23 °C, 2.4 m/s, 57.8 %

Pilsētā

Ūdensvadu skalos pēc jaunas metodes
29/10/2011

Lai iegūtu datus par dzelzs un sulfātu radīto nogulšņu daudzumu ūdensvada tīklā, jau vairāk nekā 20 vietās Jelgavā sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem veikti ūdens saduļķošanās potenciāla mērījumi. Iegūtie dati tiks izmantoti, izstrādājot ūdensvada skalošanas metodiku atbilstoši situ­ācijai mūsu pilsētā.

Sintija Čepanone

Lai iegūtu datus par dzelzs un sulfātu radīto nogulšņu
daudzumu ūdensvada tīklā, jau vairāk nekā 20 vietās Jelgavā
sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem
veikti ūdens saduļķošanās potenciāla mērījumi. Iegūtie dati tiks
izmantoti, izstrādājot ūdensvada skalošanas metodiku atbilstoši
situ­ācijai mūsu pilsētā.

Jau šajā gadā pēc jaunās metodes varēs veikt lokālu ūdensvada posmu
skalošanu. «Tas nozīmē, ka, saņemot iedzīvotāju sūdzības par ūdens
kvalitāti noteiktā mikrorajonā, izskalot nogulsnes varēsim
efektīvāk nekā līdz šim,» skaidro SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais
direktors Viktors Juhna. Taču perspektīvā šī metode tiks pielietota
visā ūdensvada tīklā.

«Zemes dzīļu specifikas dēļ ūdenim Jelgavā ir paaugstināts
dzelzs un sulfātu saturs. Ūdens kvalitāte atbilst spēkā esošajām
normām, līdz ar to tas nav kaitīgs cilvēku veselībai, taču dzelzs
un sulfātu klātbūtne veicina nogulšņu veidošanos tīklā,» skaidro
RTU Būvzinātnes centra vadošais pētnieks Jānis Rubulis, kurš kopā
ar kolēģiem Jelgavā veic saduļķošanās potenciāla mērījumus. Viņš
skaidro, ka mērījumi katrā vietā tiek veikti apmēram piecpadsmit
minūtes un to laikā nogulsnes tiek saduļķotas apzināti, lai iegūtu
maksimāli precīzus rādījumus. «Kopumā mērījumi tiks veikti apmēram
30 vietās, aptverot visu pilsētas teritoriju. Tādējādi mēs iegūsim
datus, kas objektīvi ļaus noteikt tos ūdensvada posmus, kuros
nogulšņu daudzuma dēļ skalošana jāveic pirmām kārtām, un
izstrādāsim plānu regulārai ūdensvada tīkla skalošanai, lai
rezultāts būtu maksimāli efektīvs,» tā
J.Rubulis.         

V.Juhna skaidro, ka ūdensvada tīkla skalošana pēc šādas metodes
ir salīdzinoši jauna – tā aprobēta 33 Eiropas valstīs, bet Latvijā
līdz šim pielietota, skalojot ūdensvada tīklus Rīgā, Ādažos,
Balvos, kā arī atsevišķās nelielās apdzīvotās vietās. Apzinoties
pašreizējo ūdens kvalitāti mūsu pilsētā, «Jelgavas ūdens» RTU darba
grupu aicināja metodiku izstrādāt arī atbilstoši Jelgavas
situācijai. «Pašlaik, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, noteiktu
ūdensvada posmu skalošana tiek veikta, atgriežot hidrantus, taču
jau drīzumā mūsu rīcībā būs zinātniski pamatotas rekomendācijas,
piemēram, kuri posmi pirmām kārtām un cik bieži jāskalo, kādā
virzienā un ar kādu caurplūdi tas darāms, lai rezultāts būtu
maksimāli efektīvs,» skaidro V.Juhna. Viņš norāda, ka pašlaik ūdens
kvalitāte pilsētas mikrorajonos atšķiras un to ietekmē vairāki
faktori, tostarp cauruļvadu un to izbūves kvalitāte, ūdens
patēriņš. «Likumsakarīgi, ka posmos, kur caurplūde ir mazāka, jo
ūdens tiek patērēts mazāk, rodas lielāki nogulumi,» tā tehniskais
direktors, piebilstot, ka saskaņā ar iesniegtajiem iedzīvotāju
pieteikumiem visbiežāk sūdzības par ūdeni saņemtas no Lietuvas
šosejas, Tērvetes un Vīgriežu ielas, kā arī Kalnciema ceļa apkārtnē
dzīvojošajiem. Taču līdztekus lokālu posmu skalošanai, kas notiek,
pamatojoties uz iedzīvotāju pieteikumiem, «Jelgavas ūdens» veic arī
citas aktivitātes, kas nodrošina nepieciešamo dzeramā ūdens
kvalitāti un tās kontroli. Proti, atbilstoši normatīviem divreiz
gadā ūdensvada tīkli tiek dezinficēti un skalots Teteles ūdens
rezervuārs. Dzeramā ūdens kvalitātes paškontroli artēziskajās akās
un ūdensvada tīklā regulāri veic pats uzņēmums, bet dzeramā ūdens
monitoringu – pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides
zinātniskā institūta «BIOR» akreditēta laboratorija.

Savukārt Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļa 2011.
gadā dzeramā ūdens paraugus Jelgavā ņēmusi četras reizes –
februārī, maijā, jūlijā un oktobrī – Lielajā ielā 37, Pērnavas ielā
10, Vaļņu ielā 6 un Lietuvas šosejā 72, informē nodaļas vadītāja
Airisa Lapiņa. «Jelgavas ūdenim līdz 2014. gada 15. martam Jelgavā
piegādātajam dzeramajam ūdenim ir noteiktas īpašās normas –
pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības, tostarp
duļķainības, smaržas un garšas rādītājiem, kas saistīti ar
paaugstinātu dzelzs saturu. Taču tas nerada draudus nedz patērētāju
dzīvībai, nedz veselībai,» apliecina A.Lapiņa.

Jāatgādina, ka līdz 2014. gadam pilsētā realizē projekta
«Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Jelgavā» 2.
kārtu. Lielākais ieguvums – būtiski uzlabota dzeramā ūdens
kvalitāte. Ūdensvada tīklu skalošana pēc jaunās metodes īpaši
aktuāla būs pēc ūdens attīrīšanas stacijas izbūves Tetelē,
kur  izmantos līdz šim lielāko membrāntehnoloģiju Baltijā, lai
attīrītu ūdeni ne tikai no dzelzs, bet arī sulfātiem.

Dzeramā ūdens kvalitāte 2011. gadā*

Dzelzs saturs – robežās no 0,054 mg/l līdz 2,35
mg/l (LR Veselības inspekcijas noteiktā norma – līdz 3,5 mg/l).
Sulfātu saturs – robežās no 255 mg/l līdz 389 mg/l
(noteiktā sulfātu norma – līdz 470 mg/l.

* Pamatojoties uz Pārtikas un vides izmeklējumu akreditētās
laboratorijas dzeramā ūdens testēšanas pārskatiem

Foto: Ivars Veiliņš