Šodien Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC) ikvienam uzņēmumam bija iespēja izpildīt speciālu testu un noskaidrot uzņēmuma inovāciju kapacitāti. Drosminieks bija SIA «Signum» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Upenieks, kurš publiski atbildēja uz dažādiem jautājumiem. Testa rezultāts apsveicams – mūsu ceļa zīmju ražotājuzņēmums atbilst 4. visaugstākajam inovāciju līmenim.
Ilze Knusle-Jankevica
«Bezgalīgo iespēju diena» bija pasākums uzņēmējiem, kura galvenais mērķis bija informēt, kas ir inovācija, kādu atbalstu iespējams saņemt, lai realizētu inovatīvas idejas. Izrādās, Jelgavā ir 14 dažādas institūcijas, kas atbalsta inovatīvu uzņēmējdarbību, liecina Latvijas Tehnoloģiskā centra (LTC) rīcībā esošā informācija, ar to saprotot gan valsts un pašvaldības aģentūras, gan biznesa inkubatorus, gan bankas, gan pētniecības institūtus, gan nevalstiskās organizācijas. Zemgalē kopumā šādu atbalsta institūciju skaits ir ap 35, kas ir vairāk nekā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Tomēr Latvija kopumā 2010. gadā ierindojusies pēdējā vietā Eiropas Savienības inovatīvo valstu sarakstā.
Kā norāda LTC projektu vadītāja Gundega Lapiņa, ar inovācijām tradicionāli tiek saprasti roboti, augstās tehnoloģijas, nanotehnoloģijas. «Tomēr inovācija ir process, kurā jaunas idejas izstrādnes un tehnoloģijas tiek realizētas dažādās jomās, piemēram, zinātnē, tehnikā, sociālajā, kultūras vai citā jomā, jaunu, pieprasītu, konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu virzīšanai tirgū,» skaidro G.Lapiņa. Tam ne vienmēr jābūt dārgi, tām nav jābūt augstajām tehnoloģijām – reaģējot uz problēmu, parasti rodas ideja, ja to izpēta un izstrādā, var ieviest tirgū un gūt peļņu. «Nātre dārzā ir problēma, bet nātru lauks un šo augu pārstrāde, teiksim, saistšķiedrās, – inovācija,» piemēru min LTC pārstāve.
Jāpiebilst, ka uzņēmējus uzrunāja un sveica arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis. Viņš norādīja, ka uzņēmējam ir jābūt konkurētspējīgam un jādomā citādāk nekā citiem, un uzsvēra, ka pašvaldība mēģina visiem iespējamajiem resursiem palīdzēt uzņēmējiem. «Pret uzņēmējiem ar muguru nedrīkst stāvēt. Pašvaldība mēģina visiem resursiem atbalstīt uzņēmējdarbību, jo tas dod rezultātu – nodokļus, ko, savukārt, var investēt izglītības jomā, lai tādējādi stiprinātu uzņēmējdarbību un nodrošinātu jaunu un spējīgu darbinieku ieiešanu darba tirgū,» tā viņš.
Interesanti, ka LTC ir izstrādājis testu, kurā, 24 apgalvojumus novērtējot skalā no 1 līdz 4, ikviens uzņēmums var novērtēt savu inovāciju līmeni. Lai būtu uzskatāmāk, uz vietas tika notestēts «Signum» valdes priekšsēdētājs V.Upenieks – viņam nācās atbildēt uz tādiem apgalvojumiem kā «Jūsu uzņēmumā liela nozīme ir jaunām tehnoloģijām», «Uzņēmums ir konkurētspējīgs Latvijas, Eiropas un NVS valstu tirgos», «Uzņēmumā strādā jaunu tehnoloģiju pētnieki vai inženieri». Viszemākos rādītājus V.Upenieks lika apgalvojumos par dažāda veida sadarbību un valsts ieinteresētību uzņēmējdarbībā. Pasākuma otrajā daļā V.Upenieks dalījās pieredzē un izstāstīja savu veiksmes stāstu. Inovatīvs produkts, ko šobrīd ražo «Signum», ir signālstabiņi, kas lokās. Tieši ar šo produktu uzņēmumam pēc piecu gadu darba izdevies iekarot Krievijas tirgu – 2010. un 2011. gadā «Signum» uz Krieviju eksportējis 6650 stabiņus, kas ir divas kravas, bet Latvijā gada laikā tiekot patērēta apmēram puskrava. Tāpat samērā nesen uzņēmums par pusmiljonu eiro iegādājies lāzergriešanas iekārtu – bez ES atbalsta.
Savus stāstus par to, ko saprot ar vārdu «inovācija» un kādus projektus realizē, kādas atbalsta programmas un instrumentus izmanto, stāstīja arī pārtikas ražotāja «Pure Food», Jelgavas novada SIA «BIO Augsne & Mulča», LLU doktorantūras absolventam Edmundam Visockim piederošā SIA «Terma», Jelgavas Biznesa inkubatora uzņēmuma «E-Tag», SIA «Kuskus», Jelgavas plastmasas cauruļu ražotāja «Evopipes», Jelgavas reklāmas un dizaina uzņēmuma «Eurosign» un Latvijas Valsts augļkopības institūta pārstāvji. Piemēram, «Eurosign» tika nodibināts 2008. gadā, izmantojot valsts atbalsta programmu uzņēmējdarbības uzsākšanai «Altum». Kā stāsta uzņēmuma īpašnieks Varis Uzuliņš, darba pietiekot, bet apgrozījums nav tik liels, lai varētu investēt attīstībā. Tomēr nākotnē viņš vēlētos pamēģināt izstrādāt kādu projektu, lai piesaistītu ES finansējumu. Savukārt «Evopipes» nesen iegādājās jaunu ražošanas iekārtu un arī šogad plāno nopirkt vēl vienu. Tam tiek piesaistīti ES līdzekļi. Jauni produkti tiek izstrādāti, sadarbojoties ar iekārtu un izejvielu ražotājiem, jo, kā norāda uzņēmuma eksporta vadītājs Māris Melderis, ir jāzina un jāsaprot, vai iekārtas pašu izdomāto var izgatavot, kāds būs izejvielu patēriņš un citas specifiskas lietas – šajos jautājumos uzņēma personāls nav kompetents.
Kā lielākos trūkumus uzņēmēji norādīja lielo birokrātiju, īstenojot ES projektus, ilgo projektu izvērtēšanas laiku, neelastīgu valsts likumdošanu, kas, piemēram, SIA «Terma» ļoti apgrūtina sava inovatīvā produkta – grīdu apsildīšanas tehnoloģijas –, sertificēšanu un līdz ar to arī virzīšanu tirgū. Kā norāda V.Upenieks, pieejamā palīdzība reizēm ir ļoti formāla un tāpēc nelietderīga. Uz LIAA pārstāves jautājumu, kāpēc viņš neizmanto atbalsta programmas eksporta veicināšanai, viņš atbild: «Nu kā gan man var palīdzēt aizsūtīt uz Krieviju manu signālstabiņu?!» realitātē viņam palīdzējis sadarbības partneris, uzņēmums «3M», kas nokārtojis nepieciešamo sertifikāciju, lai produktu varētu izplatīt Krievijā, un kļuvis par tādu kā oficiālo «Signum» dīleri šajā reģionā. Secinājums viens: lai būtu inovatīvs uzņēmums, nav jāzina šī jēdziena precīza definīcija; vajag domāt citādāk, būt drosmīgam un īstenot savas ieceres.
Pasākumu rīkoja LTC sadarbībā ar LIAA un JRPIC.
Foto: Ivars Veiliņš