23.2 °C, 3 m/s, 62.5 %

Pilsētā

«Vai šitādi arī kustas?!»
22/04/2012

«Kad man bija 11 gadi, vectēvs atdeva savu jaunības braucamo – mopēdu «Gauja». Kaut arī tā bija liela dāvana, priekšroku devu velosipēdam. «Gauja» vēl bija nezināma ābece, taču kopā ar tēti un vectēvu to izpētījām, sāku skrūvēt, lai uz priekšu kust, pētīju gudras grāmatas, lai saprastu, kas tur iekšā. Un tad radās vēlme: gribu to tādu, kāds tas izskatās bildē grāmatā,» stāsta jelgavnieks Krišjānis Galiņš, kurš jau vairākus gadus nodarbojas ar veco motociklu restaurēšanu. Viņš jau restaurējis piecus braucamos – «Gauja», «Moskva M1A», «Iž planeta 2», «Jawa 350/634» ar blakusvāģi un «KMZ Dņepr MT10», bet rindā stāv 1938. gada angļu motocikls.

Ritma Gaidamoviča

«Kad man bija 11 gadi, vectēvs atdeva savu jaunības
braucamo – mopēdu «Gauja». Kaut arī tā bija liela dāvana,
priekšroku devu velosipēdam. «Gauja» vēl bija nezināma ābece, taču
kopā ar tēti un vectēvu to izpētījām, sāku skrūvēt, lai uz priekšu
kust, pētīju gudras grāmatas, lai saprastu, kas tur iekšā. Un tad
radās vēlme: gribu to tādu, kāds tas izskatās bildē grāmatā,»
stāsta jelgavnieks Krišjānis Galiņš, kurš jau vairākus gadus
nodarbojas ar veco motociklu restaurēšanu. Viņš jau restaurējis
piecus braucamos – «Gauja», «Moskva M1A», «Iž planeta 2», «Jawa
350/634» ar blakusvāģi un «KMZ Dņepr MT10», bet rindā stāv 1938.
gada angļu motocikls.

Jelgavnieks Krišjānis LLU Tehniskajā fakultātē 2. kursā studē
lauksaimniecības enerģētiku. Brīvajā laikā viņam ir divas
aizraušanās: viņš darbojas mūzikas lauciņā – spēlē basģitāru
Mūzikas vidusskolā, grupā «Blacksmith» un piedalās citos projektos,
dzied LLU vīru korī «Ozols», bet otra aizraušanās ir pavisam
atšķirīga – viņš restaurē vecos motociklus. «Mūzika ir tāda hobija
līmeņa aizraušanās, tā vēlos to arī saglabāt,» nosaka Krišjānis.
Darboties ar tehniku viņu iedvesmojis vectēvs.

Iesākums – stipri bērnišķīgs
Toreiz, tiesa, neesot bijis svarīgi saglabāt autentiskumu –
galvenais, ka skaisti izskatās un uz priekšu iet… «Atceros,
tiklīdz man palika 14 gadi, nokārtoju tiesības, lai varu legāli
braukt ar «Gauju», un ķēros pie mopēda atjaunošanas,» tā Krišjānis,
piebilstot, ka tagad, atminoties, kā atjaunošana notikusi, smiekli
nāk. «Stipri bērnišķīgi. Krāsoju to zaļu ar mazu otiņu un grīdas
krāsu. Tāda cinkošana un hromēšana sapņos pat nerādījās. Taču
rezultāts bija acij tīkams,» nosaka Krišjānis. «Gaujai» sekojis no
vectēva dzimtajām mājām atvests motocikls «Moskva M1A». «Jāteic
gan, ka nevis vesels motocikls, bet gan tā paliekas – tas bija
bēdīgā stāvoklī un pamatīgi zagļu «apstrādāts»,» tā Krišjānis.
Uzreiz gan bijis skaidrs, ka, neskatoties uz grūtībām, to dabūs uz
riteņiem. Tikai maza problēma – kādam tam jābūt? «Meklējot
elektroshēmu, uzdūros adresei retromoto.lv. Tikai tad sāku apjaust,
kas ir īsta restaurācija, kur ko dabūt,» nosaka Krišjānis.

«Braucu ar 1951. gada «Moskva», cilvēki
atskatījās»

«Gudrības jau biju smēlies, taču iespēju tad nebija. Taču es to
vienalga dabūju uz riteņiem. Vēl CSDD pierādīju, ka tas ir vectēva
braucamais, ieguvu jaunu numuru un varēju doties satiksmē. Kas tā
par sajūtu! Tiesa, nekur tālāk par pagalmu netiku, lai nenonāktu
problēmās ar likumsargiem – nebija man 18 gadu un tiesību. Kad
dabūju, biju tik priecīgs! Atceros, braucu pa ielu ar 1951. gada
«Moskva M1A», cilvēki atskatījās. Kā nu ne – tas taču bija
transportlīdzeklis, kurš nav kuram katram,» stāsta Krišjānis. Taču
pie tā viss neapstājās. Pēc «Moskva M1A» sekoja vectēva kaimiņa «Iž
planeta 2», kura atjaunošanu jau tiešām varot saukt par
restaurēšanu. «Galarezultāts bija krietni pārāks par iepriekšējiem.
Jau pats špaktelēju ciet buktītes, gruntēju, krāsoju ar
kompresoru,» stāsta Krišjānis.

Vecs motocikls, netīras rokas, eļļa un
Krišjānis

Puisis atzīst, ka katra motocikla atjaunošana ir jauns
piedzīvojums, kas ir dziļi personisks – vecs motocikls, netīras
rokas, eļļa un Krišjānis. «Pilnīgi visu motociklu izjaucu pa
detaļām, katru apgrozu, notīru, izliecu, salaboju, nokrāsoju. Tad
atkal lieku kopā. Zinu, kur kas ir, kā darbojas, cik traki ar to
var braukt, ko nevar. Tas ir tik personiski! Tu zini par to visu,
tāpēc grūti šķirties – pat nepiezogas doma par pārdošanu,» tā
Krišjānis. Ar «Moskva M1A» viņš 17 gadu vecumā piedalījies arī
pirmajā retro motociklu parādē Biķernieku trasē, kas nu jau kļuvusi
par tradīciju. Parādē viņš piedalās katru gadu 1. maijā, un līdz
šim tā sanācis, ka katru reizi ar jaunu braucamo, kas pa gadu
atjaunots. Šogad Pilsētas svētku laikā, 26. maijā, Krišjānis kopā
ar vēl diviem jelgavniekiem, veco motociklu entuziastiem, rīkos
retro motociklu parādi arī Jelgavā, un cer, ka te tiksies vismaz 30
vecie spēkrati.

«Tantēm no pretējās mājas nepatika»
Pirmo moci viņš pats iegādājies par dzimšanas dienā uzdāvināto un
koncertos nopelnīto naudu – «Jawa 350/634» ar blakusvāģi. «Tas ir
mans pirmais pirktais mocis. Šķīros no 60 latiem, kas 12. klases
skolniekam bija liela nauda. Taču blakusvāģis – tas ir tikpat
ekskluzīvi kā kabriolets,» nosaka Krišjānis, piebilstot, ka šis
braucamais vairāk noder, lai pazīmētos un kādu pavizinātu. Bet
Krišjāņa nule kā atjaunotais motocikls ir 1980. gada «KMZ Dņepr
MT10», ar ko 1. maijā viņš pošas uz veco motociklu parādi.
«Atceros, kad tas izdvesa pirmās skaņas, man piedraudēja darīšanas
ar policiju. Tantēm no pretējās mājas nepatika, esot par skaļu…
Ko darīt, ka garāžu kooperatīvi tik tuvu mājām uzcelti,» smaidot
saka Krišjānis. Bet nu jau rindā gaida 1938. gada angļu ražojums.
Krišjānis zina teikt, ka ar šo dzelzs kumeļu būšot grūtāk, jo tas
ir pirmskara ražojums un nav bildes, kādam tam jāizskatās
oriģinālā.

Detaļas atrod «uz ielas»
Šie ir veci motocikli, un saprotams, ka visas detaļas nevar nopirkt
veikalā. Tās Krišjānis meklē lūžņu tirdziņos, metāllūžņu
pieņemšanas punktos, arī Polijā un Čehijā, agrāk labs ķēriens bijis
Jelgavas tirgū. «Bieži vien, kur apstājos, man pienāk klāt vecie
onkulīši un jautā, vai tad šitādam vēl var detaļas dabūt? Vai
šitādi arī kust? Jā, ja grib, visu var! Taču foršākais ir tas, ka
bieži vien detaļas tiek atrastas «uz ielas». Klāt nāk vecie moto
entuziasti un saka: «Man mājās ir šis un tas. Vajag?» Tā šo to esmu
savācis. Daļa dāvina, citi maina dzelzi pret dzelzi, citi prasa
simbolisku maksu. Jebkurā gadījumā – abiem labi,» stāsta Krišjānis.
Katru motociklu, kad tas izjaukts, Krišjānis tīra ar smilšu
strūklu. «Reiz ar autobusu moci pa detaļām vedu uz Jēkabpili. Viens
onkulītis ieraudzīja, ka man bagāžā moča rāmis, un teica, ka viņam
esot daudz detaļu. Uzzīmēja man uz lapas pat ceļu pie viņa. Bija
labs ķēriens,» atceras Krišjānis.

«Mocis rada mazāku piesārņojumu nekā trešais
«golfiņš»»

Puisi gan apbēdina mūsu ceļa nodokļa politika. Tiesa, viņš saviem
motocikliem nokārtojis vēsturiskā spēkrata statusu, kas apliecina,
ka tas ir autentisks tikko no rūpnīcas iznākušam, līdz ar to katru
gadu nodoklis nav jāmaksā. Taču arī šāds sertifikāts uz pieciem
gadiem maksā 25 latus katram mocim. «Šobrīd, ja kādam ir motocikls,
tas ir ekskluzīvi, taču padomājiet, kā bija agrāk?! Tas daudzām
ģimenēm bija vienīgais transports. Tagad par tiem plēš tādu
kāpostu! Arī par retro motocikliem ir ļoti liels nodoklis – no 25
līdz 50 latiem par maniem močiem jāmaksā. Nesaprotu, kāpēc, ja
zina, ka ar tiem brauc retāk. Cilvēki neaizdomājas, ka mocis rada
mazāku piesārņojumu nekā trešais «golfiņš»,» tā Krišjānis.
 
«Skaļi izpūtēji izglābj dzīvības!»
Sākoties siltākam laikam, parasti tiek pievērsta pastiprināta
uzmanība motobraucēju un autobraucēju «savstarpējām attiecībām».
Runājot par Jelgavas šoferu kultūru, Krišjānis saka: «Skaļi
izpūtēji izglābj dzīvības!» «Tādu teikumu reiz redzēju uz kāda moča
un aizdomājos – tā taču arī ir! Protams, esmu dzirdējis, ka skaļi
izpūtēji traucē, pamodina bērnus. Taču autovadītājiem, kas sēž
mašīnā, šķiet, ka viņi visu redz, domā, ka uz ceļa ir tikai viņiem
līdzīgie, tāpēc mūs, motobraucējus, ierauga vēlu. Tu vari braukt,
taurēt, mirkšķināt ar uguņiem – viņiem vienalga. Iedomājas, ka ir
lielceļa karaļi,» spriež Krišjānis, piebilstot, ka pats pilsētā
nonācis ne vienā vien riskantā situācijā, kad auto viņu «piespiedis
pie apmales». Bet, ja izpūtējs skaļi skan, viņu vismaz dzird. Un
dzird ne tikai autobraucēji, bet arī gājēji, kas esot ļoti
pārgalvīgi.

Foto: billyart.net