Pašlaik zemes slānis sasalis apmēram metra dziļumā, savukārt pilsētas ūdenssaimniecības komunikācijas atrodas vismaz pusmetru dziļāk, tāpēc pagaidām maģistrālo un ielu ūdensvada plīsumi sala dēļ vēl nav aktuāli. Taču citāda situācija ir ar komunikācijām, par kurām atbildīgi māju īpašnieki – šobrīd jau reģistrēti vismaz septiņi ūdensvada pievadu aizsalšanas gadījumi privātmājās un deviņi – daudzdzīvokļu ēkās.
Sintija Čepanone
SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) direktors Juris Vidžis stāsta, ka pašlaik fiksēti jau deviņi gadījumi, kad ilgstošā sala dēļ daudzdzīvokļu mājās aizsalušas komunikācijas: Dobeles ielā 39, Vīgriežu ielā 28, Egas ielā 1, Ausekļa ielā 38, Dobeles ielā 30, Kārļa ielā 2, Dobeles ielā 52, Pētera ielā 21 un Raiņa ielā 18. «Jāatzīst, ka visos šajos gadījumos lielākoties komunikāciju aizsalšanu veicinājusi atsevišķu dzīvokļu īpašnieku bezatbildība, nenodrošinot minimālo nepieciešamo gaisa temperatūru ne tikai koplietošanas telpās, bet arī atsevišķajā dzīvokļa īpašumā. Ja aizsalis ūdens ievads mājai, JNĪP Avārijas dienests ūdens padevi nekavējoties atjauno, savukārt situācijās, kad caurules aizsalušas atsevišķā dzīvoklī, kas ilgstoši netiek apkurināts, pārvaldnieks ir bezspēcīgs. Turklāt tas izraisa ne tikai cauruļu aizsalšanu, bet arī rada papildu apkures izmaksas kaimiņiem,» skaidro J.Vidžis, atgādinot, ka atbilstoši normatīviem gaisa temperatūra dzīvoklī nedrīkst būt zemāka par 15 grādiem.
Viņš norāda, ka pagājušajā gadā, pateicoties pašvaldības piešķirtajam finansējumam, septiņās dzīvojamās mājās, kurās gadu no gada sals radīja vislielākās problēmas, bija iespējams veikt ūdens ievada siltināšanu, un šoziem tajās no ūdensvada aizsalšanas izdevies izvairīties. Šogad problēmas lielākoties rodas tieši neapkurinātu atsevišķu dzīvokļu dēļ.
Apsekojot minētās adreses, JNĪP speciālisti pārsvarā gadījumu konstatējuši elementāru energoefektivitātes pasākumu ignorēšanu koplietošanas telpās – neaizvērtus vai nepietiekami noblīvētus pagrabu logus, vaļā atstātas durvis koridoros, bēniņos vai pagrabos. Jāpiebilst, ka komunikāciju aizsalšanas risks pastāv ne tikai mājās ar daļējām ērtībām, kurās siltumu nodrošina paši dzīvokļu īpašnieki, bet arī pilnībā labiekārtotās mājās ar centralizēto siltumapgādi, ja iedzīvotāji nevērīgi izturas pret siltumnoturības pasākumiem koplietošanas telpās.
«Katru gadu, gatavojoties apkures sezonai, pārvaldnieks apseko daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, un dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts sakārtot gan pagraba logus, gan ārdurvis – tie ir primārie remontdarbi, kas ļauj izvairīties no nepatīkamām situācijām, strauji pazeminoties āra gaisa temperatūrai,» tā viņš.
Arī SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna skaidro, ka arvien biežāk uzņēmums saņem sūdzības gan par ūdens piegādes traucējumiem, gan par aizsalušiem ūdensvada pievadiem. «Ūdens padeves spiediena samazināšanās un duļķainības parādīšanās ūdenī ir pirmās pazīmes, kas liecina par to, ka, iespējams, sākusies ūdensvada aizsalšanas process. Jūtot, ka ūdens spiediens sāk pazemināties, var kādu laiku patecināt auksto ūdeni – plūsma neļaus caurulēm aizsalt. Tiesa, par notecināto ūdeni būs jāmaksā, taču tas būs daudz lētāk, nekā remontēt vai mainīt caurules,» skaidro V.Juhna, atgādinot, ka visbiežāk cauruļvadi aizsalst posmos, kur ūdensvada izolācija ir nepietiekama, tāpat ūdens pievada aizsalšanai iemesls var būt vaļā atstāts pagraba vēdlodziņš, neaizvērtas durvis vai ūdens caurules tuvumā atvērta komunikāciju lūka. «Īpaši svarīgi, lai būtu iztukšoti tie ūdensvadi, kurus ziemas periodā nav plānots izmantot, piemēram, laistīšanas ierīces, un telpās tiktu nodrošināta nemainīga gaisa temperatūra,» akcentē viņš, piebilstot, ka pašlaik par aizsalušiem ūdensvada pievadiem ziņojuši apmēram septiņi privātmāju īpašnieki. Savukārt pilsētas komunikācijām vismaz pagaidām sals kaitējumu nav nodarījis.
Foto: JNĪP