarinām. Gadās arī, ka trūkumi paliek
nenovērsti un piemērojam sodu. Pēdējā laikā ar sodīšanu
neaizraujamies. Ne tādēļ, ka būtu pielaidīgi, bet iemesls nav tik
nozīmīgs, lai sodītu,» klāsta A.Lapiņa.
No pakalpojumu sniedzējiem dzirdēts, ka viņi prasību nodrošināt
apmeklētājiem domātas tualetes ievēro «gariem zobiem», jo tajās
gadās atrast izlietotas šļirces, dažkārt telpas ir piemēslotas vai
šis tas aizceļojis nezināmā virzienā. Inspekcijai par to neviens
pretenzijas neesot izteicis.

Visvairāk sūdzas
par dzeramo ūdeni
Visvairāk sūdzību – piecas – bijis par dzeramā ūdens neatbilstību
nekaitīguma prasībām. Pamatotas izrādījušās pretenzijas par dzeramā
ūdens kvalitāti Ozolniekos un Jelgavā. «Noņemam ūdens paraugus, ko
Pārtikas un veterinārā dienesta Zemgales reģionālā laboratorija
pārbauda. Bijuši gadījumi, kad liekas – neapmierinātība ir
pamatota, bet atbildē norādīts, ka dzeramais ūdens ir atbilstošs
prasībām. Tas vairāk saistīts ar organoleptiskajām ūdens īpašībām –
smaržu un garšu. Mikrobioloģiskais piesārņojums nav apstiprinājies.
Dzeramā ūdens kvalitāte uz zināmu laiku uzlabojas pēc ūdensvada
skalošanas.
Jelgavā un visā Latvijā ūdens neatbilstību rada paaugstinātais
dzelzs saturs. Arī privātmājās dzeramajam ūdenim raksturīgs liels
dzelzs saturs, tāpēc iedzīvotājiem jādomā par ūdens attīrīšanu un
iekšējo sistēmu uzturēšanu.
Jelgavā, kamēr nav jaunās atdzelžošanas stacijas, dzeramajam ūdenim
ir īpašās normas. Arī rajonā ne vienā vien vietā šīs normas
piešķirtas. «Uzņēmumus rosinām ātrāk rīkoties, bet iedzīvotājus,
kas sūdzējušies, informējam par analīžu rezultātiem, norādām uz
normatīvajiem aktiem un informējam par īpašo normu. Jelgava ir
iesaistījusies projektā, bet uzlabojumi nenotiek tik ātri, cik
vēlētos,» stāsta uzraugi.
Par dzīvojamo namu, pagalmu un pagrabu uzturēšanu un kanalizācijas
sistēmām bijušas četras pretenzijas. Tās nonākušas pie
apsaimniekotāja, lai veiktu darbības koplietošanas telpu un
teritoriju uzturēšanā. Lielākoties tās ir par daudzdzīvokļu māju
pagrabiem, kad bojātas kanalizācijas dēļ pagrabā nonāk fekālijas un
veidojas smirdoņa, bet apsaimniekotājs to nesteidzas novērst.
Teritorijas sakopšanas problēmu gadījumos talkā jāņem pilsētas
saistošie noteikumi.
Saņemtas arī sūdzības par grauzējiem un insektiem, ķīmisko vielu
neatbilstību drošuma prasībām. Kopumā no 15 pamatotas izrādījušās
septiņas sūdzības, nepamatotas – trīs, bet pārējās nav atbildušas
darba profilam.
Sūdzību gadījumā inspekcija pārbauda trokšņu līmeni. Pirms kāda
laika diezgan regulāri aicināta laboratorija no Rīgas mērījumu
veikšanai, lai konstatētu, vai apakšstāva veikala aukstumiekārtu
vai ventilācijas trokšņi nepārsniedz līmeni un vainīgajam jāveic
skaņas izolācija. Kopumā pretenziju raksturs ir dažāds. Viens
ievēro, ka sporta klubs karstā laikā nenodrošina vajadzīgo
temperatūras režīmu. Citu neapmierina žurkas, kas no kaimiņmājas
pārvietojas uz citu teritoriju.
Savukārt sūdzību par ķīmisko vielu marķējumu kādā būvmateriālu
veikalā, šķiet, rakstījis zinātājs, jo parasts pircējs tik precīzu
informāciju nevar zināt. Bet citādi gan uzraugi neesot ievērojuši,
ka pretenziju autori būtu konkurenti.
Savulaik sabiedrība samērā bieži par marķējumu «šūmējās». Tagad šo
pārkāpumu skaits ievērojami samazinājies. «Marķējuma sakarā
likumdošanā nav atrunāts burtu lielums, kādā jābūt informācijai.
Tas mazinātu domstarpības, bet tagad burti ir tik sīki, ka nevar
izlasīt, un patērētājiem tas nav pieņemams,» spriež speciālisti,
piebilstot, ka mazumtirdzniecībā nenonāk preces, kas kaut kādā
veidā būtu bīstamas cilvēkiem, jo inspekcijai ir kontakti ar ES
ātrās reaģēšanas sistēmu un aizdomu gadījumā uzreiz tiek saņemta
informācija. Pēdējā bijusi par tetovēšanas krāsām – arī Jelgavā ir
individuālie darba veicēji, kas piedāvā šos pakalpojumus.
Savukārt jautājums par veļas pulveri, kas pie mums un vecajās
Eiropas valstīs atšķiras, paliek karājamies gaisā. Arī jautājums,
kāpēc inspekcija līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienests un citas
valsts iestādes parasti neatklāj uzņēmumus, kur konstatēti higiēnas
pārkāpumi, ko klientiem būtu lietderīgi zināt, acīmredzot saistīts
ar valsts ieturēto taktiku. Proti, tā tiktu pārkāpta personas
neaizskaramība, kas varētu ietekmēt vainīgā uzņēmējdarbību…