No Latvijas robežas pie Indras līdz Ventspilij jeb aptuveni 4500 kilometri – tik kabeļu zemē ieguldīts, modernizējot Latvijas dzelzceļa vadības sistēmu. Tādējādi vēl padomju laikos uzstādītā releju bloķēšanas sistēma nu aizstāta ar modernu mikroprocesoru sistēmu, kas būtiski ļauj uzlabot vilcienu kustības vadības drošību.
Sintija Čepanone
Jaunā sistēma automatizē un tādējādi atvieglo vilciena maršruta sastādīšanas procesu un ļauj centralizēti vadīt vilcienu kustību nevis no katras stacijas, bet no vienota dispečeru centra. Drīzumā arī Jelgavas kustības vadības dispečeru centru pārcelt uz vienoto dispečeru vadības centru Rīgā.
Latvijas Dzelzceļa Attīstības direkcijas Attīstības plānošanas un projektu vadības daļas projektu vadītājs Iļja Korago norāda, ka jaunā sistēma, piemēram, ļaus samazināt vilcienu aizkavēšanos jeb dīkstāvi, tā nodrošina savlaicīgu vilcienu apturēšanu pirms šķēršļa, pārslēdz luksoforu rādījumus un noslēdz pārbrauktuves, tādējādi būtiski drošāku padarot vilcienu kustību. «54 dzelzceļa stacijās un ceļa posmos uzstādītas jaunas centralizācijas sistēmas, 125 pārbrauktuvēs nomainītas sistēmas, kas regulē vilcienu un autotransporta satiksmi, tāpat nomainīti 1287 signāli, modernizēti divi dispečeru vadības posteņi – Daugavpilī un Jelgavā,» ar paveikto skaitļos iepazīstina I.Korago. Turklāt Jelgavā izveidotas četras darba vietas, no kurām tiek vadīta vilcienu kustība. «Ja notiek kaut kas neparedzēts, nekavējoties ir iespējams pārslēgties uz citu darba vietu, nodrošinot nepārtrauktu un drošu vilcienu vadību,» skaidro Latvijas Dzelzceļa pārstāvis.
Jāpiebilst, ka vilcienu kustības vadības sistēmas nomaiņa līdz ar signālu, pārmiju un pārbrauktuvju aprīkojuma modernizāciju veikta, īstenojot ES līdzfinansēto projektu «Vilcienu kustības vadības sistēmas».
«Šis projekts ne tikai ļaus ievērojami uzlabot drošību uz mūsu sliežu ceļiem, kas ir viena no mūsu uzņēmuma prioritātēm, bet arī ievērojami atvieglos un padarīs efektīvāku vilcienu kustības vadību visā Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridorā atbilstoši mūsu Rietumu kolēģu pieredzei,» rezumē «Latvijas Dzelzceļa» prezidents Uģis Magonis, kā vēl vienu ieguvumu minot to, ka jaunā sistēma piemērojama gan jaunas vilces un ritošā sastāva izmantošanai, gan, pateicoties īpaši izstrādātam programmnodrošinājumam, tā ir pilnībā savietojama ar šobrīd izmantojamo ritošo sastāvu.
Latvijas dzelzceļš ar Kohēzijas fonda atbalstu laika periodā no 2005. gada līdz 2011. gadam veica vilcienu kustības vadības sistēmas modernizāciju, kuras gaitā līdzšinējā, pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados uzstādītā tehniski novecojusī, releju bloķēšanas sistēma nomainīta ar modernu mikroprocesoru sistēmu.
Projekta kopējās izmaksas ir 92 982 670 eiro. 67 463 223 eiro nodrošināja ES Kohēzijas fonds, 22 487 741 eiro sedza valsts, savukārt, 3 031 706 eiro no projekta izmaksām sedza Latvijas Dzelzceļš.
Foto: Ivars Veiliņš
4.8 °C,
2.3 m/s,
76.3 % 
4.8 °C,
2.3 m/s,
76.3 %