Jau apmēram pusotru gadu pēc mammas zaudējuma viņi ģimenē ir tikai trīs – tētis Igors, septiņus gadus vecais dēls Ņikita un trīsgadīgā meitiņa Katja. Tieši Siriščinu ģimeni sadarbībā ar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldi «Jelgavas Vēstnesis» izraudzījās, lai viņi izmantotu veikalu tīkla «Iki» piedāvāto iespēju un veselu nedēļu varētu iegādāties pārtiku par «Iki» sarūpēto dāvanu karti. Kā akcentē lielveikalu tīkla «Iki» Mārketinga nodaļas vadītāja Indra Svikle, līdzīgas akcijas sadarbībā ar vietējiem laikrakstiem uzņēmums īsteno arī citās Latvijas pilsētās. Iesākumā tajā piedalījies kādas pilsētas laikraksta žurnālists, kurš pats arī iepircies, taču «Jelgavas Vēstnesis» gan uzskatīja, ka mūsu pilsētā šāda iespēja jādod kādai no Jelgavas ģimenēm, kurai šobrīd neklājas viegli. «Jelgavas Vēstnesis» kopā ar Siriščinu ģimeni devās uz veikalu un pēc tam uzklausīja «Iki» piedāvātā speciālista viedokli par to, cik veselīgi ģimene ēdusi, kā arī cik gudri, viņaprāt, tā pratusi iztērēt 35 latus, nedēļas laikā iegādājoties pārtikas produktus.
Sintija Čepanone
«Viņi ļoti mīlēja viens otru, bija skaista un saskanīga ģimene, taču mana meita Sveta pirms pusotra gada nomira. Un tagad viņi man ir tikai trīs – vislabākais znots pasaulē un vismīļākie mazbērniņi,» Siriščinu ģimeni – tēti Igoru un bērnus Ņikitu un Katju – raksturo vecmāmiņa Marija.
Diemžēl nelaime ģimenei nenāca viena – mazie zaudēja mammu, bet līdz ar Jelgavas Cukurfabrikas likvidāciju tētis kļuva par bezdarbnieku un līdz šim brīdim viņam nav izdevies atrast citu darbu. «Es no darba nebaidos – būtu ar mieru kaut zemi rakt, lai tikai būtu nauda, par ko uzturēt ģimeni,» teic Igors, neslēpjot, ka līdz šim cerības atrast algotu darbu nav piepildījušās, kaut gan tam veltīts ne mazums pūļu.
Ģimene turas kopā
Ja agrāk kāds būtu teicis, ka pienāks šādi laiki, Igors neticētu. Tolaik viņš Jelgavas Cukurfabrikā strādāja par krāvēju un, lai gan vasaras mēnešos alga bija mazāka, vidēji 600 latus esot nopelnījis. Tolaik arī strādāja sieva, tādēļ ģimenei nenācās lauzīt galvu par to, ko celt galdā.
Nu beidzies arī bezdarbnieka pabalsts, tādēļ praktiski vienīgie iztikas līdzekļi ģimenei ir tā sauktā bērnu nauda apmēram simts lati mēnesī un pašvaldības palīdzība, lai segtu izdevumus par dzīvokli un Katjai par bērnudārzu. «Labi, ka mums ir vecmāmiņa. Viņa mazos lutina no savas pensijas, turklāt viņas piemājas dārziņā izaudzētais nonāk uz mūsu galda. Viņa jau mūs visus trīs lutina,» tā Igors.
Septiņus gadus vecais Ņikita šogad uzsācis pirmklasnieka gaitas Jelgavas 6. vidusskolā, savukārt trīsgadīgā Katja apmeklē bērnudārzu «Vārpiņa». Ņikita aizrāvies ar futbolu, un, ja sevi labi parādīs, varēs spēlēt komandā. «Viņam jau ir forma ar 43. numuru,» palepojas vecmāmiņa un piebilst, ka arī skolotāja zēnu uzteic par gaišo galvu, vienīgi ar to rakstīšanu nevedoties tik gludi. Savukārt Katja priecājas par iespēju dārziņā satikt savus vienaudžus, tādēļ tētim no rītiem nav jāpiepūlas, lai mazos uzmodinātu. Igoram pēc brokastīm vien atliek dēlu pavadīt uz skolu, bet meitu – uz bērnudārzu. Bet vakarā abi ģimenes vīrieši dodas pakaļ Katjai, lai visi kopā atgrieztos mājās un gatavotu vakariņas.
«Nu esmu pilsonis»
Igors beidzot saņēmies un pagājušajā nedēļā ieguvis Latvijas pilsonību. «Kaut arī esmu dzimis Latvijā, iepriekš nebija tādas īstas nepieciešamības kļūt par pilsoni. Taču tagad, kad visi mani mēģinājumi atrast darbu palikuši bez rezultātiem, esmu sapratis, ka, šķiet, vienīgā izeja ir doties strādāt uz ārzemēm. Taču, kaut tagad esmu pilsonis, pilsoņa pasi varēšu saņemt pēc kāda pusgada un tad arī skatīšos, kurp braukt strādāt,» tā Igors, neslēpjot, ka vēl aizvien tomēr nezaudē cerību darbu atrast Latvijā, lai varētu būt kopā ar saviem bērniem.
