4.7 °C, 3 m/s, 69.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Uz tik lielu atbalstu pat necerējām»
«Uz tik lielu atbalstu pat necerējām»
15/08/2009

Kaut arī tā nav pašvaldības obligāta funkcija – piešķirt finansējumu privātajiem bērnudārziem –, Jelgavā tas tiek nodrošināts gadu no gada. Arī jūlija domes sēdē, apstiprinot šā gada budžeta grozījumus, tajos paredzēti līdzekļi privāto pirmsskolas izglītības iestāžu līdzfinansēšanai. Pašvaldība, saprotot situāciju, līdzekļus ietaupīja citās jomās, un atbalsts privātajiem bērnudārziem ir nodrošināts. «Mēs esam privāts uzņēmums un lieliski saprotam, ka tas ir mūsu bizness, par kura attīstību mums pašiem jādomā gluži tāpat kā citiem uzņēmējiem, tāpēc šajā ekonomiskajā situācijā, kad pat valsts un pašvaldības izglītības iestādēm finansējums ir graujoši samazināts, mēs esam pateicīgi Jelgavas domei, kas kārtējo reizi radusi iespēju mūs atbalstīt, piešķirot pat necerēti lielu finansējumu,» šādu un līdzīgu viedokli pauž lielākā daļa privāto bērnudārzu īpašnieki. Taču tajā pašā laikā ir tādi, kas īsti neizprot, ka privāts bērnudārzs pēc būtības ir uzņēmējdarbības forma kā pakalpojums, un uzskata, ka tas tāpat kā pašvaldības iestādes pilnībā būtu jāfinansē domei. Tikai tādā gadījumā rodas jautājums – kāda būtu atšķirība starp privātu un pašvaldības iestādi, ja reiz abiem pēc vienādiem principiem mērķdotācijas piešķirtu dome? «Jelgavas Vēstnesis» ieklausās dažādajos privāto pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju viedokļos.

Kaut arī tā nav pašvaldības obligāta funkcija – piešķirt
finansējumu privātajiem bērnudārziem –, Jelgavā tas tiek
nodrošināts gadu no gada. Arī jūlija domes sēdē, apstiprinot šā
gada budžeta grozījumus, tajos paredzēti līdzekļi privāto
pirmsskolas izglītības iestāžu līdzfinansēšanai. Pašvaldība,
saprotot situāciju, līdzekļus ietaupīja citās jomās, un atbalsts
privātajiem bērnudārziem ir nodrošināts. «Mēs esam privāts uzņēmums
un lieliski saprotam, ka tas ir mūsu bizness, par kura attīstību
mums pašiem jādomā gluži tāpat kā citiem uzņēmējiem, tāpēc šajā
ekonomiskajā situācijā, kad pat valsts un pašvaldības izglītības
iestādēm finansējums ir graujoši samazināts, mēs esam pateicīgi
Jelgavas domei, kas kārtējo reizi radusi iespēju mūs atbalstīt,
piešķirot pat necerēti lielu finansējumu,» šādu un līdzīgu viedokli
pauž lielākā daļa privāto bērnudārzu īpašnieki. Taču tajā pašā
laikā ir tādi, kas īsti neizprot, ka privāts bērnudārzs pēc būtības
ir uzņēmējdarbības forma kā pakalpojums, un uzskata, ka tas tāpat
kā pašvaldības iestādes pilnībā būtu jāfinansē domei. Tikai tādā
gadījumā rodas jautājums – kāda būtu atšķirība starp privātu un
pašvaldības iestādi, ja reiz abiem pēc vienādiem principiem
mērķdotācijas piešķirtu dome? «Jelgavas Vēstnesis» ieklausās
dažādajos privāto pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju
viedokļos.

