27.2 °C, 3.4 m/s, 63.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTrīspadsmit Jelgavas uzņēmumi iekļuvuši starp 500 lielākajiem Latvijā
Trīspadsmit Jelgavas uzņēmumi iekļuvuši starp 500 lielākajiem Latvijā
26/01/2013

Laikraksts «Dienas Bizness», izmantojot informāciju par 2011. gadu, apkopojis ikgadējo lielāko uzņēmumu topu – tajā starp 500 lielākajiem Latvijā iekļuvuši arī trīspadsmit Jelgavas uzņēmumi. Augstākajās pozīcijās nostiprinājušies ar lauksaimniecību saistīti uzņēmumi – graudu vairumtirgotāji. Visticamāk, atrašanos topā ietekmē šo produktu cenas pasaules tirgū, un arī eksperti uzsver: tas, ka lielāko apgrozījumu sasniedz tieši vairumtirgotāji, ir tikai likumsakarīgi. Divi no trīspadsmit uzņēmumiem topā ir jaunpienācēji – «Ceļu būvniecības kompānija «Igate»» un «Evopipes». Jāpiebilst, ka Jelgavā ir arī vairāki uzņēmumi, kuri lielajā topā nav iekļauti, bet ir vieni no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē valstī.Savu atrašanos topā komentē paši uzņēmēji, kā arī izvērtē aizvadītos gadus un ieskicē tuvāko nākotni.

Laikraksts «Dienas Bizness», izmantojot informāciju par
2011. gadu, apkopojis ikgadējo lielāko uzņēmumu topu – tajā starp
500 lielākajiem Latvijā iekļuvuši arī trīspadsmit Jelgavas
uzņēmumi. Augstākajās pozīcijās nostiprinājušies ar lauksaimniecību
saistīti uzņēmumi – graudu vairumtirgotāji. Visticamāk, atrašanos
topā ietekmē šo produktu cenas pasaules tirgū, un arī eksperti
uzsver: tas, ka lielāko apgrozījumu sasniedz tieši vairumtirgotāji,
ir tikai likumsakarīgi. Divi no trīspadsmit uzņēmumiem topā ir
jaunpienācēji – «Ceļu būvniecības kompānija «Igate»» un «Evopipes».
Jāpiebilst, ka Jelgavā ir arī vairāki uzņēmumi, kuri lielajā topā
nav iekļauti, bet ir vieni no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē
valstī.
Savu atrašanos topā komentē paši uzņēmēji, kā arī izvērtē
aizvadītos gadus un ieskicē tuvāko nākotni.

Svarīgāki ir uzņēmuma rentabilitātes
rādītāji


Edgars Viļķins, SIA «Evopipes»
valdes priekšsēdētājs:
«Uzņēmumam 2011. gads bija
trešais pamatdarbības gads. Tika turpināts mērķtiecīgi iesāktais
darbs un virzīšanās uz mērķiem, kuri jau ir spēkā kopš ražošanas
uzsākšanas brīža: turpinājām iesākto darbu gan vietējā, gan
eksporta tirgū. 2012. gadā mērķi eksporta tirgos bija izvirzīti
augstāki par sasniegtajiem, bet kopumā sasniegumus vērtējam ļoti
pozitīvi, jo infrastruktūras būvniecības apjomi Rietumeiropas
valstīs bija neprognozēti kritušies – vidēji par 20 procentiem
2012. gadā. Savukārt eksporta tirgos sasniedzām pārdošanas
pieaugumu vidēji ap 10 procentiem.

Latvijas tirgū pagaidām situācija ir pozitīva, tiek realizēti
daudzi infrastruktūras būvniecības projekti, kuros ir iespēja
piegādāt mūsu ražotās caurules. Kamēr noris ES Kohēzijas fondu
plānošanas perioda 2007. – 2013. gadam apgūšana, prognozes Latvijā
ir pozitīvas, pieprasījums pēc mūsu produkcijas saglabāsies
stabils. Ar šaubām skatāmies uz 2014. un 2015. gadu, kad
iepriekšējais plānošanas un Kohēzijas finansējuma periods būs
beidzies, jo pagaidām nav skaidrības par nākamo (2014. – 2020.)
plānošanas periodu. Latvijai savas iespējas finansēt apjomīgus
infrastruktūras objektus pagaidām ir visai niecīgas, un mūsu nozare
to varētu smagi izjust.

Ja runājam par eksporta tirgiem, tad mūsu pamatfokuss ir Eiropas
tirgus. Eiro zonas parādu krīze ir ietekmējusi visas nozares.
Manuprāt, pēc krituma 2012. gadā (atkarībā no valsts, bet vidēji 15
– 25 procentu kritums) infrastruktūras būvniecības apjomi būs
stabili un lielāks būvapjomu kritums vairs nav gaidāms, drīzāk
2013. gadā ir sagaidāma minimāla izaugsme. Mēs turpināsim intensīvi
strādāt ar partneriem pie mūsu produkcijas noieta palielināšanas un
esam uzsākuši arī darbu Polijas, Beļģijas un Nīderlandes tirgos, kā
rezultātā paredzam aptuveni 15 procentu pārdošanas apjoma
pieaugumu.

Mēs vēl esam jauns uzņēmums, bet ar samērā lielu brīvu ražošanas
kapacitāti, tāpēc sasniegtais rezultāts ir tikai matemātiski
likumsakarīgs. Kopējā «Evopipes» maksimālā ražošanas kapacitāte
spētu nodrošināt aptuveni 20 – 22 miljonus latu lielu apgrozījumu,
tāpēc turpināsim virzīties uz maksimālo kapacitāšu noslogojumu.
Priecāsimies, ja nākamgad arī būsim starp Top 500 uzņēmumiem, un,
protams, cerēsim pavirzīties uz augšu sarakstā, bet tas nav
pašmērķis. Svarīgākais, manuprāt, ir uzņēmuma rentabilitātes
rādītāji. Tieši peļņa ir tas, kas ļauj uzņēmumam attīstīties un
atļauties investēt arvien efektīvākās tehnoloģijās, attīstīt savu
servisu un pakalpojuma kvalitāti saviem klientiem, lai ilgtermiņā
nodrošinātu ilgtspējīgu uzņēmuma izaugsmi.»

«Šogad pieaugs ražošanas izmaksas»

Janeks Kalbins, a/s «Rīgas miesnieks» valdes
loceklis:

«Fakts, ka mūsu pozīcijas uzņēmumu topā 2010. un 2011. gadā ir
līdzīgas, liecina par uzņēmuma stabilu attīstību un to, ka mūsu
stratēģija piedāvāt plašu augstas kvalitātes gaļas un gaļas
produktu klāstu ir veiksmīga. Konkurence gaļas tirgū joprojām ir
ļoti spēcīga, un, tā kā patērētāju ienākumu līmenis nepieaug, tad
konkurences cīņa notiek uz cenu bāzes. Pieaugošās ražošanas
izmaksas un izejvielu cenas bija izaicinājums ražotājiem 2012. gada
beigās un paliks tāds 2013. gadā, bet mēs turpināsim ieguldīt
spēkus un līdzekļus ražošanas attīstībā un jaunu produktu izstrādē,
lai piedāvātu jaunus, interesantus un garšīgus produktus Latvijas
iedzīvotājiem.»

Vietējais tirgus – emocionāli svarīgāks

Juris Sīlis, SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes
priekšsēdētājs:

«2009. gadā piedzīvojām ekonomisko lejupslīdi, un tieši tas deva
sparu aktīvi sākt strādāt eksporta tirgus apgūšanā. Arī šobrīd
Jelgavas tipogrāfija piedalās un apmeklē starptautiskās izstādes,
personīgi kontaktējamies ar potenciālajiem klientiem, tādā veidā
nostiprinot savas pozīcijas ārvalstu tirgū. Eksporta tirgus palīdz
noturēt ekonomisko stabilitāti, tomēr jāatzīst, ka lielāku
gandarījumu rada pašmāju grāmatas. Mums emocionāli ļoti svarīgs ir
vietējais tirgus, kurā nupat ir manāma lielāka aktivitāte. Apmēram
50 procenti no saražotās produkcijas paliek Latvijas grāmatu
mīļotājiem.

