Pilsētā

«Lursoft» dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā Jelgavā
reģistrēti simts jauni uzņēmumi – 27 individuālie komersanti (IK)
un 73 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Ja skatāmies pa
ceturkšņiem, tad aktīvāk uzņēmumi dibināti gada pirmajos trīs
mēnešos. «Salīdzinot ar situāciju 2008. gada pirmajā pusgadā, kad
Jelgavā tika reģistrēti 42 individuālie komersanti un 133 SIA,
samazinājums ir ievērojams – SIA reģistrācija ir sasniegusi tikai
55 procentus no 2008. gada līmeņa, bet IK reģistrācija – 64
procentus. Tomēr tāda situācija ir visā Latvijā, un fakts, ka jauni
uzņēmumi aizvien tiek dibināti, apliecina, ka Jelgavā
uzņēmējdarbības vide ir gana sakārtota,» norāda Jelgavas
pašvaldības galvenā speciāliste uzņēmējdarbības attīstības
jautājumos Zigrīda Sokolova. 

Tiesa, uzņēmumus ne tikai dibina, bet arī likvidē. Pēc
«Lursoft» datiem, likvidēto uzņēmumu skaits Jelgavā šā gada 15.
jūlijā bija 48. Tas ir vairāk nekā puse no pagājušajā gadā
likvidēto uzņēmumu skaita – 2008. gadā tika likvidēti 72 uzņēmumi,
bet 2007. gadā – 118 uzņēmumi. «Dati ļauj secināt, ka uzņēmumu
likvidācijas dinamika pagaidām būtiski nav mainījusies. Tomēr
situācija varētu uzlaboties, ja uzlabosies uzņēmējdarbības vide
Latvijā kopumā. Tāpat pozitīvi uzņēmumu dibināšanas dinamiku
iespaidos valsts atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem,» uzskata
Z.Sokolova. Viņa norāda, ka Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūra un Hipotēku banka jau strādā pie līguma noslēgšanas par
projekta realizāciju aktivitātē «Atbalsts pašnodarbinātības un
uzņēmējdarbības uzsākšanai». Šīs programmas realizācijas uzsākšana
plānota tuvākajā laikā. Speciāliste uzņēmējdarbības attīstības
jautājumos skaidro, ka saimnieciskās darbības uzsācējiem tiks
piedāvātas gan apmācības, gan konsultācijas, gan finansiāls
atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Viņa piebilst, ka Hipotēku
bankā tiek piedāvāta arī komersantu konkurētspējas uzlabošanas
programma, kurā ir iespējams saņemt aizdevumu investīcijām un
apgrozāmajiem līdzekļiem. Z.Sokolova uzskata, ka uzņēmumu
dibināšanas dinamiku negatīvi iespaido arī neskaidrība ar nodokļu
politiku – viņasprāt, PVN palielināšana viennozīmīgi šo procesu
iespaidos negatīvi. «Jebkurā gadījumā ļoti būtiskas ir nodokļu
politikas atšķirības Latvijā un kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, jo
pie labvēlīgākiem nosacījumiem citās valstīs Latvijas uzņēmumi ir
ieinteresēti dibināt savus uzņēmumus citur, bet investoriem zūd
interese par Latviju,» rezumē speciāliste.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosinātas arī 28 maksātnespējas
lietas, kas saistītas ar Jelgavas uzņēmumiem. Septiņos gadījumos
tiesa lēmusi izbeigt maksātnespējas procesu, neierosinot bankrota
procedūru, savukārt desmit gadījumos ierosināts uzsākt bankrota
procedūru, bet vēl divos bankrota procedūra jau
pabeigta. 

Aplūkojot situāciju Latvijā kopumā, «Lursoft» konstatējis, ka
2009. gada sākumā, ieskaitot maiju, reģistrēti 3802 jauni
komersanti, kas ir par 33 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gada
attiecīgajā laika periodā – 2008. gada pirmajos piecos mēnešos
Latvijā reģistrēti 5670 uzņēmumi. Sāk samazināties arī ārvalstu
uzņēmumu dibināto meitas uzņēmumu skaits Latvijā. Pēc «Lursoft»
darbinieku ieskatiem, galvenie iemesli, kas kavē jaunu komersantu
rašanos, ir ne tik daudz ekonomiskās lejupslīdes sekas, kā
iepriekšējās valdības veiktie pasākumi krīzes sakarā un likumdevēju
varas darbību tālāka neprognozējamība un vilcināšanās pieņemt
valstij nepieciešamos lēmumus. Īpaši negatīvi vērtējams valdības
lēmums pēkšņi palielināt nodokļus. Dažās jomās, piemēram, tūrismā,
izdevējdarbībā, strādājošiem Latvijas uzņēmējiem tiek radīti
apstākļi, kuros tie vairs nevar konkurēt ar kaimiņvalstīm, secina
«Lursoft». 

Lai gan Jelgavā aug to cilvēku skaits, kas paliek bez darba,
joprojām mūsu pilsētā bezdarba līmeņa rādītājs ir zemāks nekā
vidēji valstī – Jelgavā 10,2 procenti, bet valstī – 11,5 procenti.
Jelgavā šā gada jūnijā bija reģistrēti 3728 bezdarbnieki, kas ir
10,2 procenti no ekonomiski aktīvajiem pilsētas iedzīvotājiem.
«Visstraujāk bezdarbnieku skaits pieauga gada sākumā. Aprīlī
bezdarbnieku skaita pieauguma temps samazinājās, bet maijā un
jūnijā situācija stabilizējās – jūnijā Jelgavā reģistrēti 117
bezdarbnieki. Ņemot vērā, ka vēl pilnībā nav pabeigtas valsts
administratīvo struktūru reformas, bezdarbnieku skaita kāpums
varētu saglabāties vidēji simts cilvēki mēnesī līdz pat gada
beigām,» situāciju raksturo Z.Sokolova. Viņa piebilst, ka problēmas
radīsies tad, kad beigsies bezdarbnieku pabalsta izmaksas, ko līdz
šim saņēma lielākā daļa cilvēku, kas bija palikuši bez darba.
«Apskatot bezdarba rādītājus 2009. un 2008. gadā, var secināt, ka
to bezdarbnieku skaits, kam beigsies pabalsta izmaksas, sāks
strauji palielināties jau septembrī, sasniedzot maksimālos
pieauguma tempus gada beigās,» secina speciāliste. Z.Sokolova,
izpētot datus, norāda, ka nodarbināto skaits Latvijā strauji
samazinājies tādās nozarēs kā pakalpojumu sfēra, tirdzniecība,
būvniecība, tāpat samazinājies strādājošo skaits rūpniecības
uzņēmumos, sevišķi kokapstrādē. Tas saistīts ar produkcijas
pieprasījuma kritumu ārvalsts tirgos, turklāt nodarbināto skaits
sarūk arī citās Eiropas Savienības valstīs. «Nodarbināto skaits
kokapstrādes jomā sarūk ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas
Savienības valstīs, tāpēc arī Jelgavas uzņēmumiem jārēķinās ar to,
ka situācija tuvākajā laikā diez vai uzlabosies, un jāmeklē papildu
tirgi. Nodarbinātība pieaugs līdz ar uzņēmumu apgrozījuma kāpumu.
Ņemot vērā, ka iekšējā tirgus pieprasījums Latvijā tuvākajos gados
būs mazāks nekā tas bija iepriekšējos gados, nodarbinātības
pieaugums sagaidāms, kad situācija nostabilizēsies vecajās ES
valstīs, Krievijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā, kur varētu
palielināties pieprasījums pēc Latvijas precēm,» norāda
Z.Sokolova.

Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica, 

foto Ivars Veiliņš

«SIA «Alfa investīcijas» piedāvāja ārpakalpojumus grāmatvedībā
mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mums bija klients – kāds
Zviedrijas transporta uzņēmums. Tā īpašnieks gāja bojā, bet, tā kā
mums bija noslēgti līgumi par abpusēji izdevīgiem darījumiem,
turpinājām sniegt viņiem pakalpojumus, lai gan dokumentācija nebija
sakārtota. Apmēram pēc gada uzņēmuma jaunā īpašnieka pārstāvis
paziņoja, ka neatzīst šos darījumus, un uzsāka tiesas procesu, lai
tas tiktu atzīts ar tiesas lēmumu. Tas bija pirms trim gadiem, bet
joprojām tiesājamies. Procesa gaitā zviedru uzņēmējs ar
civilprasību panāca, ka tiek nobloķēti mūsu konti. Tas savukārt
radīja mums diskomfortu, nevarējām maksāt valstij nodokļus. Tad
VID, redzot, kāda ir situācija, piedāvāja mums pašiem atzīt
maksātnespēju. Nolēmām izmantot šo izdevību, un šā gada februārī
sākām gatavot dokumentus, lai paziņotu «Alfa investīcijas»
maksātnespēju.

Tomēr jau pērnajā rudenī plānveidīgi strādājām, lai izveidotu
jaunu uzņēmumu. Tā nosaukums ir «Alfa investīcijas AV». Saglabājot
līdzšinējo nosaukumu, gribējās uzsvērt, ka no savas vēstures un
padarītajiem darbiem neatsakāmies. Tiesa, ir sarežģījumi, atpērkot
no iepriekšējā uzņēmuma pamatlīdzekļus un pārņemot saistības, bet
visgrūtāk bija pārņemt tieši intelektuālo īpašumu – grāmatvedības
apmācību programmu metodiku, mūsu pašu izstrādātos mācību
materiālus. Tagad mums ir vairāk darbinieku nekā bija līdz tam,
esam saglabājuši atalgojumu iepriekšējā apmērā un arī paplašinājuši
darbības profilu. Tagad, lai izdzīvotu, mēs piedāvājam arī
transporta nomu, māju apsaimniekošanu, kā arī esam nevalstiskās
organizācijas līdzdibinātāji un atvēruši bērnu pieskatīšanas
centru.» 

«Pirmās vēsmas, ka tuvojas krīze, sajutām jau 2007. gada maijā
– Vācija, Austrija, Čehija, Ungārija un citi mūsu eksporta noņēmēji
sāka pieturēt naudu un mums «nobruka» pasūtījumi. Pēc pieciem
mēnešiem jau bijām spiesti optimizēt ražošanu un atlaist pirmos
darbiniekus. Pirmos atbrīvojām logu brusu ražotnes darbiniekus, jo
Latvijā izejmateriāla cenas kritās, bet gala produktam Rietumeiropā
– ne tik strauji, līdz ar to tas kļuva nerentabli. Logu ražošanas
tirgus vēl turējās, bet arī te 2008. gada beigās sākām samazināt
darbinieku skaitu. Varam teikt, ka laika posmā no 2007. gada
vasaras līdz šim brīdim strādājošo skaits mūsu uzņēmumā sarucis par
50 procentiem. Optimizējām gan ražošanu, gan administrēšanu,
daudzas funkcijas apvienojām, piemēram, likvidējām personāla,
mārketinga daļu. Jāteic, ka nupat, šā gada jūnijā, pavērušies jauni
eksporta tirgi un mēs atkal varam pieņemt darbā cilvēkus. Līgumus
gan slēdzām uz noteiktu laiku, jo logu ražošanā no novembra līdz
janvārim ir tukšais laiks. Tad atliks nogaidīt, kā attīstīsies
tirgus, bet mūsu prognoze Rietumeiropas tirgum – nākamgad situācija
palēnām uzlabosies.» 

«Uzņēmumu dibinājām šā gada jūnija sākumā. Tā kā šajā procesā
bez birokrātijas neiztikt, nolēmu, ka labāk to uzticēt juristam,
kurš specializējies dokumentu sagatavošanā iesniegšanai
Komercreģistrā. Protams, par šo pakalpojumu ir jāmaksā, bet es pats
ieguvu laiku un varēju darīt iesākto darbu – projektēt ražošanas
procesu. Lai aizpildītu nepieciešamās veidlapas, vajadzēja sniegt
pieprasīto informāciju, piemēram, uzņēmuma nosaukumu, dibinātāju
personas datus utt. Aizsūtot informāciju juristam, tas salīdzinoši
īsā laikā sagatavoja visus nepieciešamos dokumentus. Tad mēs kopā
devāmies uz Komercreģistru – dokumentu iesniegšanas brīdī rindu
nebija – un pie notāra. Manuprāt, pozitīvi ir ne tikai tas, ka
jurists zināja, kādus dokumentus vajag, bet arī to, kā pareizi tos
noformēt, kurās institūcijās un kādā secībā jāvēršas. Nākamajā
dienā man atlika aiziet pēc komersanta apliecības, un viss –
uzņēmums dibināts. Maksa par speciālista pakalpojumu izmantošanu
svārstās ap 100 latiem.

Sākumā bija produkts – veselīgs, spēcinošs «otrais» ēdiens.
Tad izdomājām, kā to, gatavojot rūpnieciski, iepakot un saglabāt
iespējami ilgāku laiku, lai nogādātu potenciālajam patērētājam
jebkurā vietā. Turpinot biznesa ideju, mēs aprēķinājām, cik tas
maksās un kā iespējami racionāli organizēt uzņēmējdarbību un
ražošanas procesu. Turklāt bija nepieciešama arī vieta, kur to visu
realizēt. No idejas līdz brīdim, kad sākām oficiālas darbības,
pagāja apmēram trīs mēneši. Citi, iespējams, dara otrādi – vispirms
nodibina uzņēmumu un tikai pēc tam domā, kā, ko un kur darīt.

Mūsu produkts «startēs» tā saucamajā «ātrā ēdiena» (fast food)
sektorā. Pēc nepieciešamo izejvielu sagatavošanas produktu termiski
apstrādās pēc autentiskas receptes. Tad tas tiks atdzesēts,
sadalīts pa porcijām un sasaldēts. Pēc tam trauciņš tiks hermētiski
aizvērts un novietots saldētavā transportēšanai. Patērētājam
produkts tikai jāuzsilda mikroviļņu krāsnī vai cepeškrāsnī, un pēc
dažām minūtēm jau ir gatava maltīte.

Šobrīd mūsu birojs atrodas Jelgavas Inovāciju centra telpās,
bet plānojam, ka ar laiku to pārcelsim līdzās ražošanas telpām, kas
atradīsies Kalnciemā.»