Šogad pirmajos sešos mēnešos tūristu interese par Jelgavu bijusi lielāka nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Kā liecina Jelgavas reģionālā Tūrisma centra (JRTC) dati, informācijas pieprasījumu skaits sasniedzis 8510, kas ir par četriem procentiem vairāk nekā pērn. Vislielākais pieaugums ir uz ārzemju tūristu rēķina – šogad reģistrēti par 455 informācijas pieprasījumiem vairāk.
«Visaktīvākie joprojām ir Lietuvas tūristi, kuri Jelgavā gan ierodas tūroperatoru organizētās grupās un apmeklē dažādus pasākumus, gan brauc apskatīt Jelgavas kultūrvēsturiskos objektus un apkārtnes piedāvājumu. Tāpat ierodas ģimenes un draugu kompānijas,» norāda JRTC vadītāja Anda Iljina. 2018. gada pirmajā pusgadā Lietuvas tūristi pieprasījuši informāciju par 24 procentiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos, un tas ir ievērojams kāpums. Tiesa, arvien lielāka nozīme ir tehnoloģijām un tam, ka tūrisma informācija ir ērti pieejama internetā, arī mobilajās ierīcēs. Šogad no janvāra līdz jūlijam Jelgavas tūrisma mājaslapai visit.jelgava.lv lietuviešu valodā bija 4782 unikālie lietotāji, bet igauņu valodā – 605. «Jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādājam ar mūsu tūrisma piedāvājuma popularizēšanu Lietuvā un Igaunijā, bet pagaidām lielāka atdeve ir no lietuviešiem, savukārt Igaunijas tūrisma kompānijas sāk interesēties par iespējām mūsu pusē, plānojot ceļojumus Skandināvijas valstu tūristiem,» vērtē A.Iljina, piebilstot: no maija JRTC piedāvā gida pakalpojumus lietuviešu valodā – arī tas ir liels pluss un viesiem šeit ļauj justies gaidītiem. Tāpat, piemēram, bistro «Silva» no februāra lietuviešu valodā ir iztulkoti pamata ēdienkartes ēdienu nosaukumi, un klienti to vērtē atzinīgi. «Ikviens pozitīvais moments, ko kāds piedzīvo mūsu pilsētā un kurā dalās ar citiem, īpaši sociālajos tīklos, strādā kā reklāma,» spriež JRTC vadītāja.
Attīstās kultūras un darījumu tūrisms
Vērtējot, kas ir pilsētas viesi, kuri pirmajā pusgadā viesojušies Jelgavā, A.Iljina spriež, ka lielākoties tie ir pasākumu apmeklētāji, jo Jelgava ir festivālu pilsēta. «To redzam arī pēc Svētās Trīsvienības baznīcas torņa apmeklējuma, kas pasākumu dienās teju divkāršojas – cilvēki izmanto iespēju apskatīt pilsētu, iegūt papildu tūrisma informāciju, iegādāties suvenīrus,» stāsta JRTC vadītāja. Viņa gan ar piesardzību vērtē pašreizējo situāciju Latvijā – pasākumu programma ir pārsātināta, līdz ar to cilvēkiem kļūst grūti izvēlēties, kurp doties. Tāpēc nākas konkurēt par apmeklētājiem, ieguldīt reklāmā. Tomēr darbs atmaksājas: piemēram, Ledus skulptūru festivālā ik gadu Jelgavā ir liels viesu pieplūdums – šogad februārī tūrisma informācijas pieprasījumu skaits bija par vēl 34 procentiem lielāks nekā pērn.
