18.5 °C, 2.8 m/s, 53.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāUzņēmēja atbildība atspoguļojas maltītē
Uzņēmēja atbildība atspoguļojas maltītē
16/04/2008

«Bērnu un skolēnu ēdināšana neapšaubāmi ir ļoti nozīmīga, jo viņi izglītības iestādē pavada lielāko dienas daļu. Mācību process ir sarežģīts, turklāt nereti pēc stundām skolā bērniem vēl jāpagūst apmeklēt interešu izglītības nodarbības,» Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, akcentējot skolēna garo un saspringto darba dienu, uzsver sabalansēta, pilnvērtīga un sātīga uztura nozīmi.

Sintija Čepanone 

«Bērnu un skolēnu ēdināšana neapšaubāmi ir ļoti
nozīmīga, jo viņi izglītības iestādē pavada lielāko dienas daļu.
Mācību process ir sarežģīts, turklāt nereti pēc stundām skolā
bērniem vēl jāpagūst apmeklēt interešu izglītības nodarbības,»
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, akcentējot
skolēna garo un saspringto darba dienu, uzsver sabalansēta,
pilnvērtīga un sātīga uztura nozīmi.

G.Auza vērtē, ka pašlaik ne Jelgavas pirmsskolas izglītības
ie­stādēs, ne skolās būtisku problēmu ēdināšanas jomā nav.
«Protams, vienmēr jau var gribēt labāk,» viņa nosaka, taču
piebilst, ka speciālisti rūpīgi seko tam, lai mācību iestādēs
maltīte būtu silta un pilnvērtīga. Turklāt ikviena skolēnu vai viņu
vecāku pretenzija tiek pārbaudīta un nebūšanas, ja tādas
atklājušās, sadarbībā ar uzņēmēju, kas nodrošina ēdināšanu, un
izglītības iestādes medicīnas darbinieku novērstas.

Par pilnvērtīgu uzturu
jārunā jau ģimenē
Teju visās skolās audzēkņiem tiek nodrošināta iespēja ne tikai
ēdnīcā paēst pusdienas – gan zupu, gan otro ēdienu, gan saldo –,
bet arī bufetē iegādāties uzkodas, piemēram, salātus,
smalkmaizītes, kafiju. Par laimi, pirms apmēram diviem gadiem
izdevās panākt aizliegumu izglītības ie­stādēs tirgot neveselīgu
pārtiku un dzērienus, piemēram, čipsus, krāsainās limonādes,
tostarp kokakolu, tādējādi skolēni daudz vairāk spiesti domāt par
veselīgu uzturu vismaz izglītības iestādē. «Žēl, ka visās mūsu
skolās neizdevās ieviest piena programmu, taču mēs tomēr ceram, ka
ar nākamo mācību gadu to izdosies atjaunot,» G.Auza uzskata, ka
svarīgi būtu bērniem, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu,
piedāvāt ne tikai pienu, bet arī citus piena produktus, piemēram,
jogurtu. Viņa norāda, ka problēmas ar piena programmas realizēšanu
radās pērn, kad Eiropas finansējums pie ražotāja nonāca ar trīs
četru mēnešu kavēšanos un ražotājs vairs nebija gatavs uz skolu
vest pienu teju par velti, uzreiz neatgūstot naudu, un līgumi tika
lauzti.
G.Auza norāda: kaut arī vēl aizvien netrūkst jauniešu, kuri
pareizai ēšanai nepiešķir vajadzīgo uzmanību, liela daļa tomēr
apzinās, ka vismaz reizi dienā jāpaēd siltas pusdienas. «Skolā mēs
ļoti labi redzam to, kādi ēšanas paradumi ir ģimenē. Dažkārt nākas
atskārst, ka bērnam nav izpratnes par to, kas ir pilnvērtīgs
uzturs,» G.Auza arī piebilst, ka šajā ziņā ne bez vainas ir
sabiedrībā kultivētais uzskats par skaistuma etalonu, kas īpaši
meitenēm porcijas apmēru mudina būtiski samazināt vai arī, vēl
ļaunāk, no ēšanas atteikties vispār. Tieši tādēļ par veselīgu
uzturu jārunā arī ģimenē.

Silts un tikko
gatavots ēdiens
Gada sākumā Jelgavas Izglītības pārvalde no četrām firmām, kas
sniedz ēdināšanas pakalpojumus visās astoņās pašvaldības
pirmsskolas izglītības iestādēs, saņēma iesniegumus par ēdināšanas
maksas paaugstināšanu bērnudārzos. Uzņēmēji tajos akcentēja, ka par
1,35 latiem vairs nespēj nodrošināt pilnvērtīgu un sabalansētu
bērnu ēdināšanu trīs reizes dienā. «Izvērtējot visus aspektus – gan
energoresursu un pārtikas produktu cenu kāpumu, gan minimālās algas
palielinājumu un citus –, maksu nācās paaugstināt,» teic G.Auza.
Viņa norāda, ka par visām trim ēdienreizēm – brokastīm, pusdienām
un launagu – bērnudārzā maksā vecāki. Kopš 1. aprīļa bērniem līdz
trīs gadu vecumam pirmsskolas izglītības iestādē ēdināšana maksā
1,35 lati dienā, savukārt no trīs līdz skolas vecumam – 1,60. Un
par šo summu jāspēj nodrošināt pilnvērtīgs uzturs, tostarp augļus,
dārzeņus, piena produktus, lai bērns uzņemtu nepieciešamās
kalorijas.
G.Auza bilst, ka mūsu pilsētā nav paredzēts pāriet uz centralizēto
ēdiena sagatavošanu, kā tas ir vairākās citās pašvaldībās –
viņasprāt, tas ir viens no risinājumiem, taču nebūt ne labākais.
Tiesa gan – centralizētā ēdiena sagatavošana maltīti ļautu
pagatavot ekonomiskāk, jo moderni aprīkot vienu virtuvi ir lētāk
nekā vairākas katrā bērnudārzā, turklāt arī produktu iegādes cenas
atkarīgas no iepirkto produktu daudzuma. Piemēram, Dobeles
pašvaldība uzskata, ka, pārejot uz centralizēto ēdiena
sagatavošanu, vairāk tiks taupīti energoresursi, arī apkalpojošā
personāla skaitu tādējādi varētu samazināt. «Taču tas nozīmētu, ka
ēdiens būtu jāizvadā pa visām pirmsskolas izglītības ie­stādēm.
Mums ir būtiski, ka tas tiek gatavots izglītības iestādē, tādējādi
vienmēr ir tikko pagatavots, silts,» uzsver G.Auza.

Skolā var paēst par latu
Skolas ēdnīcā maksa par maltīti ir vidēji lats, taču tas atkarīgs
no maksātspējas – prasmīgi kalkulējot, skolēns pilnvērtīgi var
paēst arī par sešdesmit santīmiem, bet tiem, kam rocība atļauj,
pusdienām tērēt var pat divus un vairāk latus. Taču būtiski ir tas,
ka arī skolu ēdnīcās lielākoties ēdiens tiek gatavots uz vietas,
nodrošinot iespēju vismaz reizi dienā paēst siltas pusdienas.
Veiksmīgi izdevies atrisināt jautājumu trijās izglītības iestādēs,
kurās savulaik ēdināšanu nodrošināja uzņēmums «Fazer», taču lielo
izmaksu dēļ darbību Jelgavā pārtrauca.
«Pašlaik mums visvairāk jārūpējas par Amatu vidusskolu, kuras
audzēkņiem paēst jādodas uz tuvējām sabiedriskās ēdināšanas vietām
vai jānotiesā līdzpaņemtā maltīte,» uz problēmu norāda G.Auza, gan
akcentējot, ka to varētu atrisināt plānotās mācību virtuves
izveide, kad ēdināšanu mācību procesā skolā varētu nodrošināt paši
audzēkņi.
Nav noslēpums, ka dažkārt nav viegli atrast uzņēmēju, kas būtu
gatavs ēdināšanu nodrošināt skolā. Pirmkārt, pašvaldība neļauj
nekontrolēti noteikt ēdiena cenas, otrkārt, apgrozījums izglītības
iestāžu ēdnīcās nav tik liels, lai dotu ievērojamu peļņu, treškārt,
skolēnu ēdināšana negarantē nepārtrauktus ieņēmumus visu gadu, jo
bērniem ir vasaras brīvlaiks. Jāpiebilst, ka no uzņēmējiem šajā
laikā netiek iekasēta maksa par virtuves telpu nomu.
G.Auza bilst, ka ir iepazinusies ar Ministru Kabineta noteikumu
projektu par to, ka 2008./2009. gadā pirmo klašu skolēnus paredzēts
ēdināt par valsts budžeta līdzekļiem, vienam bērnam tērējot 80
santīmus. «Taču pagaidām tas ir tikai projekts,» uzsver Izglītības
pārvaldes vadītāja.

Rindas – slodze
ēdinātājiem un bērniem
Runājot par būtiskākajiem trūkumiem skolēnu ēdināšanā, G.Auza min
to, ka vairākās izglītības iestādēs nav pietiekami plašas telpas,
kur bērniem paēst, turklāt tam atvēlēti divi starpbrīži, vidēji 30
minūšu gari. «Likumsakarīgi, ka tieši šajā laikā virtuves
darbiniekiem ir ļoti liela slodze, jo pusdienās jāpagūst apkalpot
vairākus simtus bērnu. Tas neērtības rada arī skolēniem, jo nereti
nākas gaidīt rindā,» piekļuves jautājumus, kas būtu jārisina,
ieskicē Izglītības pārvaldes vadītāja. Viņa pauž, ka līdz ar
piebūves uzcelšanu šis jautājums pilnībā būs sakārtots 4.
vidusskolā, jo mācību iestāde iegūs gan jaunu virtuvi, gan
ēdamtelpu.
Skolās ēdinātājiem nav jānodrošina brokastis, taču jau no rīta
ikviens skolas ēdnīcā var iegādāties salātus, smalkmaizītes,
augļus, sulas, taču, tuvojoties pusdienas laikam, nepieciešams arī
siltais ēdiens. «Ēdienkarte izglītības iestādēm tiek apstiprināta
desmit dienām, kā vienu no svarīgākajiem aspektiem izvirzot to, ka
piedāvājumam jābūt mainīgam, ēdienam – pilnvērtīgam.»
Ēdināšanas kvalitātes nodrošināšanā ļoti svarīga loma ir Skolas
padomei, kurā darbojas aktīvi vecāki, skolotāji, skolēni, un skolas
direktoram tā ir viens no pamatbalstiem, kas šo procesu var vadīt
un kontrolēt. «Ēdināšanas jautājumu skolā nedrīkst atstāt
pašplūsmā, tas nemitīgi prasa uzmanību, lai būtu sakārtots,» G.Auza
rezumē, ka ar pašreizējo situāciju lielākoties visi ir apmierināti,
taču vienmēr ir iespēja arī šajā jomā pilnveidoties.