20.4 °C, 3.4 m/s, 89.2 %

Pilsētā

Tūristu interese pieaug
09/09/2018

Šogad pirmajos sešos mēnešos tūristu interese par Jelgavu bijusi lielāka nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Kā liecina Jelgavas reģionālā Tūrisma centra (JRTC) dati, informācijas pieprasījumu skaits sasniedzis 8510, kas ir par četriem procentiem vairāk nekā pērn. Vislielākais pieaugums ir uz ārzemju tūristu rēķina – šogad reģistrēti par 455 informācijas pieprasījumiem vairāk.

«Visaktīvākie joprojām ir Lietuvas tūristi, kuri Jelgavā gan
ierodas tūroperatoru organizētās grupās un apmeklē dažādus
pasākumus, gan brauc apskatīt Jelgavas kultūrvēsturiskos objektus
un apkārtnes piedāvājumu. Tāpat ierodas ģimenes un draugu
kompānijas,» norāda JRTC vadītāja Anda Iljina. 2018. gada pirmajā
pusgadā Lietuvas tūristi pieprasījuši informāciju par 24 procentiem
vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos, un tas ir ievērojams
kāpums. Tiesa, arvien lielāka nozīme ir tehnoloģijām un tam, ka
tūrisma informācija ir ērti pieejama internetā, arī mobilajās
ierīcēs. Šogad no janvāra līdz jūlijam Jelgavas tūrisma mājaslapai
visit.jelgava.lv lietuviešu valodā bija 4782 unikālie lietotāji,
bet igauņu valodā – 605. «Jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādājam
ar mūsu tūrisma piedāvājuma popularizēšanu Lietuvā un Igaunijā, bet
pagaidām lielāka atdeve ir no lietuviešiem, savukārt Igaunijas
tūrisma kompānijas sāk interesēties par iespējām mūsu pusē,
plānojot ceļojumus Skandināvijas valstu tūristiem,» vērtē A.Iljina,
piebilstot: no maija JRTC piedāvā gida pakalpojumus lietuviešu
valodā – arī tas ir liels pluss un viesiem šeit ļauj justies
gaidītiem. Tāpat, piemēram, bistro «Silva» no februāra lietuviešu
valodā ir iztulkoti pamata ēdienkartes ēdienu nosaukumi, un klienti
to vērtē atzinīgi. «Ikviens pozitīvais moments, ko kāds piedzīvo
mūsu pilsētā un kurā dalās ar citiem, īpaši sociālajos tīklos,
strādā kā reklāma,» spriež JRTC vadītāja.

 

Attīstās kultūras un darījumu tūrisms

Vērtējot, kas ir pilsētas viesi, kuri pirmajā pusgadā
viesojušies Jelgavā, A.Iljina spriež, ka lielākoties tie ir
pasākumu apmeklētāji, jo Jelgava ir festivālu pilsēta. «To redzam
arī pēc Svētās Trīsvienības baznīcas torņa apmeklējuma, kas
pasākumu dienās teju divkāršojas – cilvēki izmanto iespēju apskatīt
pilsētu, iegūt papildu tūrisma informāciju, iegādāties suvenīrus,»
stāsta JRTC vadītāja. Viņa gan ar piesardzību vērtē pašreizējo
situāciju Latvijā – pasākumu programma ir pārsātināta, līdz ar to
cilvēkiem kļūst grūti izvēlēties, kurp doties. Tāpēc nākas konkurēt
par apmeklētājiem, ieguldīt reklāmā. Tomēr darbs atmaksājas:
piemēram, Ledus skulptūru festivālā ik gadu Jelgavā ir liels viesu
pieplūdums – šogad februārī tūrisma informācijas pieprasījumu
skaits bija par vēl 34 procentiem lielāks nekā pērn.