Otra tendence, kas iezīmējas, ir darījumu tūrisms – Jelgavu apmeklē dažādu konferenču dalībnieki, delegāciju pārstāvji. Piemēram, februārī notika Starptautiskais mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forums, kas pulcēja 270 dalībniekus no 13 valstīm, bet martā – Eiropas Mūzikas skolotāju asociācijas konference, vienojot vairāk nekā 200 dalībnieku. Iespējams, tas izskaidro ārzemju tūristu informācijas pieprasījumu skaita pieaugumu martā par 103 procentiem. «Tas ir virziens, kurā jāstrādā, jo darījumu tūrisms ir viens no Latvijas tūrisma stratēģijas virzieniem,» uzsver A.Iljina.
Brauc arī individuāli
Joprojām mūsu pilsēta saistoša ir arī individuālajiem tūristiem. Spiežot pēc Tūrisma informācijas centrā saņemtajiem jautājumiem, var teikt, ka ir tūristi, kuri atbraukuši uz Rīgu un Jelgavas apmeklējumu izvēlas kā vienas dienas plānu – atbraukt, apskatīt, pavadīt laiku un doties atpakaļ. Tomēr ir arī ceļotāji, kuri paši plāno maršrutu un jautā, kā pie mums var nokļūt ar sabiedrisko transportu, kā var tikt līdz konkrētam objektam un ko var apskatīt. «Galvenie jautājumi – ko apskatīt un kur paēst – nemainās, bet šovasar ir lielāka interese par atpūtu uz ūdens, ko arī pozicionējam kā vasaras tūrisma aktualitāti. Mainās tikai ģeogrāfija – šogad par Jelgavu interesi izrādījuši arī cilvēki no tādām valstīm kā Šrilanka, Armēnija, Kolumbija, Malaizija, Argentīna, Taizeme, Jaunzēlande,» stāsta A.Iljina, piebilstot, ka audzis individuālo tūristu skaits no Krievijas un Ķīnas.
Sadarbībā ar Igaunijas tūrisma operatoru šogad Jelgavu apmeklēja arī Brazīlijas tūroperatore. «Viņa meklēja jaunas vietas un bija ieradusies tūrē pa Latviju. Viena no pieturām bija Jelgava. Visvairāk viņai iepatikās savvaļas zirgi – dabas liegums pilsētas centrā ar zirgiem tiešām ir unikāls un uzrunā tūristus,» norāda JRTC vadītāja, piebilstot: līdz ar skatu torņa uzbūvēšanu un attīstoties Pils salas infrastruktūrai, interese par objektu tikai augs. «Tūrismā viens no pamatprincipiem ir nemitīgi piedāvāt ko jaunu, jo cilvēki meklē iespaidus un piedzīvojumus,» rezumē A.Iljina, papildinot, ka nākamgad darbs tiks koncentrēts uz to, lai Jelgava biežāk parādītos tūroperatoru rīkotajās grupu ekskursijās.
Šovasar teju katru nedēļas nogali Jelgavā notiek kāds pasākums. «Kultūra ir kā magnēts, kas piesaista cilvēkus, un viņu atstātie finanšu līdzekļi vienā vai otrā veidā atgriežas pilsētas budžetā,» uzskata Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics.
Viņš norāda, ka pilsētas, kurās sakārto kultūras infrastruktūru, attīstās. «Piemēram, Rēzekne. Lai gan tā ir viena no Latvijas pilsētām ar ievērojamu aizbraukušo skaitu, tur pirms pieciem gadiem uzbūvēta akustiskā koncertzāle «Gors». Sakārtotās infrastruktūras dēļ to par savu māksliniecisko platformu izmanto Latvijā un pasaulē atzīti mākslinieki, piedāvājot augstvērtīgu kultūras programmu un caur kultūru piesaistot apmeklētājus pilsētai,» norāda M.Buškevics.
