19.1 °C, 1.8 m/s, 94 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraUguņošanas un burgeru zeme – Amerika
Uguņošanas un burgeru zeme – Amerika
26/10/2014

Pēc Otrā pasaules kara Madaras Strautiņas radus dzīve aizveda uz ASV. Ik Ziemassvētkus viņa saņēma apsveikuma kartītes no tālu dzīvojošajiem radiem, taču tā arī dzīvē ne reizi viņus nesatika. Līdz pat šai vasarai, kad izlemts – nu tas beidzot ir jāizdara. Vislielāko iespaidu uz jelgavnieci atstājis viens no iespaidīgākajiem dabas brīnumiem Niagāras ūdenskritums, bet jau mēnesi pēc atgriešanās Madara zina – ASV viņa vēl atgriezīsies.

www.jelgavasvestnesis.lv

Pēc Otrā pasaules kara Madaras
Strautiņas radus dzīve aizveda uz ASV. Ik Ziemassvētkus viņa saņēma
apsveikuma kartītes no tālu dzīvojošajiem radiem, taču tā arī dzīvē
ne reizi viņus nesatika. Līdz pat šai vasarai, kad izlemts – nu tas
beidzot ir jāizdara. Vislielāko iespaidu uz jelgavnieci atstājis
viens no iespaidīgākajiem dabas brīnumiem Niagāras ūdenskritums,
bet jau mēnesi pēc atgriešanās Madara zina – ASV viņa vēl
atgriezīsies.

 

Bērnības sapni piepilda mēneša
laikā

«Doma par došanos uz ASV man bija kā mazs
neizsapņots sapnis jau kopš agras bērnības. Katros Ziemassvētkos
saņēmām pastkartes no radiniekiem, kuri tur dzīvo un tā arī šī
interese radās. Vecmāmiņas brālis pēc Otrā pasaules kara kopā ar
savu sievu un bērniem izceļoja uz Ameriku. Tur iedzīvojās, atrada
darbu un palika uz dzīvi, tomēr nezaudēja kontaktus ar Latvijā
palikušajiem radiniekiem,» stāsta Madara, piebilstot, ka lielais
attālums tomēr radus šķīris uz daudziem gadiem un viņa pati savus
Amerikas radus tā arī nekad nebija satikusi.

Taču šovasar diezgan spontāni Madara
izlēma, ka beidzot sapnis ir jāīsteno, radās iespēja doties uz ASV
un viņa sāka plānot ceļojumu. «Kā ceļojuma ilgumu izvēlējos sešas
nedēļas, jo, manuprāt, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai valsti
varētu iepazīt ne tikai kā tūrists, bet arī izbaudīt amerikāņu
ikdienas dzīvi,» vērtē Madara.

 Nedēļas laikā tika iegādāta
aviobiļete un nokārtota attiecīgā atļauja, kas ļauj ieceļot ASV.
«Pēc mēneša es jau atrados Rīgas lidostā. Uztraukums bija ļoti
liels, jo ceļoju viena pati un man nebija ne jausmas, kas mani galā
sagaida, jo, kā jau minēju, nevienu no radiniekiem, kas tur dzīvo,
nepazinu,» tā Madara.

 

Sagaidot latvieti, uzrīko pat
uguņošanu

«Kad lidmašīna nolaidās Vašingtonas
lidostā, pats pirmais, ko pamanīju, bija liels ASV karogs, tad arī
patiešām radās sajūta – te nu ir tā sapņu zeme,» nopūšas Madara.
Viņa stāsta, ka pirmais vakars tika pavadīts Vašingtonā Magothy
upes krastā. «Par godu manai atlidošanai blakus ASV karogam tika
uzvilkts arī Latvijas karogs un bija sarīkota grandioza uguņošana.
Bija ieradušies visi radi no dažādiem štatiem, vakars pagāja,
iepazīstoties ar viņiem un kavējoties atmiņās par Latviju,» par
īpaši sirsnīgo uzņemšanu stāsta Madara.

 

Šodien ir spēle? Velkam fanu
krekliņu!

«Nākamajā rītā devāmies uz Pensilvānijas
štata otro lielāko pilsētu Pitsburgu. Tur es nodzīvoju četras
nedēļas. Tajā laikā es iepazinu gan mākslu – vairākos slavenu
mākslinieku muzejos –, gan mūziku – simfonisko, džeza, roka un,
protams, arī kantrī mūziku –, gan arī sporta dzīvi,» tā Madara.
Tāpat meitenei bija iespēja klātienē vērot gan beisbola spēli, gan
arī amerikāņu futbolu.