Otra tendence, kas iezīmējas, ir darījumu tūrisms – Jelgavu
apmeklē dažādu konferenču dalībnieki, delegāciju pārstāvji.
Piemēram, februārī notika Starptautiskais mašīnbūves un
metālapstrādes biznesa forums, kas pulcēja 270 dalībniekus no 13
valstīm, bet martā – Eiropas Mūzikas skolotāju asociācijas
konference, vienojot vairāk nekā 200 dalībnieku. Iespējams, tas
izskaidro ārzemju tūristu informācijas pieprasījumu skaita
pieaugumu martā par 103 procentiem. «Tas ir virziens, kurā
jāstrādā, jo darījumu tūrisms ir viens no Latvijas tūrisma
stratēģijas virzieniem,» uzsver A.Iljina.

 

Brauc arī individuāli

Joprojām mūsu pilsēta saistoša ir arī individuālajiem tūristiem.
Spiežot pēc Tūrisma informācijas centrā saņemtajiem jautājumiem,
var teikt, ka ir tūristi, kuri atbraukuši uz Rīgu un Jelgavas
apmeklējumu izvēlas kā vienas dienas plānu – atbraukt, apskatīt,
pavadīt laiku un doties atpakaļ. Tomēr ir arī ceļotāji, kuri paši
plāno maršrutu un jautā, kā pie mums var nokļūt ar sabiedrisko
transportu, kā var tikt līdz konkrētam objektam un ko var apskatīt.
«Galvenie jautājumi – ko apskatīt un kur paēst – nemainās, bet
šovasar ir lielāka interese par atpūtu uz ūdens, ko arī
pozicionējam kā vasaras tūrisma aktualitāti. Mainās tikai
ģeogrāfija – šogad par Jelgavu interesi izrādījuši arī cilvēki no
tādām valstīm kā Šrilanka, Armēnija, Kolumbija, Malaizija,
Argentīna, Taizeme, Jaunzēlande,» stāsta A.Iljina, piebilstot, ka
audzis individuālo tūristu skaits no Krievijas un Ķīnas.

Sadarbībā ar Igaunijas tūrisma operatoru šogad Jelgavu apmeklēja
arī Brazīlijas tūroperatore. «Viņa meklēja jaunas vietas un bija
ieradusies tūrē pa Latviju. Viena no pieturām bija Jelgava.
Visvairāk viņai iepatikās savvaļas zirgi – dabas liegums pilsētas
centrā ar zirgiem tiešām ir unikāls un uzrunā tūristus,» norāda
JRTC vadītāja, piebilstot: līdz ar skatu torņa uzbūvēšanu un
attīstoties Pils salas infrastruktūrai, interese par objektu tikai
augs. «Tūrismā viens no pamatprincipiem ir nemitīgi piedāvāt ko
jaunu, jo cilvēki meklē iespaidus un piedzīvojumus,» rezumē
A.Iljina, papildinot, ka nākamgad darbs tiks koncentrēts uz to, lai
Jelgava biežāk parādītos tūroperatoru rīkotajās grupu
ekskursijās.

 

 

«Kultūra ir kā magnēts»

Šovasar teju katru nedēļas nogali Jelgavā notiek kāds pasākums.
«Kultūra ir kā magnēts, kas piesaista cilvēkus, un viņu atstātie
finanšu līdzekļi vienā vai otrā veidā atgriežas pilsētas budžetā,»
uzskata Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs
Mintauts Buškevics.

Viņš norāda, ka pilsētas, kurās sakārto kultūras infrastruktūru,
attīstās. «Piemēram, Rēzekne. Lai gan tā ir viena no Latvijas
pilsētām ar ievērojamu aizbraukušo skaitu, tur pirms pieciem gadiem
uzbūvēta akustiskā koncertzāle «Gors». Sakārtotās infrastruktūras
dēļ to par savu māksliniecisko platformu izmanto Latvijā un pasaulē
atzīti mākslinieki, piedāvājot augstvērtīgu kultūras programmu un
caur kultūru piesaistot apmeklētājus pilsētai,» norāda
M.Buškevics.

