Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

Rihards savu ģimeni – mammu Ainu, tēti Normundu un brāli
Robertu – pamazām ir pievērsis tam, ko varētu nosaukt par «zaļu»
dzīvesveidu. Aizrāvies pats un aizrāvis pārējos. Viņš ik gadu
ģimenes locekļiem paziņo, kad būs Lielā talka pilsētā, un mājinieki
zina – jautājums par piedalīšanos nav apspriežams. Un neviens nemaz
arī negrib apspriest. «Dzīvojot šajā pilsētā, ir goda lieta to
sakopt un rūpēties par apkārtējās vides tīrību,» tā Aina.
 

Mēslotāji netalko

Nagļu ģimene talkās parasti apkopj sava mikrorajona apkārtni,
īpašu uzmanību veltot tuvējā mežā ierīkotajai Veselības takai. Viņi
novērojuši, ka iedzīvotāju atsaucība ir samērā maza, īpaši kūtri ir
tuvāko māju iedzīvotāji. Nagļi ir pārliecināti: tie, kas piemēslo
dabu, talkās nepiedalās. Tāpat kā tie, kas izbraukā dabas taku,
neskatoties uz aizlieguma zīmēm. Pirms kāda laika Rihards kopā ar
domubiedriem vērsies domē ar lūgumu norobežot ieeju mežā. Pēc tam,
kad tas tika izdarīts, atstāto atkritumu un mašīnu riepu izdangāto
risu skaits samazinājies, bet vai uz ilgu laiku? «Pagājušajā rudenī
redzējām, ka naktī kāds centās izlauzt metāla mietiņus, kas
norobežo iebraukšanu mežā. Kompānija bija pie mietiņiem piesējusi
virves vienu galu, bet otru – pie automašīnas,» atceras Normunds.
Ziemā mietiņu kāds tomēr izzāģējis… Viņi ar Ainu ir pārliecināti,
ka mēslotājus pārmācīt būtu grūti, jo attieksme pret dabu tiek
ieaudzināta ģimenē.

Nagļu ģimene saudzīgi pret dabu izturas ne tikai talkās, bet
arī ikdienā. «Vasarās mēs bieži braucam peldēties. Parasti sakopjam
apkārtni gan pirms, gan pēc sevis. Savācam arī citu nomestās
pudeles, papīrus, izsmēķus. Es arī no ūdens izvelku pudeles, Aina
sakopj krastmalu. Ja līdzi ir paķērušies maisiņi, atkritumus
aiznesam uz miskasti, bet, ja nav, atstājam vienā kaudzītē. Man jau
no bērnības ieaudzināta nepatika pret to, ka apkārtne tiek
piedrazota,» stāsta Normunds. 

Iedvesma – skaistie skati

Jau no bērnības brāļi daudz uzturējās svaigā gaisā un kopā ar
vecmāmiņu dzīvoja pa dārzu. Viņa puišiem mācījusi pazīt kokus un
atšķirt putnu balsis. Vēlāk Rihardu iedvesmojuši skaistie skati,
kas paveras tepat Jelgavā pa 9. stāva logu un dažādos ceļojumos.
«Bērni vēroja sauli, debesis, kā koki plaukst, kā daba rudenī iet
gulēt,» atminas Aina. Rihards sācis fotografēt dabas skatus – tā
viņam ir jo sevišķi mīļa nodarbe. Vēl puisis pēta mākoņus, dabas
anomālijas un pēc dabas parādībām un starptautiskajiem modeļiem
nosaka laika prognozes, ko publicē paša izveidotā mājas lapā. «Ir
bijis tā, ka Rihards noteicis precīzāku laika prognozi nekā paziņo
televīzijas laika ziņās,» piebilst Riharda tētis.

Netālu no Nagļu mājām ir Lielupes palienes pļavas, kurās dzīvo
savvaļas zirgi, – tā ir viņu iecienīta vieta. Viņi labprāt vēro un
fotografē zirgus, un ievēro aizliegumu dzīvniekus nebarot,
nepieradināt, nekaitināt, jo viņiem rūp zirgu un dabas lieguma
liktenis. «Mēs zirgus tikai vērojam. Vairāk ne drīkst, ne vajag,»
uzsver Aina. Rihards reizēm dabas liegumā savāc atkritumus, bet
reizēm ir bargāks un aizrāda neapdomīgiem zirgu vērotājiem, lai tie
dzīvniekus nebaro, lai nevicinās ar dažādiem priekšmetiem un zirgus
nesabaida.