Pirms diviem mēnešiem Igors ieguvis arī apsarga sertifikātu, bet tagad gaida, kad caur Nodarbinātības valsts aģentūru varēs uzsākt mācības, lai iegūtu C kategorijas autovadītāja apliecību. «Apsarga sertifikāts nu man ir, bet darbu tā arī nedabūju. Sākumā paziņas teica: darbs tevi jau gaida, nokārto tikai eksāmenu un varēsi sākt strādāt par apsargu. Taču beigās – nekā. Ne jau man vienīgajam pašlaik klājas grūti,» tā Igors, taču viņš nežēlojas, drīzāk gan cenšas pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir, un arī bērniem māca, ka ne visu, ko vēlas, pašreiz var arī dabūt. Igors vērtē, ka ir stingrs un prasīgs tētis, un varbūt tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc viņš bez bažām uz veikalu dodas kopā ar abiem bērniem. «Nav, nav mums problēmu visiem kopā iepirkties! Bērni saprot, ko mēs varam atļauties un ko ne, tādēļ nečīkst, lai nopērku vienu vai otru lietu,» tā tētis.
Iepirkties palīdz bērni
Kaut arī tagad nākas rūpīgi apsvērt, ko ģimene var un ko nevar atļauties pirkt, Igors stāsta, ka šajā ziņā jau ir izstrādāta sistēma. Proti, ģimene dzīvo Pārlielupē, tāpēc lielie pirkumi tiek veikti «Maximā» tirdzniecības centrā «Valdeka», savukārt, ja kaut kas pēkšņi aptrūkstas, to nopērk netālajā «Otto». «Vidēji produktus vienā reizē nopērkam tā, lai pietiktu trijām četrām dienām. Protams, skatos, kuram produktam ir akcija, kurš lētāks, to arī pērkam, un vidēji vienā reizē iztērējam ap desmit latiem,» iepirkšanās paradumus atklāj Igors, piebilstot, ka dēls ir arī tas, kurš atgādina, kas vēl no pārtikas jānopērk, tāpēc uz veikalu var doties bez pirkumu saraksta. «Mēnesī cenšamies iekļauties simts latos,» tā tētis, priecājoties par «Iki» dāvanu karti, kas šomēnes ļauj ietaupīt.
Arī «Jelgavas Vēstnesis» pārliecinājās, ka, pirms ko iegādāties, Igors ļoti rūpīgi apsver, kas nepieciešams visvairāk. Viņš arī atzīst, ka ne tik daudz domā par sevi, cik par mazajiem. «Viņi taču man aug, tāpēc skatos, lai atliktu nauda arī kādam jogurtam, auglim,» tā tētis, kurš mājās ir galvenais maltītes gatavotājs. Viņš neslēpj, ka šad tad jau nopērk arī kaut ko gatavu, taču visbiežāk ēst taisa pats – gan zupas, gan otros ēdienus. «Bērni nav izvēlīgi – Katjai gatavo, ko gribi, un viņai garšos viss, arī Ņikita ēd visu. Pašlaik viņam ļoti garšo gaļa, pagatavota dažādos veidos,» teic Igors, bet Ņikita vēl piebilst, ka viņš mīl makaronus un rīsus. «Bet es visvairāk mīlu tēti,» tā mazā Katja.
Dārzeņi izaug vecmāmiņas dārzā
«Par laimi, vecmāmiņai Ānē ir privātmāja ar dārzu, tāpēc tas, kas izaug dārzā, mums nav jāpērk. Kartupeļi, burkāni, zaļumi, ogas, āboli – tas viss mums ir, arī ievārījumu viņa izvāra, sakonservē dārzeņus. Olas mums nav jāpērk, jo vecaimātei ir vistas,» stāsta Igors, bet vecmāmiņa steidz piebilst, ka mazbērni viņai ir pats svarīgākais un viņiem nekā nav žēl. «Mēs ar vīru varam bez daudz kā iztikt, lai tikai bērniem nekā netrūktu. Puse no manas pensijas pavisam noteikti ir viņu. Arī pirmos augļus un dārzeņus, kas ienākas dārzā, taupu mazbērniem,» teic Marija, atkal un atkal uzsverot, cik ļoti viņai ir paveicies, savulaik par znotu iegūstot tieši Igoru. «Es jau zinu – viņam nepatīk, ka tā slavēju, bet viņš ir ļoti kārtīgs, saimniecisks vīrietis. Dzīvoklis vienmēr ir sakārtots, trauki nomazgāti – pat vienai otrai sievietei mājās nav tādas kārtības! Un, ticiet man, ēst viņš gatavo vēl labāk nekā es,» par znotu saka Marija.
Pašlaik Siriščinu ģimene jau pamazām sāk gatavoties Ziemassvētkiem. Egli uz mežu viņi brauks lūkoties ap 20. decembri. «Mums taču jānosvin latviešu Ziemassvētki, Jaunais gads un krievu Ziemassvētki, tāpēc svarīgi, lai eglītei ātri nenobirtu skujas,» teic Igors, stāstot, ka parasti eglei pakaļ dodas divatā ar dēlu, bet šogad līdzi ņems arī Katju. «Es viņus abus ļoti, ļoti mīlu, tāpēc gribas, lai viņi izaug par krietniem cilvēkiem,» nosaka tētis.
Vērtē uztura speciāliste
Kopā ar Siriščinu ģimeni uz veikalu iegādāties pārtikas produktus devās arī «Jelgavas Vēstnesis». Iepirkumu grozā līdzās maizei, makaroniem, rīsiem, zivij, piena un gaļas produktiem, piemēram, desai, kotlešu masai, cūkgaļas kakla karbonādei, vienmēr tika ielikti arī biezpiena sieriņi, jogurts, mandarīni vai banāni bērniem. «Parasti jau vienmēr cenšos nopirkt kaut ko tieši bērniem – viņiem taču ir augošs organisms, tādēļ vitamīni ir vajadzīgi,» skaidro tētis.
Siriščinu ģimenes iepirkumus komentē uztura speciāliste «Figūras Draugi» konsultante Inga Pūce:
«Izskatot ģimenes pirkumu grozu, vispirms jāsaka, ka pārtikas daudzums noteikti ir pietiekams, jo kaloriju skaits izskatās atbilstošs nepieciešamajam. Kopumā izskatās arī, ka ģimenes pirkumi ir veselīgi, ņemot vērā, ka dārzeņi viņiem izaug vecmāmiņas piemājas dārzā.
Varētu gan ieteikt vēl vairāk izvēlēties tīros piena produktus, piemēram, pienu, kefīru un paniņas, un katram bērnam dienā izdzert divas glāzes. Ieteiktu arī samazināt gaļas izstrādājumu daudzumu, bet to vietā iegādāties svaigus augļus, katram vismaz 200 gramus dienā.»
Šī eksperimenta mērķis ir sniegt padomus iedzīvotājiem par to, kā veiksmīgāk iepirkties, optimizējot mājsaimniecības budžetu un parādot, ka veiksmīga iepirkšanās ir arī veselīgu un dažādu produktu iegāde, lai savu ikdienas ēdienkarti padarītu daudzveidīgāku.«Ar šo eksperimentu vēlamies pievērst uzmanību lielajam veikala «Iki» preču piedāvājumam un arī palīdzēt orientēties tajā. Vēlamies arī atgādināt, kādas akcijas notiek un kad uz veikalu doties ir izdevīgāk. Akcijas cenas tiek piešķirtas dažādu preču un arī dažādu cenu kategorijās. To darām ar mērķi, lai cilvēku pārtikas grozs veidotos ne tikai izdevīgs, bet arī garšīgs, veselīgs un dažāds,» eksperimenta mērķi skaidro lielveikalu tīkla «Iki» Mārketinga nodaļas vadītāja Indra Svikle.
Vērtējot pircēju ieradumus šobrīd, «Iki» veikala vadītāja Jelgavā Diāna Kudrjavceva atzīst, ka tendence pievērst uzmanību akcijas precēm kļūst arvien aktuālāka. «Nenoliedzami, pircēji seko līdzi saviem tēriņiem, tādēļ izvēlas akcijas preces, kas ļauj optimizēt mājsaimniecības budžetu. Pircēji izvērtē, cik daudz no iegādātajiem pārtikas produktiem tuvākajā laikā patiešām apēdīs. Lai preces neaizietu bojā, netiek veidoti lieki krājumi,» tā D.Kudrjavceva.
Vērtējot Siriščinu ģimenes veiktos pirkumus, D.Kudrjavceva norāda: «Eksperimenta laikā novērojām, ka pirkumi tiek veikti pārdomāti, lai vienlaicīgi varētu ne vien ietaupīt, bet arī garšīgi paēst. Tieši izdevīgi pirkumi, kas mūsu pircējiem ļauj veidot arī veselīgu un dažādu ēdienkarti, ir viens no galvenajiem «Iki» uzstādījumiem, lai pircēji būtu apmierinātu un tas mudinātu viņus atgriezties pie mums.»
Viņa vērtē, ka ģimenes ikdienas pirkumu grozs bija daudzveidīgs, tika izvēlēti dažādi produkti, tādēļ ieekonomēt nebūt nenozīmē atteikties no garšīgas maltītes. Tieši pretēji – jo pircējs vairāk piedomā pie ikdienas pirkumiem, jo radošāks kļūst un daudzveidīgākus ēdienus pagatavo mājās. «Mūsu novērojumi liecina, ka līdzās akcijas cenām pircēju disciplinē arī pirkumu saraksts, līdz ar to, ja esat iecerējuši veikt savus ikdienas pirkumus ekonomiski izdevīgi, tad pirms došanās uz veikalu būtu nepieciešams sagatavot iepirkuma sarakstu,» tā D.Kudrjavceva.