28.4 °C, 1.2 m/s, 34.7 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaVai sabiedrības un spēļu biznesa intereses var krustoties?
Vai sabiedrības un spēļu biznesa intereses var krustoties?
20/03/2008

«Sociāli atbildīgs spēļu bizness Jelgavā: šodien un rīt» – uz šādu diskusiju pagājušajā nedēļā aicināja Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA), lai «konstruktīvi runātu par problēmām un to risinājumiem, kas skar spēļu biznesu Jelgavā». Tiesa gan – izrādījās, ka LSBA, pašvaldības pārstāvju un speciālistu viedokļi par jēdzienu «sociāli atbildīgs» atšķiras, un no diskusijas iniciatoriem neizskanēja neviens konkrēts sadarbības piedāvājums, savukārt jelgavniekiem ierosinājumu netrūka.

Sintija Čepanone

«Sociāli atbildīgs spēļu bizness Jelgavā: šodien un rīt» –
uz šādu diskusiju pagājušajā nedēļā aicināja Latvijas Spēļu biznesa
asociācija (LSBA), lai «konstruktīvi runātu par problēmām un to
risinājumiem, kas skar spēļu biznesu Jelgavā». Tiesa gan –
izrādījās, ka LSBA, pašvaldības pārstāvju un speciālistu viedokļi
par jēdzienu «sociāli atbildīgs» atšķiras, un no diskusijas
iniciatoriem neizskanēja neviens konkrēts sadarbības piedāvājums,
savukārt jelgavniekiem ierosinājumu netrūka.

Lai sniegtu priekšstatu par aizvadīto diskusiju un tajā
aplūkotajiem jautājumiem, «Jelgavas Vēstnesis» piedāvā ieskatu
tajā. Uzreiz gan jāpiebilst, ka līdz šim azartspēļu biznesa
pārstāvji Jelgavā nav piedalījušies nevienā sociālu atbildību
apliecinošā aktivitātē, taču pašvaldība tomēr cer, ka dialogs ir
iespējams un jau tuvākajā nākotnē šajā jomā izdosies panākt virkni
izmaiņu.

Seku novēršanai
tērē vairāk
«Spēkā esošais likums ļoti droši aizsargā azartspēļu organizatoru
intereses. Likumā ir pietiekami daudz spraugu, kas pašvaldības
regulēšanas iespējas noreducē tuvu nullei. Protams, spēļu biznesu
aizliegt nevajag – jo aizliegums nodzen pagrīdē. Ar likumu jānosaka
pieļaujamais spēļu iekārtu daudzums uz noteiktu iedzīvotāju skaitu,
tas arī dotu pašvaldībai tiesības ierobežot teritorijas, kur šis
bizness nav pieļaujams, piemēram, pie izglītības un medicīnas
iestādēm,» atzīst Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs
Kurlovičs.
Pašlaik Jelgavā ir 23 spēļu zāles, un tajās izvietoti 597 spēļu
automāti. Jelgavas mērs Andris Rāviņš uzskata, ka tas ir vairāk
nekā pietiekami pilsētā, kurā ir ap 66 tūkstošiem iedzīvotāju. Viņš
norāda, ka to apliecinājusi arī pērn veiktā iedzīvotāju aptauja,
kurā tika izzināts viņu viedoklis par azartspēļu zālēm pilsētā.
Lielākoties attieksme pret šīm iestādēm ir negatīva, un pašvaldībai
nākas cīnīties ar azartspēļu biznesa sekām. To apliecina arī
skaitļi: piemēram, 2007. gadā azartspēļu nodoklis Jelgavas budžetā
bija 225 000 lati jeb 0,47 procenti no pilsētas kopbudžeta, 2008.
gadā tas plānots 250 000 lati, kas attiecīgi ir tikai 0,42 procenti
no pilsētas kopbudžeta. Savukārt sociālajos pabalstos šogad
paredzēts izmaksāt vairāk nekā 770 tūkstošus latu, no kuriem daļa
tiks izlietota,  lai mazinātu azartspēļu atkarības radītās
sekas.
A.Rāviņš akcentē, ka vismaz pašlaik pašvaldībai nav iespējas
ietekmēt atkarību izraisošo spēļu biznesu, kaut arī darbs, lai
samazinātu azartspēļu risku, ir sākts. Jelgavas pašvaldība ierosina
izmaiņas likumdošanā, kas ļautu noteikt optimālo spēļu iekārtu
skaitu, teritorijas, kurās šis bizness nav pieļaujams, kā arī
saīsināt spēļu zāļu darba laiku un limitēt uzturēšanās laiku
tajās.
«No tiem vairākiem simtiem, kas konsultējušies pie mums Atkarību
profilakses kabinetā, tikai kādi divi atzīst, ka ir atkarīgi no
azartspēlēm, taču sociālajiem darbiniekiem zināmi vairāki cilvēki,
kas ir cietuši no šīs atkarības. Tieši tādēļ jāizvērtē, kam tad
spēļu bizness ir izdevīgs – sabiedrībai vai uzņēmējiem. Iedzīvotāji
aptaujā ir atzīmējuši, ka nevēlas, lai mūsu pilsētā būtu tik daudz
spēļu zāļu, un sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka šī biznesa
organizatori spēj vairāk dot nekā prasīt. Vismaz pašlaik mēs kā
sociālie darbinieki diemžēl saskaramies tikai ar šī biznesa
mīnusiem,» saka Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita
Stūrāne.

