18 °C, 1 m/s, 93 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāTrūcīgu personu statusa piešķiršanā līdz 2011. gada beigām plāno neņemt vērā cilvēka parādsaistības
Trūcīgu personu statusa piešķiršanā līdz 2011. gada beigām plāno neņemt vērā cilvēka parādsaistības
11/03/2010

Plānots, ka, novērtējot cilvēka materiālo situāciju pirms trūcīgas personas vai ģimenes statusa piešķiršanas, līdz 2011. gada 31. decembrim varētu neņemt vērā cilvēka kredītsaistības.

Plānots, ka, novērtējot cilvēka
materiālo situāciju pirms trūcīgas personas vai ģimenes statusa
piešķiršanas, līdz 2011. gada 31. decembrim varētu neņemt vērā
cilvēka kredītsaistības.

Par to šodien vienojās Labklājības
ministrijas (LM) un citu institūciju pārstāvji, kuri LM tikās, lai
meklētu iespējas atvieglot trūcīgas personas statusa saņemšanu
sociāli ekonomiskās krīzes un strauja bezdarba pieauguma
situācijā

Šāds laika periods tiks noteikts, jo
līdz 2011. gada beigām Latvijā darbosies Sociālās drošības tīkla
stratēģija un tās laikā paredzētie pasākumi.

Tāpat klātesošie vienojās, ka izziņas
par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam darbības laiks
tiks pagarināts uz sešiem un 12 mēnešiem iepriekšējo trīs un sešu
mēnešu vietā. Izziņa uz sešiem mēnešiem tiks izsniegta ģimenēm
(personām), kurās ir darbspējīga persona, pārējie to saņems 12
mēnešu periodam.

Ņemot vērā, ka attiecīgajos noteikumos
veicamās izmaiņas ir pietiekami apjomīgas, klātesošie vienojās, ka
LM izstrādās jaunus noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas
personas atzīšanu par trūcīgu.

Kā ziņots, pēc grozījumu noteikumos par
ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu
izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē 4. februārī LM saņemti
iebildumi no Tieslietu, Finanšu, Reģionālās attīstības un
pašvaldības lietu ministrijas (RAPLM), Nacionālās trīspusējās
sadarbības padomes un Latvijas Pašvaldību savienības
(LPS).

Piemēram, jautājumā par parādsaistībām
kā kritēriju trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanā. LM
uzskata, ka ir jāatsakās no šī kritērija, jo krīzes situācijā ar
parāda esamību nevar nodrošināt ģimenes pamatvajadzības. Savukārt
pēc RAPLM un LPS domām, parādsaistības saglabājamas kā kritērijs,
bet jāpaplašina to parādsaistību uzskaitījums, kuras par tādām
netiek uzskatītas.

Tāpat atšķirīgi ir viedokļi par
nepieciešamību izvērtēt ģimenes (personas) ienākumus un noteikt
atbilstību trūcīgā statusam arī tām ģimenēm (personām), kurām nav
deklarētās un faktiskās dzīvesvietas. Vieni uzskata, ka sociālajam
dienestam jāiesaistās šo ģimeņu (personu) sociālās situācijas
risināšanā, savukārt citi atzīst, ka iepriekšminētais sarežģīs
sociālo dienestu darbu, jo vienotas datubāzes trūkuma dēļ būs
grūtības noteikt, vai klients nesaņem sociālo palīdzību citā
pašvaldībā.

Kā ziņots, paredzēts arī paplašināt to
kustamā un nekustamā īpašuma klāstu, kas netiek vērtēts, nosakot
atbilstību trūcīgā statusam.

Noteikumu projektā precizēti arī iztikas
līdzekļu deklarācijā norādāmie ienākumu veidi un tie ienākumi, kuri
par tādiem nav uzskatāmi, piemēram, sociālās garantijas bāreņiem un
audžuģimenēm, naudas līdzekļi, kas gūti no labdarības fondiem, un
sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums. Plānots, ka
atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka, piemēram, ārzemēs
dzīvojoša sniegtais materiālais atbalsts būs jāuzrāda par pēdējiem
trim mēnešiem iepriekšējo 12 mēnešu vietā.

Tāpat paredzēts palielināt summu, kas
nav uzskatāma par uzkrājumiem. Tas nepieciešams, lai ģimenes
nezaudētu iespēju iegūt trūcīgas ģimenes statusu, deklarācijā
norādot patieso uzkrājumu summu, kā arī saskaņojot to ar
Civilprocesa likumā noteikto.

Vienlaikus, lai iegūtu trūcīgas personas
statusu, plānots noteikt pienākumu nestrādājošam darbspējīgam
cilvēkam reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā
bezdarbniekam vai darba meklētājam.

Noteikumu projekts paredz, ka
pašvaldības sociālais dienests varēs noteikt atbilstību trūcīgā
statusam arī tam cilvēkam, kurš, lai gan attiecīgajā pašvaldībā ir
zaudējis mājokli, tomēr dažādu apsvērumu dēļ ar to ir saistīts.
Šādā gadījumā darbosies «vienas pieturas aģentūras» princips, jo
pašvaldības sociālā darba speciālistam būs jāsazinās ar klienta
iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas sociālo dienestu un kopīgi
jāpieņem lēmums, kuras pašvaldības sociālais dienests piešķirs
trūcīgā statusu.

LETA