15.1 °C, 1.4 m/s, 88.9 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaUzņēmējiem svarīgākais – praktikanta attieksme pret darbu
Uzņēmējiem svarīgākais – praktikanta attieksme pret darbu
12/12/2011

«Man kā darba devējam galvenais ir tas, vai jaunietis vēlas apgūt šo profesiju, pārējo var iemācīt. Jau pirmajās dienās redzam – ja jaunietis pats nāk un jautā, ko vēl palīdzēt, ko izdarīt, tad skaidrs: viņš ir ieinteresēts un ir vērts ar viņu strādāt; ja, izdarot darbu, viņš nolien stūrī ar domu, ka tikai viņu netraucētu, nepievēršam lielu uzmanību un netērējam laiku, viņā ieguldot. Kaut kā viņš to praksi būs izvilcis, taču ieguvējs – diezin vai,» atzīst sporta un atpūtas kompleksa «Zemgale» kafejnīcas vadītāja Kristīne Lintiņa.

Ritma Gaidamoviča

«Man kā darba devējam galvenais
ir tas, vai jaunietis vēlas apgūt šo profesiju, pārējo var iemācīt.
Jau pirmajās dienās redzam – ja jaunietis pats nāk un jautā, ko vēl
palīdzēt, ko izdarīt, tad skaidrs: viņš ir ieinteresēts un ir vērts
ar viņu strādāt; ja, izdarot darbu, viņš nolien stūrī ar domu, ka
tikai viņu netraucētu, nepievēršam lielu uzmanību un netērējam
laiku, viņā ieguldot. Kaut kā viņš to praksi būs izvilcis, taču
ieguvējs – diezin vai,» atzīst sporta un atpūtas kompleksa
«Zemgale» kafejnīcas vadītāja Kristīne Lintiņa.

Šodien Rietumzemgales profesionālās
izglītības kompetences centrā «Jelgavas Amatniecības vidusskola»
notika audzēkņu, pedagogu un uzņēmēju, kas darbojas sabiedriskās
ēdināšanas jomā, tikšanās. Tās mērķis bija noskaidrot, ko uzņēmēji
gaida no skolas, lai sagatavotu labus praktikantus un speciālistus,
kas atbilst darba tirgum. Runāts par audzēkņiem, kas mācās
izglītības programmā «Ēdināšanas pakalpojumi» un «Viesnīcu
pakalpojumi». Kaut arī uz tikšanos bija uzaicināti vairāk nekā 30
tuvākās apkārtnes ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji, ieradās vien četri
uzņēmēji.

Jelgavas Ražotāju un tirgotāju
asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, vērtējot uzņēmēju
sadarbību ar profesionālajām izglītības iestādēm, atzina, ka tā ir
laba un izglītojamie kopumā ir labi sagatavoti darbam. Viņš atzīst,
ka svarīgākās ir trīs lietas: lai praktikantam izvēlētā profesija
patiktu, personīgā higiēna un valodu zināšanas, jo īpaši krievu,
kas mūsdienu jaunatnei ir liela problēma. Bistro «Silva» vadītāja
Sandra Blūmane atzīst, ka šī tikšanās bijusi veiksmīga tāpēc, ka
uzņēmējiem bija iespēja tikties arī ar pašiem jauniešiem. «Zinu pēc
savas pieredzes, ka bieži vien mājās bērni neklausa, bet, ja svešs
cilvēks pasaka, viņi padomā. Tā arī šajā reizē – atnāk uzņēmēji un
apstiprina, ka tās nav muļķības, ko skolotājas stāsta,» atzīst
S.Blūmane. Viņa uzsver, ka šoreiz svarīgākais bija jauniešiem
pateikt, ka, atnākot praksē uz uzņēmumu, uzreiz nevarēsi būt pavārs
– ir jāsāk no nulles, piemēram, ar darba vietas sakārtošanu vai
trauku mazgāšanu. «Jebkuram labam ēdināšanas uzņēmuma vadītājam ir
jāmāk arī katli mazgāt,» piebilst Latvijas Viesnīcu un restorānu
asociācijas izpilddirektore Santa Greikste. K.Lintiņa atzīst, ka
audzēkņu ambīcijas šobrīd ir lielas un viņi nekaunas norādīt, ka
trauku mazgāšana prakses programmā viņam nav paredzēta. «Piemērs no
dzīves: viesmīlis nāk pie mums praksē. Jā, viņam ir jāapkalpo
klienti zālē, taču saprotams, ka darba procesā ir reizes, kad
virtuvē pietrūkst darba roku un vajag, piemēram, kaut ko sagriezt.
Bet viņš man pasaka: «Man tas nav jādara!» Tad es viņam atbildu:
«Zaķīt, tas ir komandas darbs, jāstrādā ir komandā, lai darbs uz
priekšu iet, nevis jādala, ko tu darīsi un ko – ne.» Jā, tas
«noliek» pie vietas,» tā K.Lintiņa. Asociācijas pārstāve atzīst, ka
šobrīd daudzi jaunieši izvairās no fiziska darba. «Ar jauniešiem,
kas nākuši no laukiem, lielākoties problēmu nav, bet pilsētniekiem
pavāra vai viesmīļa darbs ir fiziski grūts. Viņi neapzinās, ka
viesmīļa darbs ir grūts – ilgas stundas nēsāt paplāti ar glāzēm vai
kaudzi ar šķīvjiem pārnēsāt,» tā S.Greikste. S.Blūmane piebilst, ka
viņas praksē ir bijis gadījums, kad praktikants bārmenis pasaka:
«Man ir stress, es eju prom!» Taču uzņēmēji uzteic, ka pēdējos
gados audzēkņi jau mērķtiecīgāk izvēlas profesiju un arvien mazāk
dzird tādus teikumus kā «mamma lika iet mācīties par pavāru»,
«draugi ieteica» vai «pavārs vienmēr būs paēdis». Taču, neskatoties
uz to, uzņēmēji atzīst, ka darba tirgū trūkst labu pavāru, jo
jaunieši aiziet strādāt citās jomās. «Jau divus mēnešus meklējam
pavāru ar pieredzi – neviens nav atsaucies mūsu sludinājumam. Jā,
mēs esam kaprīzāki un prasām pieredzi, lai nav atkal no jauna
jāiegulda viņā, jo tas prasa daudz,» tā K.Lintiņa.

Runājot par sadarbību, izskanējis
priekšlikums uzņēmējiem novadīt kādu meistarklasi vai praktisko
nodarbību audzēkņiem, kas celtu atbildību, līdz ar to arī lielāka
būtu izpratne par to, kas notiek reālajā dzīvē, ne tikai skolas
telpās. S.Blūmane uzteica praktikantus, kas mācības Amatniecības
vidusskolā sākuši pēc 12. klases, jo tiem esot pavisam cita
attieksme pret darbu un lielāka atbildība. Tikšanās reizē norunāts,
ka uzņēmēji kopā skolā tiks aicināt atkal pavasarī, tāpat viņu
domas tiks uzklausītas, pilnveidojot mācību programmu.

Foto: no skolas arhīva