Spēļu zāļu
uzplaukuma nebūs
Jelgavā lielākā azartspēļu organizatora SIA «Alfor» attīstības
direktors Māris Skujiņš (spēļu zāles «Fenikss») piekrīt, ka sociāli
atbildīgs bizness ir tāds, kādu to vēlas redzēt sabiedrība, tieši
tādēļ jāspēj paredzēt sekas un par tām jāinformē sabiedrība. Viņš
norāda, ka pašlaik norit tirgus pārdale un jau tuvākajā laikā spēļu
zāļu skaits saruks. «Par Jelgavu pagaidām to gan nevar teikt, bet,
piemēram, Rēzeknē vairākas šādas iestādes jau tiek aizvērtas.
Vēlamais spēļu zāļu skaits ar laiku noregulēsies pats,»
pārliecināts M.Skujiņš. Viņam piekrīt arī SIA «Joker Ltd» valdes
priekšsēdētājs Romas Gailevičus, piebilstot, ka jau pašlaik
vairākas spēļu zāles strādā ar zaudējumiem, bet īpašnieki tās
nesteidzas slēgt – nogaida konkurentu reakciju –, taču jau nākamajā
gadā neizvairīties no situācijas, ka izdzīvos stiprākais. Taču
A.Rāviņš uzņēmējus aicina negaidīt, kad tirgus sakārtos šo biznesu,
bet gan izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā to panākt jau
agrāk.
Uz jautājumu, kā izprot jēdzienu «sociāli atbildīgs spēļu bizness»,
SIA «Olympic Casino Latvia» direktora vietnieks Kaspars Sapranovičs
norāda, ka, pirmkārt, tas ir kvalitatīvas atpūtas piedāvājums
atbilstošās telpās ar mūsdienīgu interjeru. Otrkārt, tās ir
oficiālas darbavietas, līdz ar to arī sociālās garantijas
darbiniekiem. Treškārt, uzņēmumā strādājošajiem ir pienākums sekot
līdzi spēlētāju uzvedībai. «Darbinieki ir informēti: ja tiešām var
manīt, ka apmeklētājs ir atkarīgs no azartspēlēm, viņam ieeja zālē
jāliedz. Mums nav vajadzīgi ienākumi uz ģimeņu nelaimju rēķina,»
akcentē K.Sapranovičs. Viņš gan norāda – datu, cik cilvēkiem ieeja
liegta Jelgavas zālēs, nav, taču Rīgā tie ir 50 – 100 cilvēki.
«Taču jāpiebilst, ka šajā gadījumā vajadzīga arī pašiniciatīva –
mēs nedrīkstam ierobežot cilvēku brīvību, taču noteikti esam gatavi
nākt pretī, sadarboties,» viņš turpina.

Bizness, kas rada atkarību
«Tieši tādēļ jau tā ir atkarība, ka to neatzīst: alkoholiķis saka –
es varu nedzert, smēķētājs saka – es varu atmest, spēlmanis turpina
apgalvot – es varu nespēlēt,» Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas
Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune norāda, ka pēdējos
četrus gadus azartspēļu atkarīgo skaits pilsētā palielinās
pietiekami strauji – no dažiem cilvēkiem pirms trim četriem gadiem
līdz šodienai, kad no tiem, kas ārstējas programmterapijā, apmēram
viena astotā, viena desmitā daļa ir azartspēļu atkarīgo. Runājot
par aizliegumu uzturēties vienā vai otrā spēļu zālē, L.Caune
norāda, ka tādējādi problēmu vienalga neizdodas atrisināt: «Ja
aizliedz cilvēkam spēlēt vienā zālē, viņš to brīvi var darīt
citā.»
Tieši tādēļ speciāliste pirmām kārtām aicina risināt jautājumu par
spēļu zāļu pieejamību. Viņa norāda, ka Jelgavā ir anonīmo spēlmaņu
pašpalīdzības grupa, kas, nepieciešamības spiesta, izveidojusies
praktiski pēdējo divu gadu laikā, un tajā iesaistās, sākot no 15
līdz pat 50 dalībniekiem. «Pēc cilvēku, kas vēršas pie mums,
pieredzes zinām, ka ļoti liela problēma ir tas, ka pilsētā šīs
vietas ir ļoti labi redzamas. Jau redzot šo uzrakstu, notiek
process, un cilvēks vairs nevar kontrolēt savu gribasspēku,» tā
L.Caune.
Viņa arī piebilst, ka spēļu zāļu pieejamība Jelgavā ir stipri par
augstu, un sekas ir jūtamas – pašlaik vērojama tendence, ka
cilvēkiem, kuriem jau ir viena atkarība, piemēram, no alkohola,
pievienojas arī otra – atkarība no azartspēlēm.
«Vispirms spēļu zāles jāpadara par civilizētu atpūtas vietu; ja tā
ir izklaide, tad jānodrošina, lai spēle būtu viens no šī kompleksa
elementiem; nepieciešama arī laika, ko cilvēks pavada spēļu zālē,
kontrole,» būtiskākās nepieciešamās izmaiņas, lai varētu runāt par
sociāli atbildīgu spēļu biznesu, ieskicē L.Caune. Viņa uzsver, ka
šajā gadījumā nav runa par aizliegšanu, bet gan par šīs nozares
sakārtošanu.

«Sāp» pusaudži
un atkarīgie
Jelgavas pašvaldība uzskata, ka pirmais sociālās atbildības solis
būtu, ja spēļu biznesa pārstāvji ievērotu spēkā esošo likumdošanu
un nodrošinātu, ka nepilngadīgie netiek ielaisti spēļu zālēs.
Diemžēl sabiedriskā organizācija «Vecāki Jelgavai» un policijas
darbinieki reidos šādus gadījumus ir konstatējuši.
««Vecāki Jelgavai» naktīs dodas apgaitās, un viens no objektiem, ko
apmeklējam, ir azartspēļu vietas. Diemžēl vienmēr kādā no tām tiek
konstatēti arī nepilngadīgie,» Jelgavas reģionālā Pieaugušo
izglītības centra direktore un «Vecāki Jelgavai» priekšsēdētāja
vietniece Sarmīte Vīksna uzskata – lai varētu runāt par sociāli
atbildīgu spēļu biznesu, pirmkārt nepilngadīgajiem jānodrošina
nepieejamība šīm vietām. Viņa ir neizpratnē, kāpēc nevar panākt
vismaz tādu atbildības līmeni, ka ikvienam spēļu zāles apmeklētājam
lūdz uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.
S.Vīksna norāda, ka visbiežāk šādus pārkāpumus reidu laikā nācies
konstatēt kazino «Olympic». «Kad vecāki ienāk šajā iestādē un
pieklājīgi jautā, interesējas par šajā vietā notiekošo, mūs uztver
naidīgi. Kad konstatējam pusaudžu klātbūtni, darbinieki sola, ka
tas vairs neatkārtosies, taču jau nākamajā nedēļā situācija ir bez
izmaiņām,» S.Vīksna neslēpj, ka diemžēl no spēļu biznesā
iesaistītajiem šajā ziņā drīzāk jūtama pretdarbība, nevis
sadarbība.
Spēļu biznesā iesaistītie nenoliedz, ka šādi gadījumi ir bijuši,
tomēr uzskata, ka tā nav sistēma un izsaka gatavību turpmāk novērst
šādus pārpratumus. Viena no iespējām – pašiem piedalīties kādā no
apgaitām, ko rīko organizācija «Vecāki Jelgavai».
Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Guntars
Akmentiņš norāda, ka spēļu zāles nonākušas arī likumsargu
redzeslokā. Galvenokārt jau tādēļ, ka tajās mēdz uzturēties
nepilngadīgie. «Tomēr daudz vairāk policijā ir reģistrēti
iesniegumi par ģimenes konfliktiem, kuru pamatā ir tas, ka kāds no
ģimenes locekļiem spēlē azartspēles, ir atkarīgs no tām,»
G.Akmentiņš piebilst, ka tādēļ arī Pašvaldības policijai vairāk
nākas cīnīties ar spēļu zāļu izraisītajām sekām.