Pētnieku daba

Vēl Nagļu ģimene eksperimentē  ar dažādu eksotisku augu
audzēšanu Latvijas apstākļos. Svešvārdā to sauc par introducēšanu.
No ceļojuma Turcijā uz Latviju atceļojusi liellapu efeja, kuras
lapas jau ir plaukstas lielumā. Tas nozīmē, ka augs iedzīvosies.
Jau divus gadus Nagļu ģimene audzē dateļpalmu no Grieķijas. Tāpat
puķupodā uz palodzes aug kaučuka koki un eļļas palmas. Šobrīd
vislielākais dārgums ir paparde no Malaizijas, kura pēc grūtā ceļa
vēl nav lāgā atkopusies. «Tumsā paparde ir zaļa, bet dienā – zila,»
eksotisko augu raksturo Aina. Nagļi uzskata, ka eksotisku augu
pielāgošana mūsu klimatam ļautu ne tikai izdaiļot Latvijas
apstādījumus, bet dotu arī praktisku pielietojumu, piemēram, no
bambusiem varētu iegūt vērtīgu kokmateriālu.  

«Zaļi» arī sadzīvē

Nagļu ģimene ne tikai aktīvi iesaistās dabas sakopšanas
talkās, bet arī sadzīvē ievēro dažādus principus, kas ļauj saudzēt
gan vidi, gan resursus. Gandrīz visos apgaismes ķermeņos
ieskrūvētas ekonomiskās spuldzes un ierīkoti slēdži, kas ļauj
regulēt gaismas intensitāti. «Tiesa, ekonomiskās dienas gaismas
spuldzes ir dārgākas par parastajām spuldzēm, bet ilgāk kalpo un
patērē mazāk elektroenerģijas,» argumentē Rihards. Tāpat ģimene
šķiro atkritumus – atsevišķi izmet PET pudeles, izlietotās
baterijas ieliek veikalos tam paredzētās kastēs, arī veco sadzīves
tehniku neatstāj atkritumos, bet aizved uz atkritumu savākšanas
laukumu tepat Jelgavā. Vēl aizpagājušajā nedēļā aizveduši faksa
aparātu. Protams, tiek izmantoti arī vairākkārt lietojamie auduma
iepirkuma maisiņi, bet, ja nav sanācis to paņemt līdzi, iegādātie
ekoloģiskie plastmasas maisiņi vēlāk tiek izmantoti kā atkritumu
maisi. Domājot par veselību, Nagļu ģimene izlēmusi par labu koka,
nevis plastmasas pakešu logiem.

Neviens Nagļu ģimenē nesmēķē un nelieto alkoholu. Viņi uzturā
lieto veselīgu pārtiku un priekšroku dod Latvijas precēm, īpaši
zemnieku ražotajām. Tāpat visi aktīvi nodarbojas ar sportu. Vasarā
iecienīta ir peldēšana un braukšana ar velosipēdu, kā arī pastaigas
un skriešana, bet ziemā – slēpošana, braukšana ar sniega dēli. «Tā
kā vasarās labprāt peldam, ja nelīst lietus, braucam uz pludmali ar
velosipēdiem. Tas ir gandrīz vai ultimāts, jo pasaku, ka ar mašīnu
nevedīšu,» smej Normunds. Dēliem papildus ir vēl citas nodarbības.
Puiši apmeklē trenažieru zāli un cilā svarus, Rihards apgūst sporta
vingrošanas elementus, bet Roberts – akrobātiku un nodarbojas ar
tādiem sporta veidiem, kuros tiek izmantots tikai ķermenis,
piemēram, le parkour (pārvietošanās māksla pa pilsētu), capoeira
(spēles, cīņas un dejas apvienojums) un tricking (cīņas māksla ar
akrobātikas elementiem). 

Izmācītu sodi

Nagļu ģimene ir pārliecināta, ka cilvēkus no dabas
piesārņošanas atturētu bargi sodi, piemēram, lieli naudas sodi, kas
tiktu reāli piemēroti. To, ka šāda sistēma darbojas, viņi
pamanījuši Singapūrā. Tur par smēķēšanu publiskā vietā sods esot
1000 Singapūras dolāru (ap 350 latu), par nospļaušanos uz ielas –
ap 500 Singapūras dolāru (ap 174 latiem). Bargi sodi paredzēti arī
par košļājamās gumijas, papīru un citu drazu nomešanu.

Normunds pieļauj, ka bargi sodi izskaustu gadījumus, kādus
viņiem nereti nācies novērot. «1. septembrī kāda māmiņa izkāpa no
automašīnas tepat pie 6. vidusskolas. Iztina lielu puķu pušķi un
papīru iemeta grāvī. Tobrīd braucu automašīnā un nevarēju
apstāties, lai aizrādītu. Redzētais mani nepatīkami pārsteidza,»
stāsta ģimenes galva. Roberts piebilst, ka cilvēku var pārmācīt
tikai tad, ja izdodas iedarboties uz viņa sirdsapziņu.