Pitsburga ir slavena sporta pilsēta, kurā
teju ikviens iedzīvotājs ir informēts par notiekošo sporta dzīvē.
«Kad notika kāda no beisbola spēlēm,  visa pilsēta juta un
sekoja līdzi. Cilvēki jau no agra rīta tērpās fanu krekliņos un
cepurītēs,» iespaidiem dalās jelgavniece.

 

«Burgerā viņi saliek visi, ko vien
var iedomāties!»

Lai gan daudzas lietas un kultūras iezīmes
īpaši neatšķiras no Eiropas, tomēr visatšķirīgākais ir ēdiens,
vērtē Madara. «Te nu ir taisnība – amerikāņi tiešām ir ātrā ēdiena
piekritēji: burgeri, frī kartupeļi, sendviči kā neatņemama ikdienas
maltīte. Visvairāk gan izbrīnīja burgers, kurā ir salikts iekšā
viss, ko vien var iedomāties, pat frī kartupeļi,» smejas Madara.
Viņa piebilst, ka tie, kas vēlas ēst veselīgāk, noteikti var
izvēlēties kukurūzu, tā tiek pasniegta kā piedeva gandrīz pie
visiem pamatēdieniem.

 

Prakses vieta ASV klīnikā? Kāpēc
nē!

Tā kā Madara LLU studē veterinārmedicīnu,
pirms došanās uz Ameriku, viņa izlēma, ka noteikti vēlas apskatīt
kādu no veterinārajām klīnikām, taču radinieki viņai sagādāja vēl
lielāku iespēju. «Man tika dota iespēja vairākas dienas
iesaistīties modernas klīnikas darbībā, vērot dažādas operācijas un
manipulācijas. Turklāt es ieguvu sev jaunu prakses vietu nākotnē!»
tā Madara.

Viena no Madaras radiniecēm ir atpazīstama
keramiķe, kura katru gadu dodas uz Tačstonu pasniegt meistarklases
porcelāna trauku veidošanā. «Es ar lielāko prieku piebiedrojos
viņai. Tur varēja izdzīvot īstu amerikāņu nometnes atmosfēru. Katru
vakaru sēdējām pie ugunskura, cepām zefīru un ģitāras pavadījumā
dziedājām kantrī mūzikas dziesmas,» tā jelgavniece.

 

Arī Niagāras ūdenskritums sagaida
ar uguņošanu

Tomēr visiespaidīgākais piedzīvojums
Madaras ceļojuma laikā bijis Niagāras ūdenskrituma apmeklējums.
«Tur sevišķi ir padomāts par tūristiem, kuriem tiek iedoti
lietusmētelīši un ir iespēja ar mazu kuģīti piebraukt pie paša
ūdenskrituma. Tagad varu lepoties ar to, ka biju dušā zem Niagāras
ūdenskrituma!» smejas Madara, piebilstot, ka naktī tas ir
izgaismots dažādās krāsās, bet ikkatru nedēļas nogali pie
ūdenskrituma var vērot krāšņu uguņošanu. Acīmredzot ASV uguņošana
ir gana populāra.

 

Ar dažām dienām Vašingtonā – par
maz  

«Pēdējo mana ceļojuma nedēļu pavadīju
Vašingtonā, ASV galvaspilsētā. Apskatīju vairākus ievērojamus
objektus – Balto namu, Abrahama Linkolna memoriālu,  ASV
Kongresa mājvietu Kapitoliju. Tā ir iespaidīga pilsēta, taču
diemžēl ar dažām dienām ir par maz, lai varētu kārtīgi visu iepazīt
tuvāk,» teic Madara.

Pēdējā diena Amerikā noslēdzās ar peldi
Atlantijas okeānā. «Skaista pludmale, silts laiks un lieli viļņi,
kuri gāž no kājām, bet tajā slēpjas visīstākā jautrība. Lai gan
ceļgali bija noberzti, krītot akmeņainajās smiltīs, sāpes nejutu,
tikai mazliet skumjas par to, ka jādodas prom,» atceras
meitene.

«Tāda nu ir tā Ziemaļamerika, ko iepazinu
es. Jauki un laipni cilvēki, kuru man pietrūks. Jūdzes un
Fārenheits, kas man sagādāja sākumā grūtības, ir apgūti un dažreiz
pat pēc atgriešanās Latvijā iejaucas pa vidum. Es noteikti vēl tur
atgriezīšos, jo tas, ko es paguvu apskatīt šajās sešās nedēļās, ir
tikai maza daļiņa no lielās Amerikas,» rezumē Madara.

Foto: no M.Strautiņas personīgā arhīva