Pilsētā

Jau nākamnedēļ Jelgavā atgriezīsies Svētās Trīsvienības baznīcas lasāmpults, kas ilgus gadus glabājās Polijā – 1. martā, klātesot Kultūras ministrei Žanetei Jaunzemei-Grendei un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājam Jurim Dambim, tā svinīgi tiks nodota Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejam, kur glabāsies turpmāk, informē VKPAI pārstāve Katrīna Kukaine.

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore
Gita Grase norāda, ka pults oficiāli tiks ierakstīta muzeja
krājumā, bet vēlāk, visticamāk, tiks nodota Trīsvienības tornim,
kur būtu tās īstā vieta.

Vērtīgā, 17. gadsimtā darinātā lasāmpults no Latvijas tika
izvesta Otrā Pasaules kara laikā un līdz šim glabājās Polijā. To un
kādreiz Rīgas Svētā Pētera baznīcai piederējušo bronzas septiņzaru
svečturi 16. februārī vizītes laikā Polijā oficiāli saņēma Latvijas
Valsts prezidents Andris Bērziņš. Lai atgūtu šos vērtīgos
priekšmetus, Kultūras ministrija, Latvijas vēstniecība Polijā un
VKPAI intensīvi strādāja sešus gadus.

K.Kukaine stāsta, ka Jelgavas kokgriezēja Tobiasa Heinca Svētās
Trīsvienības baznīcai 1617. gadā dāvinātā lasāmpults pēc izvešanas
no Latvijas tika iekļauta Poznaņas Nacionālā muzeja Lietišķās
mākslas kolekcijā. Līdz Jelgavas Kultūrvēsturiskajai izstādei, kas
notika 1886. gadā, pults atradās Svētās Trīsvienības altāra korī,
bet pēc tam palika Kurzemes Provinces muzejā Jelgavā. Pēc jaunās
muzeja ēkas uzcelšanas 1898. gadā lasāmpulti kopā ar pārējo
inventāru pārveda uz jauno Kurzemes provinces muzeju. Precīzi nav
zināms, kad pults tika izvesta no Latvijas, bet domājams, ka tas
notika pēc vācbaltu iedzīvotāju repatriācijas. «Vēl 1943. gadā
zviedru profesora Stena Karlinga grāmatā «Holzschnitzerei und
Tischlerkunst der Renaissance und des Barocks in Estland» nav
minēts, ka pults būtu mainījusi atrašanās vietu,» norāda VKPAI
pārstāve.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzsver, ka
masīvās ozolkoka lasāmpults vērtību nosaka 17. gadsimta sākuma
kokgriezumu un to kompozīciju mākslinieciskās kvalitātes, savukārt
īpaši izceļams ir mākslinieka pašportrets, kas ir reti sastopams
fenomens tālaika dekoratīvajā mākslā.

Foto: Toms Kalniņš