Pilsētā

Agita Lundberga, Jelgavas 4. pamatskolas
direktore:

«Mēs ļoti augstu vērtējam vecāku viedokli, jo
tas neapšaubāmi ir skats no malas, kas dažkārt ļauj izvērtēt
lietas, kuras varbūt ikdienas rutīnā mums pašiem paslīd garām. Ja
šādā veidā izdodas rast kopīgu valodu, uzklausot vecākus, pedagogus
un skolēnus, tad sasniegt mērķi – labāku skolas vidi – noteikti ir
daudz vieglāk.

Jāatzīst, ka mūsu skolā veikta ne tikai kopējā
pilsētas anketēšana, bet mēs arī paši regulāri aptaujājam vecākus,
lai izzinātu viņu viedokli. Un vecāku atsaucība ir liela – pilsētas
anketēšanā mūsu skolā tika izdalīta 141 anketa, aizpildītas mēs
saņēmām 113; savukārt skolas anketēšanā izdalījām 195 anketas,
aizpildītas saņēmām 173 – manuprāt, tas liecina, ka vecākiem ir
interese par skolā notiekošo. To vēl vairāk apstiprina fakts, ka
vecāki ne tikai atbild uz tajās uzdotajiem jautājumiem, bet nav
skopi arī savos komentāros – atsevišķām anketām komentāri bija
rakstīti pat uz A4 lapām. Tieši šos komentārus analizējot, mēs
gūstam vislielāko priekšstatu par vecāku vēlmēm.

Pilsētas skolu kopējā anketēšanā parādījās, ka
vispozitīvāk skolās vecāki novērtē izglītības kvalitāti, kas
patiesi ir patīkami. Taču arī te viņiem bija zināmi komentāri, kas
ļauj mums izdarīt secinājumus. Piemēram, vecāki nav īsti
apmierināti ar to, ka vērtējums ballēs tiek likts pārāk reti. Jā,
tā nu tas ir, ka biežāk mazāko klašu bērniem atzīmju vietā ir
vērtējums – ieskaitīts vai neieskaitīts, jo pamatprasību pārbaudē
nav iespējams izteikt vērtējumu ar 9 vai 10 ballēm – šādu vērtējumu
var saņemt tikai par ārpusstandarta zināšanām, kas ikdienas stundās
varbūt netiek pieprasīts. Savukārt pārbaudes darbos jau šādi
jautājumi ir iekļauti, tad arī vērtējuma skala ir līdz 10 ballēm.
Mēs saprotam, ka vecākiem to uztvert nav viegli, it sevišķi, ja
viņi paši savulaik skolā bija raduši par katru darbu saņemt
atzīmi.

Tāpat bija ierosinājums ieviest atsevišķu
iekšējās kārtības stundu – tas, protams, ir diskutējams jautājums,
jo visbiežāk šie jautājumi jau sistemātiski tiek pārrunāti
audzināšanas stundās.

Ja runājam par jautājumu, kur pozitīvais
vērtējums bija viszemākais – ēdināšanu, tad jāteic, ka mēs savā
skolā tam pievēršam ļoti lielu nozīmi. Mums jau ir izveidota
atsevišķa darba grupa, kurā darbojas gan pedagogi, gan vecāki.
Vecākiem bez brīdinājuma ir iespēja jebkurā dienā ierasties skolas
ēdnīcā un nodegustēt tās dienas maltīti, kvalitāti novērtējot pēc
trim ballēm. Jāteic, ka vecāki to ļoti labprāt arī izmanto. Tāpat
mēs esam veikuši skolēnu aptauju, lai uzzinātu, kādus ēdienus viņi
vēlētos izņemt no ēdienkartes un kādus likt to vietā. Te gan
jāatzīst, ka bērni visbiežāk iesaka izņemt no ēdienkartes veselīgos
produktus – salātus, vārītus kartupeļus un citus, aizstājot tos ar
frī kartupeļiem, cīsiņiem… Tādēļ šajā jautājumā es ieteiktu
vecākiem nepaļauties uz to, ko bērns par pusdienām skolā stāsta
mājās, bet nākt un pārliecināties pašiem. Mums jau ir bijuši
gadījumi, kad bērns mājās stāsta, cik negaršīgas bijušas pusdienas,
bet, kad tētis bez brīdinājuma ierodas skolā tās nodegustēt,
atzīst, ka ēdiens ir garšīgs.

Vēl kāda sāpīga tēma – zagšana skolā. Jā, ik
palaikam šādi gadījumi ir un ar to cīnīties nav viegli. Pilnībā ir
izslēgta iespēja, ka to varētu paveikt kāds no ielas ienācis, jo
katrs skolas apmeklētājs tiek reģistrēts un pavadīts līdz nāciena
mērķim. Ja šādi gadījumi notiek, vainīgais jāmeklē savā vidū… Šis
jautājums noteikti prasa vēl rūpīgāku darbu no mūsu puses.

Neapšaubāmi, katrs no šiem anketas jautājumiem ir pamats
diskusijai un labāka risinājuma meklējumiem, tāpēc mēs esam ļoti
pateicīgi vecākiem, kas atvēlēja laiku un sniedza atbildes uz
jautājumiem.»