19.1 °C, 1.8 m/s, 94 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaVācieši gatavi palīdzēt mūsu profesionālajām skolām izveidot tālmācības programmas
Vācieši gatavi palīdzēt mūsu profesionālajām skolām izveidot tālmācības programmas
03/11/2011

«Atzinīgi novērtēju daudzveidīgo piedāvājumu gan profesionālajā izglītībā, gan mūžizglītībā. Taču galvenā atšķirība starp Vāciju un Latviju ir tā, ka pie mums darba devēji uzņemas lielāku atbildību par jauno speciālistu apmācību. Tieši viņi, nevis skolas rīko praktiskās nodarbības audzēkņiem,» atzīst Vācijas Federālās izglītības un pētniecības ministrijas Eiropas departamenta vadītājs Valters Monings.

Ritma Gaidamoviča

«Atzinīgi novērtēju daudzveidīgo
piedāvājumu gan profesionālajā izglītībā, gan mūžizglītībā. Taču
galvenā atšķirība starp Vāciju un Latviju ir tā, ka pie mums darba
devēji uzņemas lielāku atbildību par jauno speciālistu apmācību.
Tieši viņi, nevis skolas rīko praktiskās nodarbības audzēkņiem,»
atzīst Vācijas Federālās izglītības un pētniecības ministrijas
Eiropas departamenta vadītājs Valters Monings.

Šonedēļ Latvijā viesojas Vācijas
Federālās izglītības un pētniecības ministrijas pārstāvji, lai
meklētu jaunas sadarbības formas un partnerus dažādās profesionālās
izglītības nozarēs Latvijā. Šodien delegācija apmeklēja Jelgavu,
viesojoties Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences
centrā «Jelgavas Amatniecības vidusskola», kur iepazinās ar skolu,
tikās ar darba devējiem un apmeklēja Zemgales reģiona Kompetenču
attīstības centru (ZRKAC) un Jelgavas Amatu vidusskolu. Vizītes
sastāvā pārstāvji no Vācijas Federālās izglītības un pētniecības
ministrijas, Vācijas profesionālās izglītības un tālākizglītības
centriem, organizācijām, Amatniecības kameras, kā arī
profesionālajām skolām.

Vizītes vadītājs V.Monings pēc redzētā
atzīst, ka Jelgava var lepoties ar plašo piedāvājumu profesionālajā
izglītībā un arī mūžizglītībā. «Turklāt varam uzteikt to, cik ļoti
pašvaldība ir ieinteresēta, lai profesionālā izglītība attīstītos,
un strādā pie tā, lai jaunieši izvēlētos profesionālo izglītību,»
tā vadītājs, piebilstot, ka pozitīvi ir tas, ka Jelgavā ir
iekļaujošā izglītība, proti, iespēja mācīties, papildināt savas
zināšanas dota gan jauniešiem, gan senioriem, gan cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām, gan ieslodzītajiem, gan bezdarbniekiem.
«Izbrīnīja fakts, ka tieši profesionālās vidusskolas iesaistītas
ieslodzīto apmācībā un veiksmīgi to īsteno. Pie mums Vācijā kaut
kas notiek šajā virzienā, taču tas nav plaši izplatīts, turklāt to
nodrošina uzņēmēji, ne pašvaldības vai valsts,» tā
V.Monings.

Kā galveno atšķirību viņš starp Vāciju
un Latviju saredz to, ka Vācijā darba devēji uzņemas lielāku
atbildību, skolojot jaunos speciālistus. Vācijā valsts
profesionālajās skolās teorētiskās apmācības notiek dažas dienas
nedēļā, pārējās dienas audzēkņi dodas uz praktiskajām nodarbībām
vai nu uzņēmumos, vai asociāciju, uzņēmēju veidotos mācību centros.
Šajos mācību centros uzņēmēji investē, ieliek jaunus darba galdus,
kādi pat nav rūpnīcās, lai tikai jauno cilvēku izmācītu un viņš
derētu darba tirgum. «Cik saprotu, pie jums tā nav. Taču pozitīvi
ir vismaz tas, ka šeit darba devēji ir iesaistīti mācību programmu
izstrādē,» tā V.Monings.

«Vācijā daudz tiek darīts, lai
pārliecinātu jauniešus par profesionālās izglītības nozīmību.
Apmēram 60 procenti jauniešu pēc 9. klases aiziet mācīties uz
profesionālajām skolām, iemācās arodu un strādā. Mēs Latvijā uz to
šobrīd tikai ejam, mēģinot mainīt sabiedrības viedokli, ka tas nav
nekas otršķirīgs,» atzīst Latvijas Izglītības un zinātnes
ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Starptautisko
lietu nodaļas vecākā referente Māra Katvare.

Sarunās ar Rietumzemgales profesionālās
izglītības kompetences centra «Jelgavas Amatniecības vidusskola»
vadību un arī uzņēmējiem vācieši izteikuši ierosinājumu palīdzēt
skolai ar tālmācības programmu ieviešanu un mācību materiāliem.
«Pie mums jau vairākās jomās specialitāti iespējams iegūt arī
tālmācībā. Jums, redzam, tas varētu būt iespējams kokapstrādē un
inženieru profesijās. Esam pat gatavi palīdzēt programmu izstrādē.
Tālmācība šobrīd iegūst arvien lielāku popularitāti,» tā V.Monings.
Tāpat Vācijas profesionālās izglītības pārstāvji izteikuši vēlmi
palīdzēt mūsu profesionālajām skolām ar dažādiem mācību
materiāliem.

Vācu kolēģi atzinīgi novērtēja arī
ZRKAC, kur «zem viena jumta» ir iespēja apgūt daudz un dažādas
profesijas, papildināt savas zināšanas. «Mums tas viss ir
sadrumstalots. Vienā centrā, piemēram, māca tikai valodas, citā
apmāca tikai bezdarbniekus. Jums tas viss ir vienuviet, un,
manuprāt, tas ir daudz racionālāk. Turklāt tā ir iespēja taupīt
resursus,» tā vizītes vadītājs.

Pēcpusdienā viesi apmeklēs Valsts
izglītības un satura centru, Valsts izglītības attīstības aģentūru,
kur notiks detalizētāka saruna par iespējamo sadarbību starp
Latvijas ar Vācijas institūcijām un kopēju projektu
īstenošanu.

Bet rīt delegācija iepazīsies ar Olaines
Mehānikas un tehnoloģiju koledžu, kur notiks viedokļu apmaiņa ar
ķīmijas un farmācijas uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī apmeklēs Rīgas
Tehnisko koledžu, tiekoties ar Latvijas profesionālās izglītības
kompetenču centru vadītājiem, Latvijas Darba devēju konfederācijas
un profesionālo asociāciju pārstāvjiem.

Foto: Ivars Veiliņš

 

.