Lai iegūtu datus par dzelzs un sulfātu radīto nogulšņu daudzumu ūdensvada tīklā, jau vairāk nekā 20 vietās Jelgavā sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem veikti ūdens saduļķošanās potenciāla mērījumi. Iegūtie dati tiks izmantoti, izstrādājot ūdensvada skalošanas metodiku atbilstoši situācijai mūsu pilsētā.
Sintija Čepanone
Jau šajā gadā pēc jaunās metodes varēs veikt lokālu ūdensvada posmu skalošanu. «Tas nozīmē, ka, saņemot iedzīvotāju sūdzības par ūdens kvalitāti noteiktā mikrorajonā, izskalot nogulsnes varēsim efektīvāk nekā līdz šim,» skaidro SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna. Taču perspektīvā šī metode tiks pielietota visā ūdensvada tīklā.
«Zemes dzīļu specifikas dēļ ūdenim Jelgavā ir paaugstināts dzelzs un sulfātu saturs. Ūdens kvalitāte atbilst spēkā esošajām normām, līdz ar to tas nav kaitīgs cilvēku veselībai, taču dzelzs un sulfātu klātbūtne veicina nogulšņu veidošanos tīklā,» skaidro RTU Būvzinātnes centra vadošais pētnieks Jānis Rubulis, kurš kopā ar kolēģiem Jelgavā veic saduļķošanās potenciāla mērījumus. Viņš skaidro, ka mērījumi katrā vietā tiek veikti apmēram piecpadsmit minūtes un to laikā nogulsnes tiek saduļķotas apzināti, lai iegūtu maksimāli precīzus rādījumus. «Kopumā mērījumi tiks veikti apmēram 30 vietās, aptverot visu pilsētas teritoriju. Tādējādi mēs iegūsim datus, kas objektīvi ļaus noteikt tos ūdensvada posmus, kuros nogulšņu daudzuma dēļ skalošana jāveic pirmām kārtām, un izstrādāsim plānu regulārai ūdensvada tīkla skalošanai, lai rezultāts būtu maksimāli efektīvs,» tā J.Rubulis.
V.Juhna skaidro, ka ūdensvada tīkla skalošana pēc šādas metodes ir salīdzinoši jauna – tā aprobēta 33 Eiropas valstīs, bet Latvijā līdz šim pielietota, skalojot ūdensvada tīklus Rīgā, Ādažos, Balvos, kā arī atsevišķās nelielās apdzīvotās vietās. Apzinoties pašreizējo ūdens kvalitāti mūsu pilsētā, «Jelgavas ūdens» RTU darba grupu aicināja metodiku izstrādāt arī atbilstoši Jelgavas situācijai. «Pašlaik, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, noteiktu ūdensvada posmu skalošana tiek veikta, atgriežot hidrantus, taču jau drīzumā mūsu rīcībā būs zinātniski pamatotas rekomendācijas, piemēram, kuri posmi pirmām kārtām un cik bieži jāskalo, kādā virzienā un ar kādu caurplūdi tas darāms, lai rezultāts būtu maksimāli efektīvs,» skaidro V.Juhna. Viņš norāda, ka pašlaik ūdens kvalitāte pilsētas mikrorajonos atšķiras un to ietekmē vairāki faktori, tostarp cauruļvadu un to izbūves kvalitāte, ūdens patēriņš. «Likumsakarīgi, ka posmos, kur caurplūde ir mazāka, jo ūdens tiek patērēts mazāk, rodas lielāki nogulumi,» tā tehniskais direktors, piebilstot, ka saskaņā ar iesniegtajiem iedzīvotāju pieteikumiem visbiežāk sūdzības par ūdeni saņemtas no Lietuvas šosejas, Tērvetes un Vīgriežu ielas, kā arī Kalnciema ceļa apkārtnē dzīvojošajiem. Taču līdztekus lokālu posmu skalošanai, kas notiek, pamatojoties uz iedzīvotāju pieteikumiem, «Jelgavas ūdens» veic arī citas aktivitātes, kas nodrošina nepieciešamo dzeramā ūdens kvalitāti un tās kontroli. Proti, atbilstoši normatīviem divreiz gadā ūdensvada tīkli tiek dezinficēti un skalots Teteles ūdens rezervuārs. Dzeramā ūdens kvalitātes paškontroli artēziskajās akās un ūdensvada tīklā regulāri veic pats uzņēmums, bet dzeramā ūdens monitoringu – pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» akreditēta laboratorija.
Savukārt Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļa 2011. gadā dzeramā ūdens paraugus Jelgavā ņēmusi četras reizes – februārī, maijā, jūlijā un oktobrī – Lielajā ielā 37, Pērnavas ielā 10, Vaļņu ielā 6 un Lietuvas šosejā 72, informē nodaļas vadītāja Airisa Lapiņa. «Jelgavas ūdenim līdz 2014. gada 15. martam Jelgavā piegādātajam dzeramajam ūdenim ir noteiktas īpašās normas – pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības, tostarp duļķainības, smaržas un garšas rādītājiem, kas saistīti ar paaugstinātu dzelzs saturu. Taču tas nerada draudus nedz patērētāju dzīvībai, nedz veselībai,» apliecina A.Lapiņa.
Jāatgādina, ka līdz 2014. gadam pilsētā realizē projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Jelgavā» 2. kārtu. Lielākais ieguvums – būtiski uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte. Ūdensvada tīklu skalošana pēc jaunās metodes īpaši aktuāla būs pēc ūdens attīrīšanas stacijas izbūves Tetelē, kur izmantos līdz šim lielāko membrāntehnoloģiju Baltijā, lai attīrītu ūdeni ne tikai no dzelzs, bet arī sulfātiem.
Dzeramā ūdens kvalitāte 2011. gadā*
Dzelzs saturs – robežās no 0,054 mg/l līdz 2,35 mg/l (LR Veselības inspekcijas noteiktā norma – līdz 3,5 mg/l). Sulfātu saturs – robežās no 255 mg/l līdz 389 mg/l (noteiktā sulfātu norma – līdz 470 mg/l.
* Pamatojoties uz Pārtikas un vides izmeklējumu akreditētās laboratorijas dzeramā ūdens testēšanas pārskatiem
Foto: Ivars Veiliņš
-0.7 °C,
2.6 m/s,
73.6 % 
-0.7 °C,
2.6 m/s,
73.6 %