Atbilstoši valdības lēmumam ar 2014. gada 1. janvāri Latvijā plānots ieviest vienoto Eiropas valūtu eiro. Tas, kā katrs uzņēmums un iestāde izjutīs pāreju uz eiro, ir atkarīgs no tā darbības jomas, skaidras naudas izmantošanas apjoma, IT sistēmu iesaistes un citiem faktoriem, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka eiro ieviešana ietekmēs ikvienu – tā diskusijā «Pāreja uz eiro – izaicinājumi un iespējas» uzsvēra IT nozares speciālisti, banku un klientu apkalpošanas eksperti.
Linda Anaite, «Hill+Knowlton Strategies» pārstāve
Diskusijā eksperti bija vienisprātis, ka, neraugoties uz dažādiem viedokļiem par eiro ieviešanas nepieciešamību, vadības lēmums par labu eiro ieviešanai nesīs ne tikai būtiskas pārmaiņas ekonomikai, bet arī dažādu nozaru uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, kurām būs jābūt gatavām šai pārejai. Eiro ieviešana būtiski ietekmēs uzņēmumu informācijas sistēmu darbu – gan IT sistēmas, kas tieši saistītas ar valūtu, gan iekārtas, kas atbild par finanšu informācijas apstrādi, piemēram, kases aparātus.
«Latvijas IT nozarei pietiks resursu un zināšanu, lai atbalstītu IT sistēmu pielāgošanu eiro, tomēr 2013. gada otrajā pusē uzņēmumi būs pārslogoti, tādēļ, lai izvairītos no problēmām, darbi jāpasūta laicīgi. FMS jau tagad strādā, lai nodrošinātu saviem klientiem iespējami lētu un ērtu Horizon pielāgošanu eiro. Eiro ieviešana ir jāuztver kā projekts, tādēļ ikvienam uzņēmumam jāizvērtē ērtākais un piemērotākais scenārijs pārejas organizēšanai. FMS piedāvā divas iespējas. Pirmkārt, jaunas datu bāzes veidošana, kas būs piemērota maziem uzņēmumiem. Otrkārt, konvertācija, ko iesakām izmantot lielām kompānijām. Tāpat ir jārēķinās ar izmaksām, kas maziem uzņēmumiem ir daži simti latu, savukārt lielākiem var sasniegt vairākus tūkstošus,» skaidro FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs, piebilstot – lēmums, vai pāreju veikt ar pašu iekšējiem resursiem vai pieaicināt IT profesionāļus, ir atkarīgs gan no organizācijas specifikas, gan izvēlētā pārejas scenārija.
Pārējas procesa organizēšanā gan banku ekonomisti, gan IT eksperti norāda uz Igaunijas pieredzi kā būtisku resursu, ko ņemt vērā un no kura mācīties. Igaunijā daļa uzņēmumu eiro pāreju atlika uz pēdējo brīdi. Eksperti norāda, ka Latvijai šo kļūdu nevajadzētu pieļaut un valūtas maiņu plānot laikus – jau šobrīd. Brīdī, kad eiro ieviešana tiks apstiprināta, pieaugs arī procesa izmaksas. Tās atkarīgas gan no uzņēmuma lieluma, gan darbības jomas un citiem faktoriem. «Mūsu pieredze Igaunijā liecina, ka uzņēmējiem jārēķinās ne tikai ar izmaksām, bet arī ar laiku, ko prasīs pārejas process. Ja datu bāzes, kurās jāveic konvertēšana, ir lielas, tad process būs ilgāks. Tāpat ir jāapzinās nozare, kurā uzņēmums darbojas. Sarežģītāk ir mazumtirdzniecības pārstāvjiem, jo 2013. gada 31. decembrī darbs vēl notiks ar latiem, savukārt 1. janvārī darbības jau būs jāveic ar eiro. Jo mazāks laiks būs atvēlēts pārejai, jo laicīgāk tai jāsagatavojas,» uzsver saka «Elva Baltic» jauno klientu nodaļas vadītāja Ilva Gravleja.
«Eiro nudien nav garantija bezrūpīgai nākotnei, bet tā ir iespēja stiprināt izaugsmi. Protams, pievienojoties eiro zonai, ir arī negatīvi riski, bet, ja rīkojas apdomīgi, tad ieguvumi, manuprāt, būs krietni lielāki. Turklāt, kopš esam Eiropas Savienībā, Latvija jau faktiski dzīvo eiro zonā, piemēram, lielākā daļa kredītu ir izsniegti eiro. Mazai atvērtai ekonomikai kā Latvija fiksēts valūtas kurss pret lielāko tirdzniecības partneri ir piemērota izvēle. Taču fiksētā kursa pret eiro uzturēšana un de jure dzīve ārpus eiro zonas neļauj pilnībā izmantot ieguvumus no vienotas valūtas. To var salīdzināt ar aptuveni šādu stāstu. Proti, pie mājas stāv automašīna, kuru jūs regulāri kopjat, pērkat OCTA un KASKO, bet automašīnu izmantot nevarat, jo jums nav atslēgu. Saprātīgi būtu iegūt atslēgas un tad auto arī attiecīgi izmantot. Tomēr, pat iegūstot atslēgas, neviens negarantē, ka iztiksiet bez avārijām. Iespēja izmantot auto var ļaut uzlabot dzīves kvalitāti, bet gala rezultāts būs atkarīgs no pašu prasmēm, piesardzības un prāta šīs iespējas izmantot,» pārliecināts viens no diskusijas dalībniekiem Mārtiņš Kazāks, «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā.
2.3 °C,
3.8 m/s,
69.2 % 
2.3 °C,
3.8 m/s,
69.2 %