Runājot par Jelgavu, viņš skaidro, ka galvenais akcents tiek likts uz unikāliem, tikai Jelgavai raksturīgiem, Latvijā atpazīstamiem un ikgadējiem pasākumiem: Ledus skulptūru festivālu, Smilšu skulptūru festivālu, Piena paku laivu regati, Pilsētas svētkiem, Metāla svētkiem. «Katru gadu šie pasākumi transformējas, piedāvājot ko jaunu. Bet stabilitātei un tradīcijām ir liela nozīme. Tas ilgtermiņā dod atpazīstamību. Cilvēki var rēķināties, ka, piemēram, februārī Jelgavā būs Ledus skulptūru festivāls, un plānot savu ceļojumu. Arī pilsētas uzņēmēji var ar to rēķināties un plānot savu piedāvājumu, pamatojoties uz pilsētas viesu pieplūdumu. Tradicionālo pasākumu lielākie trumpji ir nepārtrauktība, informētība, jo ar katru gadu pasākums aptver arvien lielāku informatīvo telpu, un attīstība, jo aizvien tiek gaidīti jauni akcenti,» spriež Jelgavas kultūras dzīves vadītājs.
Viņš atzīst, ka šovasar Latvija ir pārsātināta ar dažādiem pasākumiem, kas pārklājas cits ar citu, un pieļauj, ka tā ir valsts simtgades ietekme. M.Buškevics novērojis, ka tāpat Latvijā attīstās pilsētu vai novadu svētku svinēšanas apjomi un mērogi, piedāvājot plašas kultūras programmas, pamanāmas valsts mērogā. «Svētki un citi tradicionālie notikumi, kā arī mūzikas festivāli Latvijā būs arī nākamgad, tāpēc, plānojot ikvienu jaunu pilsētas pasākumu, ir jāizvērtē plašākā kontekstā, lai ieguldītais darbs un laiks maksimāli atmaksātos,» stāsta «Kultūras» vadītājs.
Jelgavas nākotnes potenciālu viņš saskata Pasta salas brīvdabas estrādē, kam šobrīd top jumts. «Tā būs sava veida koncertzāle ar brīvdabas šarmu, kas ļaus pilsētā piedāvāt augsta līmeņa profesionālu mākslinieku koncertus brīvdabas sezonā, kādu mums līdz šim pietrūcis,» norāda M.Buškevics, piebilstot: pilsēta ar aktīvu kultūras un sporta dzīvi ir simpātiska gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan viesiem.
Nav ko redzēt un nav ko darīt – šo stereotipu Jelgavai, mērķtiecīgi strādājot, pēdējo astoņu gadu laikā ir izdevies krietni sašķobīt. Piemēram, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni kopš restaurācijas 2010. gada nogalē joprojām ik gadu apmeklē ap 40 000 interesentu. Pēdējā laika modes kliedziens ir vecmeitu un vecpuišu ballītes, kas arvien biežāk tiek rīkotas arī Jelgavas tūrisma objektos. «Jelgavā var sakombinēt interesantu programmu, piemēram, apmeklēt Svētās Trīsvienības baznīcas torni, izbraukt ar kuģīti, izgatavot draisku tematisko karameli,» spriež SIA «Karameļu darbnīca» valdes locekle Ilze Priževoite. Tāpat Jelgavu arvien vairāk izvēlas kāzām – kā laulību ceremonijas vietu vai kāzu pieturvietu. «Pasta sala tam ir ļoti piemērota – koncentrētā teritorijā atrodas septiņi tilti, ir iespēja uzņemt skaistas un atmiņā paliekošas fotogrāfijas uz dažādiem foniem, var iemalkot šampanieti uz kuģīša. Tās ir atbildes uz mūsu uzdoto jautājumu, kāpēc pāris no Rīgas, Olaines vai Jūrmalas īpašajā dienā izvēlējies būt Jelgavā,» norāda bistro «Silva» un tējas namiņa īpašniece Sandra Blūmane, piebilstot: to izjūt arī pilsētas uzņēmēji, jo cilvēki kāzām nepieciešamo nereti iegādājas šeit. Turklāt šāds notikums rada emocionālo piesaisti, un cilvēki noteikti atgriezīsies.
Tūristi joprojām apmeklē gan muzejus un apskates vietas, gan meklē iespēju laiku pavadīt aktīvi. Piemēram, pērn Jelgavas pils muzeju un kapenes apmeklēja ap 16 000 interesentu. «Šogad strādājam tikai no maija, bet par apmeklējumu sūdzēties nevar. Brīvdienās un pasākumu laikā pieplūdums ir lielāks. No ārvalstu tūristiem aktīvākie ir lietuvieši, igauņi un vācieši. No Vācijas vairāk tie ir individuālie tūristi, bet no kaimiņvalstīm – grupas,» stāsta kapeņu pārstāve Ineta Vildava.
Pērn viens no apmeklētākajiem objektiem Jelgavā bija arī «Karameļu darbnīca». «Roku darbs joprojām ir zīmols – cilvēkus pārsteidz, ka karameles izgatavojam ar rokām, un mūsu darbnīcas apmeklējums uz produktiem daudziem liek skatīties citādāk,» stāsta I.Priževoite, norādot, ka darbnīcā šogad bijuši cilvēki no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Zviedrijas, Somijas, Austrijas, Austrālijas un citām valstīm. Bijis pat, ka darbnīcā nejauši satiekas divas dažādas kompānijas no Amerikas. Viesi labprāt apmeklē atvērto karameļu darbnīcu – vasarā šo iespēju aktīvāk izmanto tūristi no citām Latvijas pilsētām.
Upes un salas ar neskartu dabu un savvaļas zirgiem vienā galā un izklaides un atpūtas iespējām otrā galā pašā pilsētas centrā ir viens no Jelgavas unikalitātes faktoriem, ko arvien vairāk novērtē kā mājinieki, tā viesi. «Agrāk kuģoju gandrīz viens, bet šogad ir vēl septiņi kuģīši. Kaut arī varbūt nopelnīšu mazāk, mani priecē, ka upes atdzīvojas – tas arī nozīmē, ka ir pieprasījums. Turklāt šī vasara ir kā radīta atpūtai uz ūdens,» spriež kuģīša «Frīda» kapteinis Artis Jansons. Tāpat viņš novērojis jaunu tendenci – cilvēki uz Jelgavu kuģo. «Mums ir bijuši klienti, kas no Rīgas atbrauc ar savu kuģīti, nakšņo uz tā, bet izmanto mūsu «Viesu līčos» piedāvāto ēdināšanas servisu. Pa ceļam var izkāpt krastā Jelgavā, apskatīt pilsētu,» stāsta A.Jansons. Savukārt kuģa «Mītava» pārstāve Olga Kokareva novērojusi tendenci, ka izbraucienu ar kuģīti arvien vairāk izmanto uzņēmumi un darījumu cilvēki – uz kuģīša rīko korporatīvus pasākumus, izvizina darījumu partnerus, konferenču viesus.
Iecienīta ir arī aktīvā atpūta uz ūdens, ko tāpat labprāt bauda ārvalstu tūristi. Ja tūrisma objektos norāda, ka reizēm apmeklētāji gaužas par dārgo ieejas maksu – piemēram, kapenēs ir bijuši apmeklētāji, kam trīs eiro ieejas biļete šķiet par dārgu –, tad citi pilsētas uzņēmēji atzīst: tūristi Jelgavā atstāj savu naudu. «Man bieži jautā, vai pieci eiro stundā par ūdens velosipēda nomu ir no cilvēka. Nē, tā ir maksa par stundu. Es, protams, gribētu paņemt piecīti par cilvēku, bet konkurence neļauj celt cenas, turklāt klientu čakarēšana nav ilgtermiņa biznesam,» stāsta ūdens velonomas pārstāvis Edgars Korols. Viņš novērojis, ka reizēm viesi arī atstāj dzeramnaudu. «Mūsu jomā tas nav ierasts, bet acīmredzot cilvēki tā novērtē labu servisu.»
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis» un Billijs Locs
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %