Šodien svinīgi tika atklāts modernizētais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģionālais sakaru punkts, kas atrodas Jelgavas daļas telpās Dobeles ielā 16. Turpmāk visi 112 zvani tiks uzklausīti, apkopoti, analizēti Jelgavā, un tieši no šejienes tiks koordinēts ugunsdzēsēju darbs sešās pilsētās – Jelgavā, Dobelē, Tukumā, Bauskā, Jēkabpilī un Aizkrauklē – un to apkārtnē.
Ilze Knusle-Jankevica
Šodien svinīgi tika atklāts modernizētais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģionālais sakaru punkts, kas atrodas Jelgavas daļas telpās Dobeles ielā 16. Turpmāk visi 112 zvani tiks uzklausīti, apkopoti, analizēti Jelgavā, un tieši no šejienes tiks koordinēts ugunsdzēsēju darbs sešās pilsētās – Jelgavā, Dobelē, Tukumā, Bauskā, Jēkabpilī un Aizkrauklē – un to apkārtnē. Sarkano lentīti pārgrieza iekšlietu ministre Linda Mūrniece un VUGD Zemgales reģiona brigādes komandieris Ints Sēlis. «112 ir numurs, ko zina visi – cilvēks varbūt neatceras no galvas sava mobilā tālruņa numuru, bet šo viņš zina un lieto, kad notikusi nelaime, ja ir apjucis. Un tieši dispečeru darbs ir pamatā tam, kā cilvēki uztver mūsu dienestus, jo tieši dispečeri uzklausa cilvēku zvanus, ievāc un apkopo informāciju, koordinē palīdzības sniegšanu, varbūt pāradresē zvanu citam operatīvajam dienestam,» tā ministre. VUGD priekšnieks Ainars Pencis piebilda, ka zvanu pieņemšana ir viena no atbildīgākajām VUGD funkcijām, jo no dispečeru darba ir atkarīga arī pati operācija – dispečeris pieņem lēmumu, kam nodot izsaukumu, cik tehnikas vienības sūtīt uz notikuma vietu un tamlīdzīgi.
VUGD Zemgales reģiona brigādes komandieris Ints Sēlis stāsta, ka sakaru punkta modernizācija ļaus atvieglot darbu, jo no vienas vietas ir vienkāršāk vadīt darbus un kontrolēt to izpildi. «Turpmāk ikviens zvans, kas attiecas uz VUGD Zemgales reģiona brigādi, nonāks Jelgavā. Dispečera uzdevums ir iegūt maksimāli daudz informācijas un pēc iespējas precīzāku notikuma vietas adresi, tad sazināties ar attiecīgo daļu, kura pildīs uzdevumu, nozīmēt tehniku, kura dosies uz izsaukumu,» stāsta I.Sēlis. Viņš skaidro, ka dispečeriem ir pieejama datu bāze, kurā redzama visu reģiona brigāžu, daļu un posteņu rīcībā esošais inventārs un tā aprite, piemēram, cik un kuras mašīnas konkrētajā brīdī ir uzdevumā un cik ir uz vietas.
VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko norāda, ka jaunais sakaru punkts aprīkots ar modernu programmatūru, kas arī būtiski atvieglo dispečeru darbu. Piemēram, izveidots adrešu meklētājs, kurš adresi meklē jau pēc trīs simboliem, un tas meklēšanas procesu padara daudz ātrāku. Tāpat uz kartes tiks parādīta notikuma vietai tuvākā VUGD daļa, kura tur varētu nokļūt visātrāk.
Līdz ar sakaru punkta modernizēšanu, samazinājies arī dispečeru skaits, jo vairs nav jānodrošina diennakts dežūras katrā daļā – līdzšinējo 24 dispečeru vietā turpmāk strādās 14. I.Sēlis piebilst, ka tikai daži no esošajiem darbiniekiem piekrita turpmāk braukt uz darbu Jelgavā, tāpēc darbā pieņemti septiņi jauni darbinieki. Darba dienās diennaktī VUGD Zemgales reģiona brigādes dispečeri saņem aptuveni tūkstoti zvanu, bet brīvdienās – ap 2000 zvanu.
Jāpiebilst, ka ar sakaru punkta izveidi modernizācija vēl nav pabeigta. Divu mēnešu laikā plānots arī visas Zemgales reģiona daļas aprīkot ar atbilstošu aparatūru, lai dispečeri uzdevumus varētu izsūtīt automātiski. Līdz tam uzdevumi tiks nodoti telefoniski vai pa rāciju.
VUGD Zemgales reģiona sakaru punkts ir viens no pieciem sakaru punktiem, kas apkalpo 112 zvanus. Agrāk to darīja katra rajona VUGD daļa (pirms teritoriālās reformas Latvijā bija 26 administratīvie rajoni), un tas prasīja daudz vairāk cilvēkresursu, tehnoloģiju. Nu VUGD rīcībā ir vienota informācijas sistēma, kas ļauj nodrošināt 112 zvanu nepārtrauktību un rezervēšanu.
Jāatgādina, ka ugunsdzēsējus arī turpmāk var izsaukt pa tālruni 112 vai 01 (no fiksētā telefona).
Foto: Ivars Veiliņš
16 °C,
1.1 m/s,
94.3 % 
16 °C,
1.1 m/s,
94.3 %