«Man kā darba devējam galvenais ir tas, vai jaunietis vēlas apgūt šo profesiju, pārējo var iemācīt. Jau pirmajās dienās redzam – ja jaunietis pats nāk un jautā, ko vēl palīdzēt, ko izdarīt, tad skaidrs: viņš ir ieinteresēts un ir vērts ar viņu strādāt; ja, izdarot darbu, viņš nolien stūrī ar domu, ka tikai viņu netraucētu, nepievēršam lielu uzmanību un netērējam laiku, viņā ieguldot. Kaut kā viņš to praksi būs izvilcis, taču ieguvējs – diezin vai,» atzīst sporta un atpūtas kompleksa «Zemgale» kafejnīcas vadītāja Kristīne Lintiņa.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences centrā «Jelgavas Amatniecības vidusskola» notika audzēkņu, pedagogu un uzņēmēju, kas darbojas sabiedriskās ēdināšanas jomā, tikšanās. Tās mērķis bija noskaidrot, ko uzņēmēji gaida no skolas, lai sagatavotu labus praktikantus un speciālistus, kas atbilst darba tirgum. Runāts par audzēkņiem, kas mācās izglītības programmā «Ēdināšanas pakalpojumi» un «Viesnīcu pakalpojumi». Kaut arī uz tikšanos bija uzaicināti vairāk nekā 30 tuvākās apkārtnes ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji, ieradās vien četri uzņēmēji.
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, vērtējot uzņēmēju sadarbību ar profesionālajām izglītības iestādēm, atzina, ka tā ir laba un izglītojamie kopumā ir labi sagatavoti darbam. Viņš atzīst, ka svarīgākās ir trīs lietas: lai praktikantam izvēlētā profesija patiktu, personīgā higiēna un valodu zināšanas, jo īpaši krievu, kas mūsdienu jaunatnei ir liela problēma. Bistro «Silva» vadītāja Sandra Blūmane atzīst, ka šī tikšanās bijusi veiksmīga tāpēc, ka uzņēmējiem bija iespēja tikties arī ar pašiem jauniešiem. «Zinu pēc savas pieredzes, ka bieži vien mājās bērni neklausa, bet, ja svešs cilvēks pasaka, viņi padomā. Tā arī šajā reizē – atnāk uzņēmēji un apstiprina, ka tās nav muļķības, ko skolotājas stāsta,» atzīst S.Blūmane. Viņa uzsver, ka šoreiz svarīgākais bija jauniešiem pateikt, ka, atnākot praksē uz uzņēmumu, uzreiz nevarēsi būt pavārs – ir jāsāk no nulles, piemēram, ar darba vietas sakārtošanu vai trauku mazgāšanu. «Jebkuram labam ēdināšanas uzņēmuma vadītājam ir jāmāk arī katli mazgāt,» piebilst Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Greikste. K.Lintiņa atzīst, ka audzēkņu ambīcijas šobrīd ir lielas un viņi nekaunas norādīt, ka trauku mazgāšana prakses programmā viņam nav paredzēta. «Piemērs no dzīves: viesmīlis nāk pie mums praksē. Jā, viņam ir jāapkalpo klienti zālē, taču saprotams, ka darba procesā ir reizes, kad virtuvē pietrūkst darba roku un vajag, piemēram, kaut ko sagriezt. Bet viņš man pasaka: «Man tas nav jādara!» Tad es viņam atbildu: «Zaķīt, tas ir komandas darbs, jāstrādā ir komandā, lai darbs uz priekšu iet, nevis jādala, ko tu darīsi un ko – ne.» Jā, tas «noliek» pie vietas,» tā K.Lintiņa. Asociācijas pārstāve atzīst, ka šobrīd daudzi jaunieši izvairās no fiziska darba. «Ar jauniešiem, kas nākuši no laukiem, lielākoties problēmu nav, bet pilsētniekiem pavāra vai viesmīļa darbs ir fiziski grūts. Viņi neapzinās, ka viesmīļa darbs ir grūts – ilgas stundas nēsāt paplāti ar glāzēm vai kaudzi ar šķīvjiem pārnēsāt,» tā S.Greikste. S.Blūmane piebilst, ka viņas praksē ir bijis gadījums, kad praktikants bārmenis pasaka: «Man ir stress, es eju prom!» Taču uzņēmēji uzteic, ka pēdējos gados audzēkņi jau mērķtiecīgāk izvēlas profesiju un arvien mazāk dzird tādus teikumus kā «mamma lika iet mācīties par pavāru», «draugi ieteica» vai «pavārs vienmēr būs paēdis». Taču, neskatoties uz to, uzņēmēji atzīst, ka darba tirgū trūkst labu pavāru, jo jaunieši aiziet strādāt citās jomās. «Jau divus mēnešus meklējam pavāru ar pieredzi – neviens nav atsaucies mūsu sludinājumam. Jā, mēs esam kaprīzāki un prasām pieredzi, lai nav atkal no jauna jāiegulda viņā, jo tas prasa daudz,» tā K.Lintiņa.
Runājot par sadarbību, izskanējis priekšlikums uzņēmējiem novadīt kādu meistarklasi vai praktisko nodarbību audzēkņiem, kas celtu atbildību, līdz ar to arī lielāka būtu izpratne par to, kas notiek reālajā dzīvē, ne tikai skolas telpās. S.Blūmane uzteica praktikantus, kas mācības Amatniecības vidusskolā sākuši pēc 12. klases, jo tiem esot pavisam cita attieksme pret darbu un lielāka atbildība. Tikšanās reizē norunāts, ka uzņēmēji kopā skolā tiks aicināt atkal pavasarī, tāpat viņu domas tiks uzklausītas, pilnveidojot mācību programmu.
Foto: no skolas arhīva
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %