No 2014. gada 1. janvāra bijusī Hipotēku banka pārtapa par Latvijas attīstības finanšu institūciju «Altum», kuras galvenais uzdevums ir sniegt finanšu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, kā arī stimulēt jaunu uzņēmumu veidošanos. «Altum» Jelgavas filiāli kopš pavasara vada Mārīte Lazdiņa, kuras pārziņā ir arī konsultāciju centri Bauskā un Dobelē. Sarunā vadītāja uzsver, ka šobrīd «Altum» piedāvā astoņas uzņēmējdarbības atbalsta programmmas un līdz 2015. gadam tajās plānots ieguldīt 60 miljonus eiro. «Mūsu nosacījumi, salīdzinot ar komercbanku piedāvājumu, ir ļoti pievilcīgi, tomēr apzināmies, ka pieņemt lēmumu par sava biznesa uzsākšanu nav viegli, tādēļ sākumā ikvienu, kuram ir ideja, aicinām uz sarunu, lai kopīgi meklētu atbildes uz jautājumiem, vai šī biznesa ideja ir dzīvotspējīga un kura no atbalsta programmām katrā situācijā ir piemērotākā,» stāsta «Altum» Jelgavas filiāles vadītāja M.Lazdiņa.
Jānis Kovaļevskis
«Jelgavā ir labi sakārtota biznesa atbalsta vide, gan pašvaldība, gan uzņēmēju organizācijas ir orientētas uz rezultātu, tomēr potenciālo biznesa uzsācēju nav tik daudz. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka te ir vieglāk atrasts darbu – ja ne Jelgavā, tad Rīgā,» spriež M.Lazdiņa, uzsverot, ka pēdējā laikā arvien lielāka interese par sava biznesa uzsākšanu ir vecāko kursu studentiem.
Kuras no piedāvātajām «Altum» atbalsta programmām ir vispopulārākās Jelgavā un reģionā kopumā?
Viena no populārākajām programmām Zemgalē ir lauksaimniecības zemes iegādes aizdevumu programma – tajā Latvijā kopumā piešķirti 463 aizdevumi par 23 miljoniem eiro, bet Zemgalē vien šajā programmā piešķirti 150 aizdevumi par 9,6 miljoniem, kas ir 42 procenti no valstī izsniegtās summas. Jelgavas filiālē tie ir 87 aizdevumi par 6,2 miljoniem eiro. Otra populārākā programma Zemgalē ir lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programma, kurā Zemgalē piešķirts 361 aizdevums par 18,6 miljoniem eiro, kas ir 36 procenti no kopējās piešķirtās aizdevumu summas. Tajā skaitā Jelgavā tie ir 260 aizdevumi par 14,6 miljoniem eiro. Interese ir par visām programmām, bet īpašu uzsvaru vēlamies likt uz biznesa uzsācējiem un ražotājiem.
Atbalsta instrumentu piedāvājums ir plašs, tomēr joprojām mums ir samērā maz uzņemumu uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem ES.
Mūsu uzdevums ir mainīt šo situāciju un sniegt nepieciešamo atbalstu. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību un saņemtu aizdevumu līdz 7 tūkstošiem eiro, nav jāiegulda savi līdzekļi, turklāt Starta programmas aizdevumam tiek subsidēti 70 – 80 procenti no aizdevuma procentlikmes un uzņēmējam par aizņēmumu jāmaksā no 1,5 līdz 2 procentiem gadā. Ja aizņēmuma summa pārsniedz 7 tūkstošus, tad paša līdzdalība ir 10 procentu apmērā no projekta kopējām izmaksām. Maksimālā aizņēmuma summa šajā programmā ir 76,8 tūkstoši eiro. Uz šādiem nosacījumiem nav iespējams saņemt aizdevumu nevienā komercbankā. Tomēr visa pamatā ir ideja un vēlme uzsākt savu uzņēmējdarbību.
Kā rīkoties cilvēkam, ja viņam ir ideja un vēlme uzsākt savu biznesu?
Cilvēkam ir jāatnāk pie mums uz konsultāciju, lai saprastu, kā šo ideju var attīstīt un vai tā būs dzīvotspējīga. Ja mēs nonākam līdz kopsaucējam, tiek slēgta vienošanās, un topošais uzņēmējs soli pa solim attīsta savu ideju, sagatavo biznesa plānu, reģistrē uzņēmumu, noslēdz līgumu par aizdevuma saņemšanu un sāk strādāt. Katrs gadījums ir individuāls, tādēļ piedāvājam arī iespēju bez maksas apgūt nepieciešamās zināšanas finanšu plānošanā, grāmatvedībā, mārketingā vai citā būtiskā jomā.
Kas ir tie cilvēki, kuri pie jums nāk ar savām idejām – kāda ir viņu līdzšinējā pieredze, izglītība?
Pārsvarā tie ir salīdzinoši jauni cilvēki, īpaši Starta programmā, kurā atbalstu var saņemt jau no 18 gadu vecuma. Ir gan cilvēki ar pieredzi uzņēmējdarbībā, gan iesācēji. Grūti izcelt kādu konkrētu cilvēku grupu vai noteiktas profesijas pārstāvjus.
Vai uz atbalstu var pretendēt arī cilvēki, kuriem ir bijušas maksātspējas problēmas un kuri ir iekļauti Latvijas bankas parādnieku reģistrā?
Ja saistības ir dzēstas, cilvēks var saņemt atbalstu. Starta programmā saistībām jābūt dzēstām vismaz divus mēnešus, bet pārējās programmās – vismaz gadu pirms līguma slēgšanas. Pats ieraksts parādnieku reģistrā nav šķērslis, lai saņemtu atbalstu no «Altum». Tomēr jārēķinās, ka arī mēs vērtēsim potenciālā aizņēmēja saistības un maksātspēju.
Cik apzinīgi jūsu klienti veic maksājums?
Maksājumu kavējumi šobrīd ir zem 1 procenta. Šajā ziņā programma darbojas veiksmīgi.
Kāda ir situācija ar mājokļu galvojumu programmu pēc pieņemtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā un «nolikto atslēgu principa» ieviešanas? Vai jelgavniekiem vispār ir interese par šo iespēju?
Cilvēki ir interesējušies par iespēju saņemt galvojumus komercbanku izsniegtiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Tas nozīmē, ka aizdevumus ģimenēm izsniegs komercbankas, savukārt «Altum» sniegs aizdevumu galvojumus 10 – 20 procentu apmērā, bet ne vairāk kā par 20 tūkstošiem eiro, tām bankām, ar kurām tiks noslēgti sadarbības līgumi. Neviena komercbanka šobrīd nav noslēgusi līgumu ar «Altum» par šīs programmas īstenošanu. Ja līgums tiktu noslēgts, teorētiski programmas darbība būtu iespējama. Tomēr, ņemot vērā, ka programmas nosacījumi pēc «nolikto atslēgu principa» ieviešanas vairs neatbilst aktuālajai kreditēšanas tirgus situācijai, ir maz ticams, ka kreditētājiem būs interese iesaistīties programmā. Mainoties kreditēšanas tirgus nosacījumiem, bankām jāanalizē riski un jālemj par hipotekāro aizdevumu nosacījumiem jaunajā situācijā, kā arī jāsniedz savs redzējums par to, kādas izmaiņas programmā būtu nepieciešamas, lai aizdevumi mājoklim ģimenēm būtu pieejami.
Kur ir problēma?
Bankas nevēlas uzņemties papildu risku, jo īpašuma ātrās realizācijas vērtība ir 60 procenti no tirgus cenas, kas šajā gadījumā pie maksimālā 20 procentu garantijas apjoma segs tikai 80 procentus no izsniegtā aizdevuma. Šāds darījums būtu iespējams tikai tad, ja pircējs veiktu pirmo iemaksu 20 procentu apmērā no īpašuma vērtības. Tā ir pārāk liela summa jaunajām ģimenēm, tādēļ Ekonomikas ministrijai kā šīs nozares politikas veidotājai sadarbībā ar komercbankām jāmeklē citi risinājumi.
Samērā ilgi esat strādājusi Jēkabpilī, vadot bankas filiāli. Ar ko atšķiras biznesa vide Jelgavā?
Jelgavā ir sakārtota uzņēmējdarbības atbalsta vide. Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā ir izveidota Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļa, vietējā Ražotāju un tirgotāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru regulāri rīko dažādus pasākumus uzņēmējiem. Jaunajiem uzņēmējiem tas ir būtisks atbalsts, ir pie kā vērsties pēc padoma. Jūtams, ka pašvaldībai ir interese par biznesa attīstību, līdz ar to ir vieglāk strādāt, jo visi orientēti uz rezultātu.
Vai no 2015. gada plānotās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likmēs varētu bremzēt interesi par uzņēmējdarbības uzsākšanu?
Šis jautājums ir ārpus «Altum» darbības jomas. Tas ir ekonomikas un politikas veidotāju kompetencē. Skaidrs, ka jebkura nodokļa pieaugums ietekmē uzņēmējdarbības vidi, tomēr šaubos, ka tas varētu būtiski samazināt interesi par «Altum» atbalsta programmām.
Kādi ir visbiežāk sastopamie šķēršļi atbalsta saņemšanai? Kādas kļūdas pieļauj pretendenti?
Visbiežāk uzmanību vēršam uz to, vai riski ir pietiekami labi izvērtēti, kā izpētīts tirgus, cik kompetenta ir uzņēmuma komanda. Galvenokārt tas attiecas uz biznesa uzsācējiem, kuri ir iedegušies par savu ideju, bet nav pietiekami izvērtējuši dažādus blakus faktorus. Mūsu konsultanti darbojas kā mentori un palīdz atrast labāko risinājumu.
«Altum» piedāvātās atbalsta programmas:
Starta programma
Mikrokreditēšanas programma
MVU mikrokreditēšanas programma
MVU izaugsmes aizdevums
Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programma
Apgrozāmo līdzekļu aizdevumi lauksaimniekiem
Zemes iegādes kreditēšanas programma
Mājokļu galvojumu programma
Plašāk – www.hipo.lv
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %