«Manuprāt, Ukraina visbiežāk asociējas ar labu speķi un smalkiem izšuvumiem, taču mums ir arī daudzas citas interesantas lietas, un tieši to citādāko Ukrainu es gribu parādīt jelgavniekiem. Tāpēc jau arī šodien veidojam sveces un pinam draudzības aproces,» saka ukraiņu māksliniece Olenka Berezjanska, kura Ukraiņu dienu gaitā vadīja meistarklasi un atklāja savu gleznu izstādi.
Sintija Čepanone
No 29. līdz 31. martam Jelgavā notiek tradicionālās Ukraiņu kultūras dienas, kuru laikā ikvienam ir iespēja tuvāk iepazīt ukraiņu kultūru. Izrādās, uz meistarklasi sanākušie visai maz zina par to, taču atzīst, ka kopīga darbošanās noteikti veicinās interesi par šo zemi. «Jāatzīst, ka par Ukrainu tiešām nezinām neko, taču piesaistīja meistarklase, kurā var apgūt sveču darināšanu un draudzības rokassprādžu pīšanu. Šīs nodarbes gan ar Ukrainu nesaistās, bet, iespējams, tagad tas mainīsies un lielajā informācijas gūzmā pamanīsim arī kādu ziņu par ukraiņiem,» spriež 14 gadus vecā Laura Hofmane un 22 gadus vecā Ieva Krūmiņa. Arī Aija, kura pārstāv vecāku paaudzi, atzīst, ka par Ukrainu nezina neko, jo nekādas saistības ar šo zemi viņai neesot.
«Mans tēvs bija ukrainis, un, kaut dzīvojām šeit, mamma mūs, bērnus, ik vasaru sūtīja uz kādu pavisam mazu ciemu Kijevas apgabalā pie radiem, lai mēs iepazītu tēva saknes. Tāpēc pavisam droši varu apgalvot, ka ukraiņi ir ļoti labestīgi, viesmīlīgi cilvēki, viņu zeme – saulaina un gaiša,» stāsta Natalja Simonova, kura ar nožēlu atzīst, ka nu saikne ar Ukrainu pārtrūkusi. Toties sveču veidošanas meistarklasē viņai atkal uzjundīta bērnības smarža. «Manam onkulim bija bites, tāpēc arī vasks tur bija, bet bērnībā es nemaz nesapratu, kas tas ir tagad. Tagad, no vaska veidojot sveces, smaržo pēc bērnības. Šī smarža man tiešām asociējas ar Ukrainu,» tā viņa.
Meistarklases dalībnieki atzīst, ka sveču veidošana, kā izrādās, nav nekas tik grūts – galvenais, kā māca ukraiņu māksliniece O.Berezjanska, lai rokas siltas. Tad vasks vieglāk pakļaujas veidošanai.
«Draudzības aproces, ukraiņi tās sauc «fainačiki», pie mums ir ļoti populāras. Tās jāpin, domājot labas domas, un jāuzdāvina saviem tuvajiem cilvēkiem. Tam, kam aproce tiek uzdāvināta, tā jānēsā tik ilgi, kamēr tā izdils un pati nokritīs, jo tas ir mūžīgas draudzības apliecinājums. Ja lentīti noņem, tad draudzība beigusies,» tradīciju dāvināt draudzības lentītes atklāj māksliniece. Jāatzīst, ka ar draudzības aproču veidošanu jelgavniekiem gan tik viegli nevedās.
Taujāta par saikni ar Latviju, O.Berezjanska stāsta, ka viņas mamma ir no Lietuvas, taču māsīcas dzīvo arī Latvijā, tāpēc pie reizes tiek apciemoti radi. «Ceļojot pa Baltijas valstīm, esmu novērojusi, ka zināšanas par Ukrainu, mūsu kultūru, tradīcijām ir visai niecīgas. Tieši tādēļ esmu priecīga, ka varu stāstīt par savu zemi citiem,» tā māksliniece, paužot cerību, ka ne tikai sarunas, bet arī šādas kopīgas darbošanās ieinteresēs uzzināt ko vairāk par Ukrainu. «Kādas ir manas asociācijas ar Latviju? Jāatzīst, visai sirreālas. Ierodoties te, šķiet, ka debesis ir krietni zemākas, mākoņi tuvāk. Un vēl tie meži…»
Jāpiebilst, ka šodien arī atklāta O.Berezjanskas gleznu izstāde «Vibrācija un skaņa», un kopā ar mākslinieci Jelgavā viesojas viņas kolēģis – mākslinieks un dizainers Vitālijs Kiriļivs.
«Savukārt sestdien, 31.martā, pulksten 13 kultūras nama Mazā zālē gaidīsim visus, kuriem patīk ukraiņu dziesmas, uz koncertu «Ukrainas skaņas». Šogad pēc Jelgavas domes ielūguma pie mums viesosies Jelgavas sadraudzības pilsētas Ivanofrankovskas kolektīvi – bandūristu trio «Namisto» un vīru vokālais kvartets «Kolo»,» uz koncertu aicina ukraiņu kultūras biedrība «Džerelo».
Jāpiebilst, ka bandūra ir sens tautas instruments, kas apdziedāts senās teikās, pasakās, nostāstos un dziesmās. Mūsu pilsētā skanēs bandūras un dziesmas Nadežda Nesterjuka, Oksana Pavļiva un Nadežda Jovenko izpildījumā. Bet vīru vokālā kvarteta «Kolo» repertuārs ietver gan patriotiskās dziesmas, gan garīgo mūziku, gan skanīgās ukraiņu tautas dziesmas. Kvartetā dzied nopelniem bagātais ukraiņu mākslinieks Miroslavs Petriks (I tenors), V.Stefanika Piekarpatu Nacionālas universitātes dziedāšanas katedras vadītājs Orests Šuļars (II tenors), reģionālās kultūras un izglītības pārvaldes vadītājs Igors Demjaņecs (baritons) un kvarteta mākslinieciskais vadītājs V.Stefanika Piekarpatu Nacionālas universitātes tautas mūzikas instrumentu un folkloras katedras docents Petro Čolovskis (bass).
Foto un video: Ivars Veiliņš