Tamāra Salmiņa, privātās pirmsskolas izglītības iestādes
«Pīlādzītis» vadītāja:

«Šajā laikā, kad valsts ir pagriezusi muguru izglītībai, es
nezinu, vai ir iespējams kā citādi, ja tikai pozitīvi, vērtēt
Jelgavas domes lēmumu par finansiālu atbalstu privātajiem
bērnudārziem. Katrā ziņā mēs esam ļoti pateicīgi Jelgavas domei par
piešķirto finansējumu, un, jāatzīst, mēs kā privāts uzņēmums nemaz
necerējām uz tik lielu atbalstu. Mēs kā mērķdotāciju no pašvaldības
saņemsim ne tikai 50 procentus no viena bērna izmaksām bērnudārzā,
bet arī finansējumu pedagogu algām piecus un sešus gadus veco bērnu
apmācībai. Patiesībā pašvaldība varēja to nemaz nedarīt, ja jau
valsts ir paziņojusi, ka piecgadīgo un sešgadīgo apmācība vairs nav
obligāta, taču Jelgavas pašvaldība ir parādījusi, ka izprot privāto
bērnudārzu stāvokli. Jā, naudiņas būs mazāk, lai gan princips, pēc
kāda tā tiek piešķirta, nemainās, mainās viena bērna izmaksas
pašvaldības dārziņā un līdz ar to arī mums piešķirtais 50 procentu
finansējums no šīs summas. Taču, skatoties, kas notiek izglītības
sistēmā valstī, mēs patiesi sakām lielu paldies domei. 

Protams, jau gada sākumā, kad mums tika piešķirts finansējums
tikai līdz augustam, klusībā tomēr cerējām, ka pašvaldība radīs
iespēju mūs atbalstīt arī līdz gada beigām. Jā, tas bija mūsu
lēmums – labāk vairāk naudas ik mēnesi saņemt līdz augustam, nekā
mazāku summu izdalīt uz visu gadu. Tāpēc lēmums mērķdotācijas
saglabāt pat šajos laikos ir ļoti patīkama ziņa. Ir skaidrs, ka
pašvaldība jūt privāto bērnudārzu lomu pilsētā, arī mēs nemitīgi
jūtam sadarbību starp pilsētas vadību un savu iestādi. Mums ar
pašvaldību ir izstrādāts sadarbības nolikums, zinām, ar ko varam
rēķināties, un tas ir svarīgi. Tāpēc es nevaru teikt, ka mūs
nesaprot, neuzklausa. Turklāt mēs darbojamies arī Latvijas Privāto
bērnudārzu asociācijā, tāpēc es skaidri zinu, kāda situācija ir
citās pašvaldībās. Mūs dome ar mērķdotācijām ir atbalstījusi kopš
pirmā darbības gada – mēs strādājam jau astoņus gadus –, bet tajā
pašā laikā, piemēram, Rīgā privātie bērnudārzi līdz šim no
pašvaldības nesaņēma ne santīma – viņiem atbalsts tiek sniegts
tikai pēdējo gadu. Tas vien jau ir apliecinājums, ka Jelgavā saprot
mūsu nozīmi, kaut arī esam privāts uzņēmums. Katrā ziņā pesimismam
šobrīd patiesi nav pamata. Mūsu plānos nav arī mainīt maksu par
dārziņu, jo domes atbalsts ļauj mums to nedarīt – tātad arī šogad
vecākiem būs jāmaksā 60 lati plus ēdināšanas izmaksas. Ja nāktos
dzīvot bez pašvaldības atbalsta, tad, visticamāk, vecākiem par
bērnu būtu jāmaksā 115 lati plus ēdināšana. Arī no mūsu pedagogiem
neviens nav ziņojis, ka darbu turpināt nevēlas. Mēs gaidām, kad
dārziņā pēc vasaras mēnešiem atgriezīsies visi mūsu 220 bērniņi, un
šobrīd īpaši nejūtam, ka masveidā bērnudārzu kāds vēlētos pamest
ekonomisko apstākļu dēļ. Jā, daži bērniņi ir izņemti, bet tie ir
atsevišķi gadījumi. Arī tas ir sava veida apliecinājums, ka
strādājam labi.»