2011. un 2012. gadu varētu raksturot kā attīstības gadus:
strādājam ar patiku un entuziasmu, tas dod rezultātus izaugsmē. Gan
Latvijas, gan ārvalstu klientiem piedāvājam sabalansētu precīzas
cenas, kvalitātes un servisa komplektu. Arī šogad tupināsim iesākto
attīstības ceļu – investēsim tehnoloģijās, meklēsim un ieviesīsim
inovatīvus risinājumus grāmatu ražošanā, veiksim darbinieku
apmācību. Mūsu pašmērķis ir attīstīties un strādāt ar prieku par
paveikto. Uzņēmumu topā par visām varēm iekļūt necenšamies, bet
atrašanās tajā ir apliecinājums, ka uzņēmums iet uz priekšu un
aug.»

Atgriešanās topā nav nejaušība

Māris Peilāns, SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»»
valdes priekšsēdētājs:

«Šī gan mums ir atgriešanās topā pēc gada pārtraukuma, un tā nebija
nejaušība vai pārsteigums, jo mūsu uzņēmums ir viens no vadošajiem
ceļu būves uzņēmumiem Latvijā. Tikai svarīgi ir saprast, ka
apgrozījuma rādītājs un pašu spēkiem paveikto darbu/saražoto preču
rādītājs ir atšķirīgi lielumi ļoti daudziem šī topa uzņēmumiem.

2011. un 2012. gadā uzņēmumam ļāva noturēties tas, ka tika
strādāts objektos, kas atrodas salīdzinoši tuvu uzņēmuma ražošanas
bāzēm – Jelgavas, Dobeles, Ozolnieku un Saldus novados. Tas mums
ļāva startēt tuvējo pašvaldību izsludinātajos iepirkumos ar
izdevīgākām cenām nekā konkurentiem – citiem vadošajiem ceļu būves
uzņēmumiem no tālākiem reģioniem –, jo materiālu transportēšanas
izmaksas ceļu nozarē ir būtisks cenu veidošanās faktors. Šis gads
gan būs smagāks, jo ceļu nozare Latvijā nav definēta kā prioritāte
– mūsu valstī ceļiem atvēlētais finansējums nestāv tuvu pat
Lietuvai un Igaunijai, par Eiropu nemaz nerunājot. Šīs bažas nozarē
izjūtamas arī kā konkurences palielināšanās «Latvijas valsts ceļu»
izsludinātajos konkursos.»
 

«Āzijas valstīs ražošanas izmaksas pieaug, Eiropas tirgotāji
priekšroku dod Eiropas ražojumiem»

Aleksejs Koročkins, a/s «Elīza-K» valdes
loceklis:

«Noturēties bija nepieciešams 2008. – 2009. gadā, kad apgrozījums
nokritās par apmēram 30 procentiem. 2011. – 2012. gadā situācija
jau nostabilizējās un bija apgrozījuma pieaugums: vietējā tirgū
2011. gadā tas pieauga par 22 procentiem, 2012. gadā – par deviņiem
procentiem. Lielo apgrozījuma kritumu vietējā tirgū kompensējām ar
eksportu, līdz ar to kopējais pieaugums 2011. gadā bija 18
procenti, bet 2012. gadā – 10 procenti. Šobrīd Latvijā mūsu nozarē
situācija ir stabila ar tendenci uz ikgadēju pieaugumu gan vietējā
tirgū, gan eksportā – visi Latvijas vadošie mēbeļu ražotāji
attīstās un nostiprina savas pozīcijas Eiropā (tajā skaitā Latvijā)
un ASV. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir
pieaudzis un ka ražojam mēbeles cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem un
uz augšu, šogad plānojam realizētās produkcijas pieaugumu. Vēl ir
jāņem vērā arī pasaules tendences: Āzijas valstīs ražošanas
izmaksas ir pieaugušas, tāpēc daudzi lielie Eiropas tirgotāji dod
priekšroku Eiropas ražojumiem. Līdz ar to uz šo gadu raugāmies
pozitīvi, jo pieaugs pircēju skaits Eiropas valstīs.

Mūsu atrašanās topā ir absolūti pamatota un atbilst realitātei –
esam viens no labākajiem Latvijas uzņēmumiem.»

Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica, foto Ivars Veiliņš,
publicitātes foto