Runājot par Jelgavu, viņš skaidro, ka galvenais akcents tiek
likts uz unikāliem, tikai Jelgavai raksturīgiem, Latvijā
atpazīstamiem un ikgadējiem pasākumiem: Ledus skulptūru festivālu,
Smilšu skulptūru festivālu, Piena paku laivu regati, Pilsētas
svētkiem, Metāla svētkiem. «Katru gadu šie pasākumi transformējas,
piedāvājot ko jaunu. Bet stabilitātei un tradīcijām ir liela
nozīme. Tas ilgtermiņā dod atpazīstamību. Cilvēki var rēķināties,
ka, piemēram, februārī Jelgavā būs Ledus skulptūru festivāls, un
plānot savu ceļojumu. Arī pilsētas uzņēmēji var ar to rēķināties un
plānot savu piedāvājumu, pamatojoties uz pilsētas viesu pieplūdumu.
Tradicionālo pasākumu lielākie trumpji ir nepārtrauktība,
informētība, jo ar katru gadu pasākums aptver arvien lielāku
informatīvo telpu, un attīstība, jo aizvien tiek gaidīti jauni
akcenti,» spriež Jelgavas kultūras dzīves vadītājs.

Viņš atzīst, ka šovasar Latvija ir pārsātināta ar dažādiem
pasākumiem, kas pārklājas cits ar citu, un pieļauj, ka tā ir valsts
simtgades ietekme. M.Buškevics novērojis, ka tāpat Latvijā attīstās
pilsētu vai novadu svētku svinēšanas apjomi un mērogi, piedāvājot
plašas kultūras programmas, pamanāmas valsts mērogā. «Svētki un
citi tradicionālie notikumi, kā arī mūzikas festivāli Latvijā būs
arī nākamgad, tāpēc, plānojot ikvienu jaunu pilsētas pasākumu, ir
jāizvērtē plašākā kontekstā, lai ieguldītais darbs un laiks
maksimāli atmaksātos,» stāsta «Kultūras» vadītājs.

Jelgavas nākotnes potenciālu viņš saskata Pasta salas brīvdabas
estrādē, kam šobrīd top jumts. «Tā būs sava veida koncertzāle ar
brīvdabas šarmu, kas ļaus pilsētā piedāvāt augsta līmeņa
profesionālu mākslinieku koncertus brīvdabas sezonā, kādu mums līdz
šim pietrūcis,» norāda M.Buškevics, piebilstot: pilsēta ar aktīvu
kultūras un sporta dzīvi ir simpātiska gan iedzīvotājiem, gan
uzņēmējiem, gan viesiem.

 

Jelgava – kāzām iecienīta

Nav ko redzēt un nav ko darīt – šo stereotipu Jelgavai,
mērķtiecīgi strādājot, pēdējo astoņu gadu laikā ir izdevies krietni
sašķobīt. Piemēram, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni
kopš restaurācijas 2010. gada nogalē joprojām ik gadu apmeklē ap
40 000 interesentu. Pēdējā laika modes kliedziens ir vecmeitu
un vecpuišu ballītes, kas arvien biežāk tiek rīkotas arī Jelgavas
tūrisma objektos. «Jelgavā var sakombinēt interesantu programmu,
piemēram, apmeklēt Svētās Trīsvienības baznīcas torni, izbraukt ar
kuģīti, izgatavot draisku tematisko karameli,» spriež SIA «Karameļu
darbnīca» valdes locekle Ilze Priževoite. Tāpat Jelgavu arvien
vairāk izvēlas kāzām – kā laulību ceremonijas vietu vai kāzu
pieturvietu. «Pasta sala tam ir ļoti piemērota – koncentrētā
teritorijā atrodas septiņi tilti, ir iespēja uzņemt skaistas un
atmiņā paliekošas fotogrāfijas uz dažādiem foniem, var iemalkot
šampanieti uz kuģīša. Tās ir atbildes uz mūsu uzdoto jautājumu,
kāpēc pāris no Rīgas, Olaines vai Jūrmalas īpašajā dienā izvēlējies
būt Jelgavā,» norāda bistro «Silva» un tējas namiņa īpašniece
Sandra Blūmane, piebilstot: to izjūt arī pilsētas uzņēmēji, jo
cilvēki kāzām nepieciešamo nereti iegādājas šeit. Turklāt šāds
notikums rada emocionālo piesaisti, un cilvēki noteikti
atgriezīsies.

Tūristi joprojām apmeklē gan muzejus un apskates vietas, gan
meklē iespēju laiku pavadīt aktīvi. Piemēram, pērn Jelgavas pils
muzeju un kapenes apmeklēja ap 16 000 interesentu. «Šogad
strādājam tikai no maija, bet par apmeklējumu sūdzēties nevar.
Brīvdienās un pasākumu laikā pieplūdums ir lielāks. No ārvalstu
tūristiem aktīvākie ir lietuvieši, igauņi un vācieši. No Vācijas
vairāk tie ir individuālie tūristi, bet no kaimiņvalstīm – grupas,»
stāsta kapeņu pārstāve Ineta Vildava.

Pērn viens no apmeklētākajiem objektiem Jelgavā bija arī
«Karameļu darbnīca». «Roku darbs joprojām ir zīmols – cilvēkus
pārsteidz, ka karameles izgatavojam ar rokām, un mūsu darbnīcas
apmeklējums uz produktiem daudziem liek skatīties citādāk,» stāsta
I.Priževoite, norādot, ka darbnīcā šogad bijuši cilvēki no Amerikas
Savienotajām Valstīm, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Zviedrijas,
Somijas, Austrijas, Austrālijas un citām valstīm. Bijis pat, ka
darbnīcā nejauši satiekas divas dažādas kompānijas no Amerikas.
Viesi labprāt apmeklē atvērto karameļu darbnīcu – vasarā šo iespēju
aktīvāk izmanto tūristi no citām Latvijas pilsētām.

 

Ūdens vilina arī darījumu cilvēkus

Upes un salas ar neskartu dabu un savvaļas zirgiem vienā galā un
izklaides un atpūtas iespējām otrā galā pašā pilsētas centrā ir
viens no Jelgavas unikalitātes faktoriem, ko arvien vairāk novērtē
kā mājinieki, tā viesi. «Agrāk kuģoju gandrīz viens, bet šogad ir
vēl septiņi kuģīši. Kaut arī varbūt nopelnīšu mazāk, mani priecē,
ka upes atdzīvojas – tas arī nozīmē, ka ir pieprasījums. Turklāt šī
vasara ir kā radīta atpūtai uz ūdens,» spriež kuģīša «Frīda»
kapteinis Artis Jansons. Tāpat viņš novērojis jaunu tendenci –
cilvēki uz Jelgavu kuģo. «Mums ir bijuši klienti, kas no Rīgas
atbrauc ar savu kuģīti, nakšņo uz tā, bet izmanto mūsu «Viesu
līčos» piedāvāto ēdināšanas servisu. Pa ceļam var izkāpt krastā
Jelgavā, apskatīt pilsētu,» stāsta A.Jansons. Savukārt kuģa
«Mītava» pārstāve Olga Kokareva novērojusi tendenci, ka izbraucienu
ar kuģīti arvien vairāk izmanto uzņēmumi un darījumu cilvēki – uz
kuģīša rīko korporatīvus pasākumus, izvizina darījumu partnerus,
konferenču viesus.

Iecienīta ir arī aktīvā atpūta uz ūdens, ko tāpat labprāt bauda
ārvalstu tūristi. Ja tūrisma objektos norāda, ka reizēm apmeklētāji
gaužas par dārgo ieejas maksu – piemēram, kapenēs ir bijuši
apmeklētāji, kam trīs eiro ieejas biļete šķiet par dārgu –, tad
citi pilsētas uzņēmēji atzīst: tūristi Jelgavā atstāj savu naudu.
«Man bieži jautā, vai pieci eiro stundā par ūdens velosipēda nomu
ir no cilvēka. Nē, tā ir maksa par stundu. Es, protams, gribētu
paņemt piecīti par cilvēku, bet konkurence neļauj celt cenas,
turklāt klientu čakarēšana nav ilgtermiņa biznesam,» stāsta ūdens
velonomas pārstāvis Edgars Korols. Viņš novērojis, ka reizēm viesi
arī atstāj dzeramnaudu. «Mūsu jomā tas nav ierasts, bet acīmredzot
cilvēki tā novērtē labu servisu.»

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis» un Billijs Locs