Šodien, 22. aprīlī pie BMX trases pulcējās simtiem skatītāju, lai «pēdējā gaitā» pavadītu apmēram 40 gadus veco ūdenstorni. Aplausiem skanot, 60 metrus augstā celtne bija gar zemi, un tā tika likvidēts vienīgais šķērslis, lai nu jau ar pilnu sparu varētu sākties Zemgales Olimpiskā centra būvniecība.
Foto: Ivars Veiliņš
Sintija Čepanone
Torņa nojaukšana bija laikietilpīgs «pasākums», jo atbildīgajam uzņēmumam rūpīgi nācās izvērtēt visus «par» un «pret» šīs augstās celtnes demontāžai. Sagatavošanās darbi sākās jau vakar, taču drošības apsvērumu dēļ ieceri nogāzt torni pirmdienā tā arī neizdevās īstenot. Taču šodien ap pulksten 13 tas tika paveikts, un vēsturisko notikumu savos fotoaparātos steidza iemūžināt simtiem skatītāju – daudzi vēl pēdējo reizi nofotografējās ar torni fonā, savukārt vecāka gadagājuma kungi vēl gremdējās atmiņās par jaunībā pastrādātajiem nedarbiem saistībā ar torni.
Tiesa gan – ar pirmo «rāvienu» tornis nepadevās – viena trose pārtrūka, un strādniekiem nācās labot kļūmi, taču ar otro viss «aizgāja», un dažu minūšu laikā no torņa bija pāri palikuši tikai gruveši.
Torņa demontētāji – SIA «Demo Group» – vērtē, ka viss izdevies, kā iecerēts, un nu augstā celtne būvniecības darbiem vairs netraucē. «Ūdenstorņa nojaukšana nebija nekas sarežģīts, taču pirmajā vietā vienmēr ir drošība, tāpēc tai pievērsām īpašu uzmanību,» saka SIA «Demo Group» tehniskais direktors Jānis Grebzde, piebilstot, ka svarīgākais esot bijis torni izkustināt no vertikālā stāvokļa – tas izdevies, un tornis ar trosēm novilkts gar zemi.
«Sagrautais tornis mums lieti noderēs, lai varētu būvlaukumā izveidot pagaidu ceļus,» Zemgales Olimpiskā centra būvdarbu vadītājs, būvkompānijas «LEC» pārstāvis Voldis Škapars atklāj, ka šim nolūkam lieti noderēs torņa šķembas, kas tiks uzbērtas pagaidu ceļu virsmai, nodrošinot smagās tehnikas piekļūšanu objektam pat ļoti slapjā laikā. Un tas nozīmē, ka līdz ar torņa nojaukšanu dota zaļā gaisma vērienīgās celtnes – Zemgales Olimpiskā centra – būvniecībai. «Kad ceļi būs izveidoti, teritorijā pazemināsim ūdens līmeni, nomainīsim grunti pret ļoti kvalitatīvu drenējošo smilti, noblietēsim, un varēsim sākt likt pamatus,» skaidro V.Škapars.
SIA «Jelgavas ūdens» inženieris Kārlis Pogulis atminas, ka tornis savulaik būvēts, lai nodrošinātu pienācīgu ūdens spiedienu visām Latvijas Lauksaimniecības universitātes ēkām, kas atrodas Pārlielupē. 60. gadu vidū ūdens torni bija paredzēts nodot ekspluatācijā, taču atklājās daudz defektu, un tas neizdevās. «Torņa tilpums bija vien 100 kubikmetru, arī rezervuāra augstums nebija pareizi aprēķināts,» dažas nebūšanas atklāj K.Pogulis un piebilst, ka tolaik pilsēta strauji attīstījās, un tornis tā arī nostāvēja, nevienu dienu neizmantots. Kā noskaidroja «Jelgavas Vēstnesis», ūdens tornis ticis uzpildīts tikai vienu reizi – tad, kad to centās nodot ekspluatācijā.
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %