Ikdienā bieži redzami skati, kad jaunieši atklāti vai ne tik atklāti smēķē. Agrāk viņus varēja sodīt vien par to, ka smēķē neatļautā vietā, bet vasarā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un nu nepilngadīgiem jauniešiem smēķēt aizliegts. Līdz ar to Pašvaldības policijai ir «jaudīgāki ieroči» cīņai ar nepilngadīgo smēķēšanu – kopš spēkā stājās jaunā kārtība, sastādīti jau 24 administratīvā pārkāpuma protokoli. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» devās reidā kopā ar Jelgavas Pašvaldības policiju, lai noskaidrotu, kā jaunieši paši izturas pret smēķēšanu un vai uzskata to par sodāmu rīcību.
Ilze Knusle-Jankevica
Pāris stundu laikā smēķējam tika pieķerti desmit nepilngadīgi jaunieši, pieņemti no viņiem paskaidrojumi un sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Pilngadīgajiem smēķētājiem policijas darbinieces atgādināja, ka uz viņiem attiecas aizliegums smēķēt neatļautās vietās, tostarp skolas teritorijā, autobusu pieturvietu nojumēs, parkos.
Vasarā stājās spēkā izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas nosaka, ka nepilngadīgajiem smēķēt aizliegts. Pirms tam jauniešiem bija aizliegts smēķēt tam neparedzētās vietās, piemēram, skolas teritorijā, un jauniešus lielākoties sodīja tikai par to, ka viņi «kūpina» pie skolas. Nu paralēli informēšanai un izglītošanai Pašvaldības policijas darbinieki rīko reidus, lai liktu jauniešiem saprast, ka likumi ir jāievēro. «Domāju, ka jaunā sistēma dod labumu un vismaz daļa jauniešu atmetīs smēķēšanu, ja paši vai kāds no draugiem būs saņēmuši sodu. Tas ir viens no veidiem, kā cīnīties ar šo problēmu, kuru izskaust var, tikai mainoties sabiedrības uzskatiem un palielinoties iedzīvotāju pilsoniskajai atbildībai,» norāda Jelgavas Pašvaldības policijas Nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas grupas vecākā inspektore Daiga Antonova.
Policijā jāierodas kopā ar vecākiem Visiem reida laikā aizturētajiem nepilngadīgajiem jauniešiem bija jāraksta paskaidrojums, kurā detalizēti jāapraksta, kad, kur, ar ko, kāpēc viņš smēķējis, kā arī viņiem tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. un par notikušo tiek informēti vecāki. Protokolus izskata vai nu Pašvaldības policija, vai Jelgavas pilsētas domes Administratīvajā komisija. D.Antonova uzsver, ka protokols tiek izskatīts pārkāpēja un viņa vecāku klātbūtnē un tikai pēc paskaidrojumu uzklausīšanas tiek pieņemts lēmums par soda piemērošanu. Par šo pārkāpumu paredzētais sods ir brīdinājums vai naudas sods līdz desmit latiem.
Uzrunājot «pieķertos» jauniešus, daudzi no viņiem atzīst, ka tieši šis fakts, ka notikušais būs jāizstāsta vecākiem, biedē visvairāk, jo viņi smēķē pa kluso. «Mani vecāki nesmēķē, tāpēc baidos, ko mamma teiks, kad uzzinās par notikušo,» atzīst 16 gadus vecā Liene, kura pati smēķējot jau kādus gadus trīs. Cigaretes viņai pērk draugi, kuri sasnieguši pilngadību, tomēr vienu reizi viņai izdevies pašai veikalā nopirkt cigaretes. «Pārdevēja man nemaz nepaprasīja, cik man gadu. Tikai tad, kad jau biju samaksājusi un paciņu ielikusi somā, viņa man pajautāja vecumu. Atbildēju, ka man ir 18, bet dokumentu līdzi nav, un devos prom,» stāsta meitene.
Populārākā atruna: daru to pirmoreiz Viena no biežāk dzirdamajām atrunām, pieķerot jaunieti smēķējam, ir: «Es to daru pirmo reizi!» Policisti gan uz to «neuzķeras» un zina, ka jaunieši, to teikdami, cer tikt cauri sveikā. Tomēr velti – arī šajā reidā divām meitenēm «pirmā reize» beidzās ar paskaidrojumu un protokolu. Ilzei ir 14 gadi, bet Paulai – 13. «Par bērnu līdz 14 gadu vecumam visu atbildību nes vecāki, tāpēc šajā gadījumā administratīvā pārkāpuma protokolu nesastādīsim, bet izsauksim uz pārrunām meitenes vecākus. Tiesa, mums ir tiesības protokolu sastādīt vecākiem par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, bet mēs dodam priekšroku citām metodēm,» stāsta D.Antonova. Paula tiks nosūtīta uz Atkarību profilakses centru, bet vecākiem uzliks par pienākumu turpmāk kontrolēt, vai meita smēķē vai ne.
Pīpē kompānijas pēc Visbiežāk jaunieši smēķē bariņos, turklāt dažkārt daļa iet līdzi tikai kompānijas pēc, līdz tā paša iemesla dēļ sāk arī pīpēt. Daži nekautrējoties atzīst, ka zina – smēķēt ir kaitīgi, bet dara to, jo uzskata, ka tas viņus padara stilīgākus, krutākus, foršākus. Arī 10. klases skolniece Maija starpbrīdī kopā ar draudzenēm bija devusies ārā uzvilkt dūmu un nokļuva policijas uzmanības lokā. Vēlāk gan viņa paskaidrojumā rakstīja, ka bijusi vienīgā no kompānijas, kura smēķēja. Meitene tomēr sabēdājās, ka būs savā netikumā jāatzīstas vecākiem. Lai mazinātu savu vainu, viņa apņēmās uzlabot savu vidējo atzīmi no 6,9 uz 7,5.
Citam vajadzība būt savējam izmaksā vēl dārgāk. Piemēram, 16 gadus jaunais Kaspars Vilhelms smēķēt sāka kompānijas pēc, bet nu jau divus gadus mēģinot atmest šo ieradumu. Tēvs gan zinot, ka dēls smēķē, mamma tikai nojauš, bet atklāti vecākiem pateikt: «Jā, es smēķēju» puisis nav gatavs. «Man ir iekrājumi, un, ja būtu iespējams, es labāk pats pa kluso samaksātu sodu, lai tikai nav jāsaka vecākiem,» viņš atzīst.
Četros mēnešos 24 protokoli Kopumā Jelgavas Pašvaldības policija šogad no 23. jūnija, kad stājās spēkā izmaiņas LAPK, sastādījusi 24 administratīvā pārkāpuma protokolus par nepilngadīgo smēķēšanu, un iekasēta soda nauda 50 lati. 2010. gadā līdz izmaiņām likumā sastādīti 19 protokoli un iekasēta soda nauda 45 lati. 2009. gadā sastādīti 25 protokoli, bet 2008. gadā – 27. Lai gan kādam varētu šķist, ka izmaiņas likumā ir pārāk bargas, D.Antonova uzskata, ka uzlabojumi, kaut arī nelieli, tomēr ir manāmi. «Jaunieši vairs nav tik bravūrīgi un cenšas atrast nomaļākas vietas, kur uzsmēķēt, un tas ir pirmais pozitīvais signāls, jo nevajag būt naiviem un cerēt, ka ar izmaiņām likumdošanā vien varēs izskaust smēķēšanu jauniešu vidū,» tā D.Antonova.
Foto: Ivars Veiliņš